Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes novadā, Pededzes upes krastā atrodas Jaunanna – neliels pagasts, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdienas realitāte. Šeit cilvēki cits citu pazīst, atbalsta un kopīgi veido vidi, kurā paši vēlas dzīvot. Tieši cilvēku uzņēmība, vēlme sadarboties un spēja pārvērst idejas darbos ir kļuvusi par Jaunannas lielāko vērtību.
Pirms dažiem gadiem Jaunannā tika slēgta vietējā skola. Daudzviet šāds notikums kļūst par pagrieziena punktu, kas rada bažas par nākotni, taču Jaunannā tas kļuva par impulsu vēl ciešāk saliedēties un uzņemties iniciatīvu.
“Mēs nedrīkstam padoties. Mums ir jāsāk darīt kaut kas pašiem.”
Šī doma kļuvusi par kopienas neoficiālo moto. Jaunannieši ir pārliecināti – ja vēlas redzēt pārmaiņas, tās jārada pašiem.
Mazā kopienā ikvienam ir iespēja būt pamanītam un sadzirdētam. Kā saka paši jaunannieši – pilsētā tu esi viens no tūkstošiem, bet Jaunannā esi viens no dažiem simtiem. Tāpēc idejas nepazūd, tās ātri atrod domubiedrus un kļūst par kopīgiem darbiem.
Pededzes upe – vieta, kur satiekas kopiena
Pededzes upe Jaunannā ir daudz vairāk nekā ainavas sastāvdaļa. Tā ir vieta, kur pulcējas cilvēki, notiek makšķerēšanas sacensības, kopienas svētki un kopīgas talkas. Vietējie iedzīvotāji rūpējas par upes krastu sakopšanu, bet šobrīd pašu spēkiem top arī koprades pludmale – vēl viena publiska vieta, kas radīta kopienas vajadzībām.
Šeit labi redzams, ka kopienas attīstība nav atkarīga tikai no lieliem projektiem – to veido arī daudzi nelieli darbi, kuros iesaistās vietējie cilvēki.
Tradīcijas, kas vieno paaudzes
Līdzās jaunām iniciatīvām Jaunannā tiek rūpīgi koptas arī ilggadējas tradīcijas. Ik gadu notiek Līgo svētku gājiens “Sētiņa sētiņā”, dejotāju sadanči, dziedātāju sadziedāšanās, “Dubļu tautas bumbas” sacensības un citi pasākumi, kuros piedalās gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi.
Viena no īpašākajām tradīcijām ir amatierteātra pirmizrāde, kas jau vairāk nekā 30 gadus nemainīgi notiek Lieldienās. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu kopienas notikumu, kuru gaida gan jaunannieši, gan cilvēki, kuri uz Jaunannu šajā laikā atgriežas no citām vietām.
Ja ideja ir laba, šķēršļi nekļūst par iemeslu atteikties
Jaunannā bieži dzirdams princips – ja kaut kā nav, tad to var izveidot.
To spilgti apliecina stāsts par ziemas festivālu. Vietējam iedzīvotājam Kasparam radās ideja sarīkot ziemas pasākumu, lai gan Jaunannā nav kalnu. Taču tas nekļuva par šķērsli. Ar traktoriem tika sastumts sniegs, izveidota slidkalniņa trase bērniem, vietējie sarūpēja kublus un no vienas idejas izauga pasākums visai kopienai.
Šis piemērs raksturo Jaunannu – te cilvēki vispirms domā par iespējām, nevis iemesliem, kāpēc kaut ko nevar izdarīt.
Kopienas spēks atklājas ikdienā
Jaunannas iedzīvotāju savstarpējais atbalsts nav redzams tikai svētkos vai talkās. Tas ir ikdienas dzīvesveids.
Kopienas WhatsApp grupās cilvēki palīdz viens otram ar nokļūšanu uz pilsētu, preču atvešanu vai citiem praktiskiem jautājumiem. Lielajās talkās regulāri pulcējas ap 50 cilvēkiem, lai sakoptu apkārtni vai uzlabotu publisko vidi, bet darba noslēgumā visus vieno kopīgas pusdienas.
Īpaši spilgts piemērs bija pēc ugunsgrēka vienā no Jaunannas ģimenēm. Vietējās interešu grupas “Supertēti” čatā tika izteikts aicinājums doties palīgā sakopt īpašumu. Nepagāja pat pusstunda, kad pagalmā bija sapulcējušies aptuveni 60 cilvēki, un trīs stundu laikā nepieciešamie darbi bija paveikti.
Tas ir stāsts par uzticēšanos, atsaucību un pārliecību, ka grūtā brīdī neviens nepaliks viens.
“Mēs ziedam Jaunannā”
Jaunannas neoficiālais sauklis ir “Mēs ziedam Jaunannā.”
Tas raksturo cilvēkus, kuri negaida, kad pārmaiņas atnāks no malas. Katrs ar savām idejām, darbu un uzņēmību palīdz kopienai augt un attīstīties. Mazā kopienā ikviens var būt pamanāms, vajadzīgs un uzklausīts, bet idejas nepazūd starp tūkstošiem citu – tās sastop atsaucību, kļūst par kopīgiem darbiem un ar laiku pārtop par tradīcijām.
Stāsts tapis kopienu stāstu sērijas “Pierobeža dzīvo” ietvaros. Iniciatīva tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Lauku forums”.
