Briežuciems ir neliels pierobežas ciems Balvu novadā, tikai sešu kilometru attālumā no Latvijas–Krievijas robežas. No malas tas var šķist kluss un neliels, taču saruna ar Briežuciema cilvēkiem atklāja pavisam citu stāstu – par vietu, kur kopienas spēku neveido iedzīvotāju skaits, bet cilvēku vēlme būt kopā, radīt un saglabāt savu ciemu dzīvu. Lai gan gadu gaitā
Latvijas Lauku forums aicina aktīvas Latvijas lauku kopienas pieteikties Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”. Tā ir iespēja izcelt kopienu paveikto, dalīties pieredzē, veidot jaunas sadarbības un kļūt par daļu no Latvijas Viedo ciemu tīkla. Atpazīstamības zīme “VIEDAIS CIEMS” nav konkurss par skaistāko ciemu vai lielāko projektu. Tā ir atzinība kopienām, kuras spēj sadarboties, izmantot vietējos
Līksna atrodas vien 25 kilometru attālumā no Daugavpils. Tā ir vieta, kur vienuviet satiekas skaista daba, Daugavas tuvums, sena vēsture un cilvēki, kuri savu pagastu sauc par labāko vietu dzīvei. Šobrīd Līksnas pagastā dzīvo aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, un jau pirmajās sarunas minūtēs kļūst skaidrs – viņi patiešām lepojas ar savu vietu. Vietējie smej, ka līksniešus
Ir vietas, kuras atpazīst pēc ainavas. Ir vietas, kuras atceras cilvēku dēļ. Savukārt Pelēčus daudzi pazīst pēc vilkiem. Tie sastopami uz ciema vides objektiem, suvenīros un vietējos stāstos. Taču aiz vilka tēla slēpjas kas daudz būtiskāks – kopiena, kur cilvēki negaida, ka kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet paši meklē risinājumus. Vietējie mīļi sevi sauc
Vien nepilnus trīs kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas atrodas Upīte – neliels ciems ar aptuveni simt iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien neizstāsta šīs vietas būtību. Upīte ir vieta, kur cilvēki, balstoties tradīcijās, rada jaunas vērtības, attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus un veido dzīvi, ar kuru lepojas. Lai gan no malas viņus sauc par Upītiešiem, paši sevi viņi dēvē
Latvijas pierobežā ir vietas, kuras ar savu piemēru apliecina – kopienas spēku nenosaka iedzīvotāju skaits, bet gan cilvēku vēlme iesaistīties. Dekšāres ir viena no šādām vietām. Ja pašiem dekšāriešiem jāraksturo sava kopiena, viņi saka: “Mēs esam traki un traki čakli cilvēki.” Un saruna ar vietējiem iedzīvotājiem apliecina – šajos vārdos ir daudz patiesības. Lai gan
Kad runājam par Latvijas pierobežu, bieži dzirdam stāstus par izaicinājumiem. Taču Salnavā vispirms sastopam cilvēkus, kuri dara. Cilvēkus, kuri saglabā tradīcijas, rūpējas par savu apkārtni un tic savas vietas nākotnei. Salnavas pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāju, tomēr kopienas dzīve šeit ir aktīva un daudzveidīga. Jau 20 gadus darbojas biedrība “Kūzuls”, kas īstenojusi daudzus projektus vietējās
2026.gada 29. maijā Zadiņu kopienā notika diskusijas un pieredzes apmaiņa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām, energoefektivitātes pasākumiem un energokopienu attīstību Latvijā. Pasākuma laikā klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane iepazīstināja ar aktuālo situāciju energokopienu jomā Latvijā, normatīvo regulējumu un pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Savukārt Jānis Barinskis dalījās praktiskā pieredzē par energokopienas veidošanas procesu un darbību, stāstot
Iepazīsimies ar otro no trim kopienām, kas Latvijā saņēmušas atbalstu ilgtspējīgu energorisinājumu attīstībai. Šis stāsts ved mūs uz “Zadiņiem” Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā – ekokopienu, kas jau astoņus gadus soli pa solim veido savu dzīves telpu un kopīgu saimniekošanu. Kad ar viņiem sarunājāmies, ļoti spilgti izskanēja viena doma – kopiena nekad nav “gatava”. Tā visu
Kā panākt, lai jaunieši ne tikai piedalās aktivitātēs, bet kļūst par savas vietas veidotājiem? Kā kopienas un vietējās rīcības grupas var radīt vidi, kur jauniešu idejas pārtop reālos projektos, satikšanās vietās un jaunās iespējās laukos? Šajā Viedajā trešdienā iepazīsim pieredzi, kā veicināt jauniešu līdzdalību, izmantojot viedo ciemu pieeju — no sadarbības projektiem līdz jauniešu padomes
