Līksna atrodas vien 25 kilometru attālumā no Daugavpils. Tā ir vieta, kur vienuviet satiekas skaista daba, Daugavas tuvums, sena vēsture un cilvēki, kuri savu pagastu sauc par labāko vietu dzīvei. Šobrīd Līksnas pagastā dzīvo aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, un jau pirmajās sarunas minūtēs kļūst skaidrs – viņi patiešām lepojas ar savu vietu. Vietējie smej, ka līksniešus
Ir vietas, kuras atpazīst pēc ainavas. Ir vietas, kuras atceras cilvēku dēļ. Savukārt Pelēčus daudzi pazīst pēc vilkiem. Tie sastopami uz ciema vides objektiem, suvenīros un vietējos stāstos. Taču aiz vilka tēla slēpjas kas daudz būtiskāks – kopiena, kur cilvēki negaida, ka kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet paši meklē risinājumus. Vietējie mīļi sevi sauc
Īrijas pieredze iedvesmo: kā kopienu iniciatīvas atdzīvina laukus Lai stiprinātu izpratni par viedo ciemu pieeju, kopienu iesaisti un ilgtspējīgu lauku attīstību, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) realizētā projekta “Inovatīvi un viedi politikas instrumenti Eiropas lauku attīstībai” (INSPIRE) pārstāvji maija vidū devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Īriju, Ballyhoura reģionu. Vizītes mērķis bija iepazīt, kā vietējās kopienas, pašvaldības
Vien nepilnus trīs kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas atrodas Upīte – neliels ciems ar aptuveni simt iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien neizstāsta šīs vietas būtību. Upīte ir vieta, kur cilvēki, balstoties tradīcijās, rada jaunas vērtības, attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus un veido dzīvi, ar kuru lepojas. Lai gan no malas viņus sauc par Upītiešiem, paši sevi viņi dēvē
Latvijas pierobežā ir vietas, kuras ar savu piemēru apliecina – kopienas spēku nenosaka iedzīvotāju skaits, bet gan cilvēku vēlme iesaistīties. Dekšāres ir viena no šādām vietām. Ja pašiem dekšāriešiem jāraksturo sava kopiena, viņi saka: “Mēs esam traki un traki čakli cilvēki.” Un saruna ar vietējiem iedzīvotājiem apliecina – šajos vārdos ir daudz patiesības. Lai gan
26.maijā notika diskusija par Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) nākotni pēc 2027. gada, īpaši uzsverot piekrastes un zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju vajadzības. Diskusija notika laikā, kad Eiropas Savienībā tiek plānota un apspriesta nākamā daudzgadu budžeta 2028.–2034. gadam arhitektūra, tostarp jauna pieeja, kurā līdzšinējos fondus un programmas plānots integrēt vienotajos Nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos. Priekšlikums paredz
Kad runājam par Latvijas pierobežu, bieži dzirdam stāstus par izaicinājumiem. Taču Salnavā vispirms sastopam cilvēkus, kuri dara. Cilvēkus, kuri saglabā tradīcijas, rūpējas par savu apkārtni un tic savas vietas nākotnei. Salnavas pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāju, tomēr kopienas dzīve šeit ir aktīva un daudzveidīga. Jau 20 gadus darbojas biedrība “Kūzuls”, kas īstenojusi daudzus projektus vietējās
Daudzviet laukos cilvēkiem ir sajūta, ka lēmumi notiek pārāk tālu no viņu ikdienas, ka attīstība tiek plānota “par viņiem”, nevis kopā ar viņiem. Šādās situācijās vajadzīgs spēcīgs atbalsts, starpnieks, kas palīdz atjaunot saikni, uzticēšanos un līdzdalību. Te ir īstā vieta vietējām rīcības grupām (VRG), kas šajā ziņā ir daudz vairāk nekā tehnisks instruments. VRG palīdz
2025.gada 23. oktobrī, noslēdzoties 6. Eiropas Lauku parlamentam Inverurie, Skotijā, tika pieņemta Eiropas lauku kopienu kopīgi izstrādāta deklarācija, kas iezīmē būtiskākās prioritātes Eiropas lauku nākotnei. Deklarācijā uzsvērts, ka lauku teritorijas nav Eiropas perifērija, bet gan būtiska daļa no Eiropas noturības, pārtikas drošības, klimata stabilitātes, demokrātijas un sociālās kohēzijas. Lauku kopienas skaidri apliecina savu spēju radīt
2025.gada decembra LEADER / SVVA Ziemas forums notika tieši tur, kur vislabāk var redzēt vietējā līmeņa ietekmi — Bērzmuižā, Dobeles novadā. Šeit, kopā ar biedrības “Lielauces attīstībai” vadītāju, Kultūras un atpūtas centra “Bērzmuiža” īpašnieci Aiju Cimermani un Dvoretsky distillery uzņēmuma stāstu, spilgti atklājās tas, kas uztur laukus dzīvotspējīgus: vietējās biedrības, uzņēmēji un kultūrvēsturisko vietu sargātāji,
