Maira Ivanova jau 9 gadus līdztekus ikdienas darbam, strādā arī Tirzas Krājaizdevu sabiedrībā. „Ļoti maz cilvēku zina, ka tādas krājaizdevu sabiedrības pastāv un ir iespējams tās dibināt. Sākumā daudz bija jāskaidro, ka tā nav mana banka, bet
kopīga naudas ieguldīšanas vieta, nevienam citam kā tikai pašiem paliek samaksātie procenti.” Vai Tu zini, kas tas ir un kā strādā?
Latvijas Lauku forums daudzkārt ir saskāries ar korporatīvo krājaizdevu sabiedrību (tālāk tekstā – KKS) paveiktajiem darbiem, plāniem, ietekmi un saticis to pārstāvjus gan no Latvijas lielākajām, gan mazām KKS. Latvijas Lauku foruma iniciatīvas Pirmā Latvijas Lauku kopienu rezolūcijā ir ietverts punkts par KKS: „Veicināt krājaizdevu sabiedrību un kooperatīvu veidošanos, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību aktīvai līdzdalībai ideju radīšanas un attīstības procesos”. Kā veicināt vietējās ekonomikas attīstību, savstarpējo sadarbību un kā atsevišķās nelielās lauku vietās notiek KKS praktiskā darbība? Klausāmies, lasām un diskutējam – šis bijis viens no tematiem tikšanās visos Latvijas reģionos par Pirmā Lauku kopienu parlamenta rezolūcijas izpildi, gan dažādās citās tikšanās reizēs un pasākumos, kā arī sarunās ar Mairu Ivanovu no Tirzas KKS Gulbenes novadā un Ludmilu Tjujuševu no Pūņu KKS Talsu novadā.
KKS ir finanšu kooperatīvs, ko dibina un pārvalda biedri, kas ir arī tās īpašnieki, jo iestājoties iegādājās pajas. Biedri vienlaikus ir arī klienti, jo tikai biedri var izmantot KKS pakalpojumus – saņemt aizdevumus. KKS darbojas pēc bezpeļņas principa – ar mērķi palīdzēt saviem biedriem, nevis gūt peļņu. Atšķirībā no bankām, kuru mērķi ir ieguldīt finanšu resursus lai gūtu peļņu, KKS mērķis ir konkrētai teritorijai piesaistīt finanšu resursus.
Tieši ierobežotās peļņas iespējas bieži ir iemesls, kāpēc netiek veidotas KKS – tie, kam ir pieejami finanšu resursi, bieži neredz šo kooperatīvu nozīmību, savukārt mazāk nodrošinātiem nav iespēju. Daudzu KKS pārstāvji uzsver, ka ļoti svarīgs ir atbalsts un iesaiste gan no vietējo iedzīvotāju puses, gan zemnieku, uzņēmēju, nekustamā īpašuma saimnieku un pašvaldības puses un, protams, visu minēto sadarbība.
Latvijā krājaizdevu sabiedrības sāktas veidot jau 19. gs. beigās, aktīvi darbojās pirmās Latvijas neatkarības laikā, atsākot savu darbību 20. gs. 90ajos gados. Šobrīd Latvijā darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības – par to darbības apjomiem – biedru skaitu, ieguldījumu un aizdevumu summām un citiem datiem, iespējams uzzināt FKTK ceturkšņa pārskatos . KKS var tikt veidotas pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa, lielākā daļa no pastāvošajām KKS ir pagasta vai novadu kooperatīvi.
Pūņu KKS darbojas Valgales pagastā, Tirzas KKS – sākotnēji darbojusies tikai Tirzas pagastā, pet nu jau 5 gadus noslēgts sadarbības līgums un pievienojušies vēl četri novada pagasti. KKS pārstāves norāda, ka pašvaldības atbalsts ir ļoti nozīmīgs pastāvēšanā. KKS darbība viena pagasta ietvaros daudzkārt var būt ierobežota mazā potenciālo biedru skaita dēļ, visa novada teritorija savukārt daudzkārt par lielu vietēja līmeņa saglabāšanai, tomēr tas atkarīgs no katras individuālās situācijas.
