2026.gada 3.–4. novembrī Naasā, Īrijā, norisinājās augsta līmeņa lauku politikas forums “Eiropas lauku nākotne” (Europe’s Rural Future), ko organizēja ES Padomes prezidējošā Īrija un Eiropas Komisija ar Lauku pakta atbalsta biroja atbalstu. Forumā par lauku teritoriju attīstības nākotni, Eiropas Savienības finansējuma iespējām un LEADER pieejas nozīmi diskutēja politikas veidotāji, pētnieki un lauku attīstības praktiķi no dažādām Eiropas valstīm. Paneļdiskusijā piedalījās arī Latvijas Lauku foruma (LLF) izpilddirektore Anita Seļicka.

Viena no būtiskākajām diskusiju tēmām bija LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) pieejas nākotne pēc 2027. gada. Tā kā no 2028. gada Eiropas Savienība plāno visus fondus apvienot vienā plānā katrai dalībvalstij, aktuāls ir jautājums, vai arī turpmāk tiks saglabāta pieeja, kas ļauj pašām kopienām lemt par savas teritorijas attīstību un īstenot vietējām vajadzībām atbilstošas iniciatīvas.

Lauku attīstībai nepieciešama saskaņota pieeja

“Cilvēki nedzīvo politikas nozarēs. Viņi dzīvo konkrētās vietās,” uzsvēra Anita Seļicka, norādot, ka lielākā plaisa lauku attīstībā bieži vien neveidojas kādā atsevišķā politikas jomā, bet gan starp tām.

Ieguldījumi darbvietu radīšanā laukos nesasniegs pilnu potenciālu, ja cilvēkiem nebūs pieejams mājoklis, bērnudārzs vai transports. Lauku izaicinājumus nevar atrisināt, katru nozari un programmu aplūkojot atsevišķi. Nepieciešama publiska un politiska vienošanās par lauku teritoriju nozīmi, nodrošinot teritoriālu integrāciju, saskaņotus ieguldījumus un kopīgu atbildību starp ministrijām. Šai pieejai būtu jākļūst par vienu no galvenajām Valsts un reģionālā partnerības plāna ambīcijām, sākot ar 2028. gadu.

LEADER – vairāk nekā finansējums vietējām idejām

LEADER ir viens no instrumentiem, kas jau šobrīd darbojas tieši dažādu politiku un vietējo vajadzību krustpunktā – konkrētā teritorijā, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un pārvarot nozaru robežas. LEADER pievienotās vērtības analīzē 70 % projektu īstenotāju atzinuši, ka bez šī atbalsta savu ideju nebūtu varējuši īstenot.

LEADER atbalsts nozīmē daudz vairāk nekā iespēju saņemt finansējumu. Tas iedrošina uzdrīkstēties un sākt, palīdz pārvērst idejas reālos darbos un savieno cilvēkus ar nepieciešamajiem partneriem – citiem uzņēmējiem, pašvaldībām un nozares ekspertiem. Tādējādi veidojas vide, kurā vietējais uzņēmums var attīstīties un veiksmīgi darboties ilgtermiņā.

To apliecināja arī foruma laikā izskanējusī Īrijas pieredze. Īrijas vietējās rīcības grupas (VRG) vadītājs dalījās ar stāstu par pāri bez iepriekšējas pieredzes lauksaimniecībā, kuri nelielā lauku īpašumā izveidoja dabas tūrisma vietu. Vietējā rīcības grupa palīdzēja viņiem izveidot kontaktus ar reģiona un valsts tūrisma organizācijām, kā arī citu novadu uzņēmējiem, kuri bija gatavi dalīties pieredzē. Arī tūrisma vietas mājiņas uzbūvēja vietējie amatnieki, nevis tās tika atvestas gatavas no ārvalstīm.

Kā uzsvēra VRG vadītājs: “LEADER īstā pievienotā vērtība ir cilvēki, kas tic tavai idejai un palīdz to īstenot. Bieži tieši tas izšķir, vai projekts notiek vai ne.”

LEADER stiprina kopienu noturību, demokrātiju un drošību

Paneļdiskusijā Anita Seļicka uzsvēra, ka LEADER nozīme sniedzas daudz tālāk par uzņēmējdarbības un projektu īstenošanu. Tā ir arī būtiska pieeja kopienu sociālā kapitāla, savstarpējās uzticēšanās un sabiedrības noturības stiprināšanai.

Viņa minēja vairākus piemērus, kas apliecina vietējo rīcības grupu nozīmi:

  • Drošība sākas ar cilvēkiem un savstarpēju uzticēšanos. Aizsardzība nesākas ar tankiem, bet ar cilvēkiem, kuri pazīst un uzticas cits citam. Latvijā vairākas vietējās rīcības grupas iesaistās pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, rīko gatavības mācības un veido brīvprātīgo tīklus.

  • Demokrātija ir prasme, kas jāattīsta. Tā nav pašsaprotama – tā nozīmē spēju ieklausīties arī tad, kad esi dusmīgs. Noturība pret dezinformāciju veidojas ilgi pirms viltus ziņa nonāk cilvēka telefonā.

  • Sadarbībai nepieciešamas attiecības un cilvēki. Nevar sagaidīt labāku sadarbību, ja vienlaikus tiek pārtraukts finansējums attiecībām un procesiem, kas šo sadarbību rada.

Paneļdiskusijā Padujas Universitātes pētniece Elena Pisani sociālo kapitālu raksturoja kā lauku teritoriju “nemateriālo programmatūru”, bez kuras nespēj pilnvērtīgi darboties arī redzamā infrastruktūra. Viņas vēstījums finanšu ministrijām bija skaidrs – LEADER ir jāfinansē nevis tāpēc, ka būtu žēl zaudēt šo instrumentu, bet gan tāpēc, ka, neieguldot lauku teritorijās šodien, nākotnē problēmu risināšana izmaksās daudz dārgāk.

LEADER nākotne Eiropas Savienības jaunajā plānošanas periodā

Foruma diskusijas aktualizēja būtisku jautājumu – kā nodrošināt, lai Eiropas Savienības nākamajā plānošanas periodā tiktu saglabāta LEADER/SVVA pieeja, kas ļauj pašām kopienām noteikt savas teritorijas attīstības prioritātes.

LEADER nozīme nav tikai atsevišķu projektu rezultātos, bet arī ilgtermiņa attīstības procesā, ko tas veido – cilvēku iesaistē, sadarbībā, uzticēšanās veidošanā un vietējo iniciatīvu stiprināšanā.

LEADER nav projektu konkurss. Tas ir attīstības process, kas turpinās arī tad, kad projekts ir beidzies.

Papildu informācija un foruma materiāli:

Foto: Damien Eagers / Julien Behal Photography