Domā par savas kopienas pieteikšanu Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”? Vai vēlies uzzināt, kas raksturo viedu ciemu un kā sagatavot pārliecinošu pieteikumu? Aicinām pievienoties šī gada pirmajai Viedajai trešdienai, kur soli pa solim izstāstīsim visu svarīgāko par Atpazīstamības zīmi “VIEDAIS CIEMS 2026”, pieteikšanās procesu un vērtēšanas kritērijiem, kā arī atbildēsim uz jūsu jautājumiem. Programmā •
Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes novadā, Pededzes upes krastā atrodas Jaunanna – neliels pagasts, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdienas realitāte. Šeit cilvēki cits citu pazīst, atbalsta un kopīgi veido vidi, kurā paši vēlas dzīvot. Tieši cilvēku uzņēmība, vēlme sadarboties un spēja pārvērst idejas darbos ir kļuvusi par Jaunannas lielāko vērtību. Pirms dažiem gadiem Jaunannā
Briežuciems ir neliels pierobežas ciems Balvu novadā, tikai sešu kilometru attālumā no Latvijas–Krievijas robežas. No malas tas var šķist kluss un neliels, taču saruna ar Briežuciema cilvēkiem atklāja pavisam citu stāstu – par vietu, kur kopienas spēku neveido iedzīvotāju skaits, bet cilvēku vēlme būt kopā, radīt un saglabāt savu ciemu dzīvu. Lai gan gadu gaitā
Latvijas Lauku forums aicina aktīvas Latvijas lauku kopienas pieteikties Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”. Tā ir iespēja izcelt kopienu paveikto, dalīties pieredzē, veidot jaunas sadarbības un kļūt par daļu no Latvijas Viedo ciemu tīkla. Atpazīstamības zīme “VIEDAIS CIEMS” nav konkurss par skaistāko ciemu vai lielāko projektu. Tā ir atzinība kopienām, kuras spēj sadarboties, izmantot vietējos
Līksna atrodas vien 25 kilometru attālumā no Daugavpils. Tā ir vieta, kur vienuviet satiekas skaista daba, Daugavas tuvums, sena vēsture un cilvēki, kuri savu pagastu sauc par labāko vietu dzīvei. Šobrīd Līksnas pagastā dzīvo aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, un jau pirmajās sarunas minūtēs kļūst skaidrs – viņi patiešām lepojas ar savu vietu. Vietējie smej, ka līksniešus
Ir vietas, kuras atpazīst pēc ainavas. Ir vietas, kuras atceras cilvēku dēļ. Savukārt Pelēčus daudzi pazīst pēc vilkiem. Tie sastopami uz ciema vides objektiem, suvenīros un vietējos stāstos. Taču aiz vilka tēla slēpjas kas daudz būtiskāks – kopiena, kur cilvēki negaida, ka kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet paši meklē risinājumus. Vietējie mīļi sevi sauc
Vien nepilnus trīs kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas atrodas Upīte – neliels ciems ar aptuveni simt iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien neizstāsta šīs vietas būtību. Upīte ir vieta, kur cilvēki, balstoties tradīcijās, rada jaunas vērtības, attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus un veido dzīvi, ar kuru lepojas. Lai gan no malas viņus sauc par Upītiešiem, paši sevi viņi dēvē
Latvijas pierobežā ir vietas, kuras ar savu piemēru apliecina – kopienas spēku nenosaka iedzīvotāju skaits, bet gan cilvēku vēlme iesaistīties. Dekšāres ir viena no šādām vietām. Ja pašiem dekšāriešiem jāraksturo sava kopiena, viņi saka: “Mēs esam traki un traki čakli cilvēki.” Un saruna ar vietējiem iedzīvotājiem apliecina – šajos vārdos ir daudz patiesības. Lai gan
Kad runājam par Latvijas pierobežu, bieži dzirdam stāstus par izaicinājumiem. Taču Salnavā vispirms sastopam cilvēkus, kuri dara. Cilvēkus, kuri saglabā tradīcijas, rūpējas par savu apkārtni un tic savas vietas nākotnei. Salnavas pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāju, tomēr kopienas dzīve šeit ir aktīva un daudzveidīga. Jau 20 gadus darbojas biedrība “Kūzuls”, kas īstenojusi daudzus projektus vietējās
Kā panākt, lai jaunieši ne tikai piedalās aktivitātēs, bet kļūst par savas vietas veidotājiem? Kā kopienas un vietējās rīcības grupas var radīt vidi, kur jauniešu idejas pārtop reālos projektos, satikšanās vietās un jaunās iespējās laukos? Šajā Viedajā trešdienā iepazīsim pieredzi, kā veicināt jauniešu līdzdalību, izmantojot viedo ciemu pieeju — no sadarbības projektiem līdz jauniešu padomes