KKS aktivizē naudas apriti vietējā sabiedrībā, rosina iedzīvotājus saimnieciskajai rosībai un sekmē pašnodarbinātību un mazo uzņēmēju attīstību. Kā norāda Maira Ivanova no Tirzas – KKS vietējā kopienā rada kaut mazu, bet tomēr stabilitātes izjūtu, norādot arī, ka KKS vadītājam vajadzētu būt līderim arī konkrētajā iedzīvotāju grupā, pagastā, kolektīvā.
Saņemt aizdevumu no KKS ir vienkāršāk kā no bankas gan dokumentu apjomā, gan laika ziņā, kā arī vietējā līmeņa dēļ-iespējams vieglāk nodrošināt galvotāju, kā arī piešķirt kredītu, tiem, kas neatbilst banku noteiktajiem kritērijiem. KKS biežākie aizņēmēju ņēmēji ir cilvēki ar nelieliem ienākumiem, kuriem sarežģīti saņemt banku aizdevumu. Iedzīvotājiem KKS ir sava veida vietējā “banka”, kas balstīta uz savstarpēju atpazīstamību, uzticēšanos, kā arī veicina pilsonisko aktivitāti un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti vienlaikus mazinot sociālo spriedzi. Par krājaizdevu sabiedrībām laukos cilvēki lielākoties uzzina viens no otra, atsevišķas KKS publicē rakstus arī vietējā presē.
Visbiežāk KKS kredīts tiekot ņemts remonta veikšanai, automašīnu, sadzīves tehnikas vai nekustamā īpašuma iegādei, kā arī, lai apmaksātu medicīnas vai izglītības izdevumus, vai izlietotu citiem plānotiem vai neparedzētiem gadījumiem. Negaidīti lielākoties ir, piemēram, ārstniecības izdevumi, savukārt plānotie izdevumi lielākoties tiekot pieteikti laicīgi. KKS strādā, lai cilvēki varētu paņem arī mazu kredītu un nebūtu jāgaida ļoti ilgi. Tirzā, lai arī šogad ekonomiskā situācija ir stabilāka, esot mazāk kredītu.
„Kredītu izsniegšanas stundās rēķinot daudz laka neaizņem – visus dokumentus var sagatavot pāris stundu laikā, jo cilvēks, kas interesējas par kredītu, parasti jau iepriekš noskaidro kādi dokumenti ir nepieciešami no viņa puses,” skaidro Maira.
Aizņēmuma termiņš un tā apstiprinājuma ātrums atkarīgs no KKS lieluma – iespējams aizdevumu saņemt vienas dienas laikā, citviet to iespējams saņemt tikai pēc pusgada. Tāpat arī maksimālais izsniegtā aizdevuma apjoms ir atkarīgs no ieguldītā kapitāla apjoma. Tas var būt mainīgs arī vienas KKS ietvaros, jo atkarīgs no noguldītās naudas daudzuma. Tirzas KKS gadā, iegādājoties paju, pievienojas vidēji 5-6 jauni biedri, visražīgākais esot bijis 2009.gads, kad pievienojušies 9 biedri un 2010.gads – 13, savukārt 2011.gadā – 1. Parasti par biedriem kļūstot ļaudis, kas vēlas saņemt kredītu, jo, lai saņemtu kredītu, jābūt sabiedrības biedram. Tirzas KKS dibināja 25 cilvēki, kas ieguldīja savu naudu pamatkapitāla veidošanā, no kuriem 9 ir izmantojuši iespēju saņemt kredītu. Šobrīd Tirzas KKS ir 76 biedri – 75 fiziskās personas un 1 biedrība, kas arī uz noteiktu laiku arī savus līdzekļus bija noguldījusi KKS.
