Vien 700 metru no Krievijas robežas atrodas Goliševa – neliels ciems Ludzas novadā, kur dzīvo aptuveni 200 cilvēku. Vietējie saka, ka pie viņiem ir pavisam cita pasaule – klusa, mierīga un daudziem vēl neiepazīta. Tieši tāpēc viņi vēlas, lai arvien vairāk cilvēku atbrauc un paši iepazīst šo pierobežas vietu.
“Kad pie mums atbrauc cilvēki, viņi vienmēr saka – jums te ir kā citā pasaulē.”
Tieši vēlme parādīt savu vietu citiem kļuvusi par vienu no Goliševas kopienas raksturīgākajām iezīmēm.
No bērnu aktivitātēm līdz visas kopienas iniciatīvām
Pirms gandrīz 17 gadiem tika dibināta biedrība “Goliševas Saules stars”. Sākotnēji tās mērķis bija radīt bērniem un jauniešiem iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, taču ar gadiem biedrības darbība paplašinājās.
Šodien tā apvieno cilvēkus, kuri ar savām idejām un iniciatīvām veido aktīvu kopienas dzīvi. Te top projekti, pasākumi un jaunas ieceres, kas pamazām maina ne tikai pašu ciemu, bet arī to, kā Goliševu ierauga citi.
Pierobežas ekspedīcija – iepazīt vietu caur cilvēku stāstiem
Viena no spilgtākajām iniciatīvām ir Pierobežas ekspedīcija – aptuveni desmit kilometru pārgājiens, kura laikā dalībnieki iepazīst ne tikai apkārtnes dabu, bet arī vietējos stāstus, cilvēkus un dzīvi pierobežā.
Ekspedīcijas ideja radās no vēlmes parādīt, ka arī nomaļā pierobežā ir vietas un cilvēki, kurus vērts iepazīt.
“Gribējās, lai par mums uzzina vairāk cilvēku, lai pie mums brauc un skatās.”
Interese pieaug ar katru gadu. Ja pirmajā ekspedīcijā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, tad šogad jau 60. Dalībnieki ierodas ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet arī no Valmieras, Cēsīm un citām Latvijas vietām. Daudzi atzīst, ka līdz šim par Goliševu nebija pat dzirdējuši.
Pēc ekspedīcijas daudzi atgriežas vēlreiz – uz Mājas kafejnīcu dienām, citiem vietējiem pasākumiem vai vienkārši, lai vēlreiz izbaudītu pierobežas mieru.
Tā soli pa solim Goliševa no maz zināma pierobežas ciema kļūst par vietu, kuru cilvēki iesaka atklāt arī citiem.
Kopiena, kas palīdz ne tikai savējiem
Goliševas kopiena vienojas ne tikai svētkos. To apliecina arī labdarības koncerts “Jaunie talanti”, kas šogad notika jau trešo reizi.
Pasākuma laikā tiek vāktas dāvanas bērniem, kuri ārstējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļā. Ar katru gadu pieaug gan dalībnieku, gan atbalstītāju skaits, un šogad uzņēmēji paši zvanīja, piedāvājot savu palīdzību.
“Ja tu jūti, ka tevi atbalsta, tad tev gribas darīt vēl vairāk.”
Šī sajūta – ka kopīgais darbs iedvesmo nākamajām iecerēm – caurvij visu kopienas stāstu.
Vieta, kur satikties
Ar LEADER projekta atbalstu ciema centrā pie ugunsdzēsēju dīķa top jauna atpūtas vieta ar lapeni un grila zonu.
Līdz šim goliševiešiem nebija vienas kopīgas vietas, kur satikties un pavadīt laiku kopā. Tāpēc nav pārsteigums, ka, vēl pirms visi darbi bija pabeigti, cilvēki jau bija sākuši tur pulcēties. Tas tikai apliecina, cik ļoti šāda vieta kopienai bija nepieciešama.
Dzīve pierobežā prasa uzņēmību
Ikdiena Goliševā nav bez izaicinājumiem. Skola un bērnudārzs sen ir slēgti, nedēļas nogalēs vairs nekursē autobuss, bet līdz tuvākajai skolai bērniem jāmēro aptuveni 15 kilometri pa grants ceļu.
Tomēr sarunā daudz vairāk par grūtībām izskanēja vēlme darīt un meklēt iespējas.
“Ja tev ir gribēšana, tad vienalga, kurā vietā tu dzīvo.”
Šo domu apliecina arī vietējā uzņēmēja stāsts. Kamēr daudzi jaunieši devās prom, viņš palika Goliševā, izveidoja savu uzņēmumu un ražo mājiņas un aksesuārus mājdzīvniekiem, kurus pasūta ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Tas ir atgādinājums, ka uzņēmība nav atkarīga no tā, cik liela ir vieta, kurā dzīvo.
“Mums lido tikai stārķi”
Dzīvojot tikai 700 metru no robežas, goliševiešiem bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par drošību.
Viņu atbilde ir vienkārša.
“Mums lido tikai stārķi.”
Šajos vārdos ir gan humors, gan pārliecība. Dzīve pierobežā turpinās – cilvēki kopj dārzus, organizē pasākumus, raksta projektus, uzņem viesus un domā par nākamajām iecerēm.
Un, iespējams, visu Goliševas stāstu vislabāk raksturo kopienas vadītājas moto.
“Notici sev. Ja neizmēģināsi, nekad neuzzināsi, vai izdosies.”
Varbūt tieši šī attieksme ir palīdzējusi Goliševai kļūt par vietu, kuru cilvēki arvien biežāk izvēlas nevis vienkārši izbraukt cauri, bet iepazīt. Jo aiz pierobežas kilometriem un kartē iezīmētās robežas slēpjas kopiena, kas ar savu uzņēmību, viesmīlību un idejām pierāda – arī neliels ciems var kļūt par vietu, kuru gribas atklāt.
Stāsts tapis kopienu stāstu sērijas “Pierobeža dzīvo” ietvaros.
Iniciatīva tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Lauku forums”.
