Vien nepilnus trīs kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas atrodas Upīte – neliels ciems ar aptuveni simt iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien neizstāsta šīs vietas būtību. Upīte ir vieta, kur cilvēki, balstoties tradīcijās, rada jaunas vērtības, attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus un veido dzīvi, ar kuru lepojas. Lai gan no malas viņus sauc par Upītiešiem, paši sevi viņi dēvē
Latvijas pierobežā ir vietas, kuras ar savu piemēru apliecina – kopienas spēku nenosaka iedzīvotāju skaits, bet gan cilvēku vēlme iesaistīties. Dekšāres ir viena no šādām vietām. Ja pašiem dekšāriešiem jāraksturo sava kopiena, viņi saka: “Mēs esam traki un traki čakli cilvēki.” Un saruna ar vietējiem iedzīvotājiem apliecina – šajos vārdos ir daudz patiesības. Lai gan
Kad runājam par Latvijas pierobežu, bieži dzirdam stāstus par izaicinājumiem. Taču Salnavā vispirms sastopam cilvēkus, kuri dara. Cilvēkus, kuri saglabā tradīcijas, rūpējas par savu apkārtni un tic savas vietas nākotnei. Salnavas pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāju, tomēr kopienas dzīve šeit ir aktīva un daudzveidīga. Jau 20 gadus darbojas biedrība “Kūzuls”, kas īstenojusi daudzus projektus vietējās
2026.gada 29. maijā Zadiņu kopienā notika diskusijas un pieredzes apmaiņa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām, energoefektivitātes pasākumiem un energokopienu attīstību Latvijā. Pasākuma laikā klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane iepazīstināja ar aktuālo situāciju energokopienu jomā Latvijā, normatīvo regulējumu un pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Savukārt Jānis Barinskis dalījās praktiskā pieredzē par energokopienas veidošanas procesu un darbību, stāstot
Iepazīsimies ar otro no trim kopienām, kas Latvijā saņēmušas atbalstu ilgtspējīgu energorisinājumu attīstībai. Šis stāsts ved mūs uz “Zadiņiem” Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā – ekokopienu, kas jau astoņus gadus soli pa solim veido savu dzīves telpu un kopīgu saimniekošanu. Kad ar viņiem sarunājāmies, ļoti spilgti izskanēja viena doma – kopiena nekad nav “gatava”. Tā visu
Kā panākt, lai jaunieši ne tikai piedalās aktivitātēs, bet kļūst par savas vietas veidotājiem? Kā kopienas un vietējās rīcības grupas var radīt vidi, kur jauniešu idejas pārtop reālos projektos, satikšanās vietās un jaunās iespējās laukos? Šajā Viedajā trešdienā iepazīsim pieredzi, kā veicināt jauniešu līdzdalību, izmantojot viedo ciemu pieeju — no sadarbības projektiem līdz jauniešu padomes
Viedā trešdiena – “Bišu sanesums stropā” 25. februārī plkst. 15.00 Viedās trešdienas ietvaros aicinām uz sarunu par kopienas spēku, darīšanu un to neredzamo enerģiju, kas liek vietām augt un cilvēkiem iesaistīties. Par Vecbebriem un Viedā ciema ceļu stāstīs Sarmīte Plūme, biedrības “Bites” valdes locekle un viena no Viedā ciema Vecbebri virzītājām. Stāsts “Bišu sanesums stropā”
Kopiena nav tikai vieta, kur dzīvojam – tā ir resurss, kurā jau šodien ir cilvēki, prasmes un idejas ar uzņēmējdarbības potenciālu. Jautājums nav, ko mums vēl vajag, bet kā ieraudzīt un savienot to, kas mums jau ir. Šīs Viedās trešdienas sarunā savu kopienas un Viedā ciema pieredzi stāstīs Līga Broduža – Mežinieku kopienas pārstāve, biedrības
2.maijā plkst. 15.00
Viedā trešdiena
“Kā spēlēt vinnējoši?”
Lekciju vadīs Sanita Aišpure, klīniskā psiholoģe
Pieejas saite: https://ej.uz/VTspelet
15.decembrī notiks Lauku pakta kopienas grupas sanāksme par Viedajiem ciemiem (Meeting of the Rural Pact Community Group on Smart Villages), kurā tiks prezentētas jaunākās politikas aktualitātes un nākotnes virzieni viedo ciemu attīstībā Eiropā. 15. decembris 15.00–17.00 (pēc Latvijas laika) Tiešsaistē | Angļu valodā Sanāksmes laikā: tiks prezentēts Smart Village Network Services pozīcijas dokuments par viedo ciemu
