Līksna atrodas vien 25 kilometru attālumā no Daugavpils. Tā ir vieta, kur vienuviet satiekas skaista daba, Daugavas tuvums, sena vēsture un cilvēki, kuri savu pagastu sauc par labāko vietu dzīvei. Šobrīd Līksnas pagastā dzīvo aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, un jau pirmajās sarunas minūtēs kļūst skaidrs – viņi patiešām lepojas ar savu vietu.
Vietējie smej, ka līksniešus vienmēr uzskatījuši par iznesīgiem. Bet kāpēc gan ne? Līksnā patiešām viss notiek – šeit darbojas spēcīgas zemnieku saimniecības, vietējie uzņēmēji, viesu mājas, kultūras kolektīvi, sportisti un divpadsmit biedrības, kurām katrai ir savs uzdevums un sava misija. Ja mērķi sakrīt, visi dara kopā.
Lepnums par savu vietu
Sarunas laikā īpaši aizkustināja kāda doma. Intervijas dalībniece pati nav dzimusi Līksnā – viņa šeit ieprecējusies pirms aptuveni piecpadsmit gadiem. Tomēr viņa stāsta, ka ļoti ātri sajutusi to īpašo piederību, kas raksturīga līksniešiem.
“Kad cilvēkiem jautā, no kurienes viņi ir, līksnieši ar lepnumu saka – es esmu no Līksnas.”
Ar šo lepnumu “inficējas” arī tie, kuri šurp pārcēlušies no citurienes. Līksna kļūst par viņu vietu.
Kopiena, kurā cilvēki pazīst viens otru
Laukos vēl joprojām darbojas tas, ko vietējie sauc par “kluso telefonu”. Cilvēki pazīst viens otru, zina, kam nepieciešama palīdzība un kurš var palīdzēt. Vienlaikus Līksna ir arī mūsdienīga – kopienai ir sava WhatsApp grupa, kurā cilvēki dalās ar ikdienas jaunumiem, paziņojumiem, pasākumiem un pavisam sadzīviskām lietām. Ja pazudis sunītis, kādam ir liekas zemenes vai nepieciešama palīdzība, ziņa ātri sasniedz visu kopienu.
Šī savstarpējā uzticēšanās ikdienā rada sajūtu, ka neviens nav viens.
Kultūra ir kopienas satikšanās vieta
Līksnā kultūras dzīve ir īpašs lepnums. Šeit darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daugaveņa”, amatierteātris “Maskas”, bērnu un jauniešu dramatiskais kolektīvs “Sprīdītis”, sieviešu vokālais ansamblis “Elēģija”, bērnu vokālais ansamblis “DoReMi” un aktīvo sieviešu apvienība “Saules taka”.
Tieši Līksnā notiek arī latgaliešu mūzikas festivāls “Muzykys Skrytuļs”, kas ik gadu pulcē cilvēkus no dažādām Latvijas vietām.
Savukārt gada ritējumu kopiena iezīmē ar kopīgi svinētiem svētkiem – Lieldienām, Jāņiem, Meteņiem un daudzām citām tradīcijām.
“Līksnā ļoti var izjust, ka cilvēki atbalsta viens otru un palīdz.”
Koprades nams – kopienas spēka simbols
Viens no spilgtākajiem Līksnas pēdējo gadu stāstiem ir Koprades nams.
Vēl pirms gada vecā skolas ēka stāvēja tukša un pamesta. Daudzi neticēja, ka to iespējams atjaunot. Taču biedrība “Mūsu Līksnai” nolēma mēģināt.
Sākumā tika uzrakstīti projekti logu nomaiņai, pēc tam sākās talkas. Cilvēki ziedoja mēbeles, traukus, rotaļlietas, pat flīģeli. Citi betonēja, skrūvēja, krāsoja, ravēja un uzkopa.
Šodien ēka pārtapusi par vietu, kur mājo kopiena – notiek radošās darbnīcas, izstādes, tikšanās un pasākumi.
Tas ir stāsts ne tikai par ēku, bet par cilvēkiem, kuri ticēja, ka kopā iespējams paveikt šķietami neiespējamo.
Kāpēc Līksnā viss izdodas?
Runājot par savu pagastu, līksnieši joko, ka laikam kaut kur Līksnā reiz nokritis meteorīts.
“Mēs dažkārt smejamies, ka kaut kur ir nokritis meteorīts, kurš ar savu magnētisko lauku uzlādē visus cilvēkus. Citādi nevar izskaidrot, kāpēc pie mums ir tik daudz uzņēmīgu un enerģisku cilvēku.”
Un, klausoties stāstos, šķiet, ka šajā jokā ir daļa patiesības.
Līksnā ir daudz uzņēmēju, zemnieku un mājražotāju. Šeit top smiltsērkšķu produkti, tiek audzētas zemenes, darbojas amatnieki un mazie ražotāji. Ikviens cenšas radīt ko savu un vienlaikus atbalstīt citus.
Dzīve pierobežā – bez bailēm
Līksna atrodas salīdzinoši tuvu Baltkrievijas robežai, tomēr vietējie atzīst, ka ikdienā viņi to īpaši neizjūt.
Kad pirmo reizi tika izplatīti drošības brīdinājumi par iespējamiem droniem, satraukums bija. Taču tas ātri pārgāja.
Dzīve turpinās – cilvēki strādā, audzina bērnus, organizē pasākumus un plāno nākotni.
Līksnā ir ārsts, veikals, bērnudārzs, laba satiksme ar Daugavpili un sakārtota infrastruktūra. Tieši tāpēc vietējie uzskata, ka šī ir ļoti laba vieta dzīvei.
Viedais ciems ar lielu sirdi
2024.gadā Līksna saņēma atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”. Tā nav nejaušība.
Gadu gaitā kopiena īstenojusi neskaitāmas iniciatīvas – no lielajām talkām un “Zelta grābekļa” balvas līdz jauniešu iniciatīvām, labdarības pasākumiem, bagāžnieku tirdziņam, draudzības skrējienam un Koprades nama izveidei.
Šeit cilvēki gaida ciemiņus, lepojas ar Līksnas baznīcu, muižas parku, Sirdsdārzu, Dubakas dīķi, Emīlijas Plāteres taku un daudzajām vietām, kur satikt cilvēkus, kuri patiesi mīl savu pagastu.
“Labākā vieta, kur dzīvot”
Noslēgumā intervijas dalībniecei tika uzdots pavisam vienkāršs jautājums – kā trīs vārdos raksturot Līksnu?
Atbilde bija vēl vienkāršāka.
“Labākā vieta, kur dzīvot.”
Un, noklausoties visu stāstu, kļūst skaidrs – šī nav tikai frāze.
Līksna ir vieta, kur cilvēki viens otru pazīst, uzticas, palīdz un dara. Vieta, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdiena.
Varbūt tāpēc arī šķiet, ka Līksnā patiešām viss notiek.
Stāsts tapis kopienu stāstu sērijas “Pierobeža dzīvo” ietvaros.
Iniciatīva tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Lauku forums”.