Tirzas KKS pārstāve norāda, ka dibināšanas process esot bijis neprātīgs piedzīvojums – bijis jāstrādā ar ļoti lielu normatīvo bāzi un daudzām jaunām lietām, tālab lielu atzinību viņa izsaka Šķilbēnu KKS, kas dalījušies pieredzē, devuši padomus un sev zināmo, atbalstot dibināšanas procesu. Gan Tirzas, gan Pūņu KKS pārstāves norāda, ka ar izglītību finansēs un/vai praktiskas darbības pieredzi bankās un juristu KKS darbības nodrošināšana iespējams ir vienkāršāka. Tirzas KKS dibinātāju pulkā neesot bijis ne jurista, ne profesionāla finansista, tālab aktīvisti bijuši spiesti izzināt visu pašu spēkiem, uzzinājuši daudzas jaunas lietas, dokumentus gatavojuši pēc paraugiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. Atbilstošās jomas speciālists vai vismaz pieejams grāmatvedis un lielākām KKS arī jurists esot pats pamats darbības nodrošināšanai.
Lēmumu par kredītu piešķiršanu lemj komiteja un valde, tālab, lai atvieglotu plānošanu, regularitāti un mazinātu administratīvo slogu, piemēram, Tirzas KKS praktizē regulāru kopā sanākšanu neatkarīgi no tā, ir vai nav nepieciešami lēmumi par kredītu piešķiršanu, jo pārrunā sabiedrības vispārējo darbību.
Ik ceturksni KKS jānodod atskaites, ko tiek rekomendēts darīt īpašā grāmatvedības programmā, kas automātiski seko līdzi kavējumiem, atdošanas datumiem, utt., tomēr ne visām sabiedrībām tā ir pieejama. Ir lielāka saprašana par to kā krājaizdevu sabiedrības darbojas Latvijā kopumā. Konsultācijas un atbalstu KKD sniedzot Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Maira stāsta, ka iedzīvotāji bieži lūdz konsultācijas finanšu jomā – kāpēc jāaizņemas, tiek veikti aprēķini, vai, paņemot kredītu, to spēs atdot, iepazīstināt ar alternatīvām iespējām – investīcijām, ar projektiem piesaistītu finansējumu. KKS darbības stūrakmens ir savstarpējā uzticēšanās un laicīga kredītu atgriešana.
Izziņai
Latvijā darbojas biedrība „Krājaizdevu apvienība”, kuras mērķis ir veicināt krājaizdevu kustību Latvijā. Biedrība sniedz bezmaksas konsultācijas par krājaizdevu sabiedrību dibināšanu un citiem jautājumiem: http://kaa.lv/
Ar krājaizdevu sabiedrību darbības un attīstības politikas izstrādāšanu Latvijā strādā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība (LKKSS): http://www.lkkss.lv/
Īss un pamācošs video par banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) galvenajām atšķirībām.
Tulkojums tapis sadarbībā ar KKS “Allažu Saime”. https://www.youtube.com/watch?v=OJG2D34saso
Jānis Kučinskis: ‘Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē’ – Nopietns apkopojums/pētījums par sadarbības organizēšanu. Kas zina, ļoti iespējams tā kļūs par nozīmīgu zināšanu avotu, lai salīdzinoši veiksmīgi un visi kopā mēs pārdzīvotu pārmaiņu posmu – no egoisma un tumsas laikmeta uz sadarbības un Gaismas ēru.
Sarakstīta 2004.gadā. Internetā pieejama – http://www.tautasforums.lv/?p=827
Uzņēmējdarbības atbalsta tīkla darba diskusija “Kooperatīvās krājaizdevuma sabiedrības attīstības iespējas Latvijā”
http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=3411
Šis materiāls ir izveidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par tā saturu atbild biedrība „Latvijas Lauku forums”. Aktivitāte ir projekta „Līdzdalīgas demokrātijas kultūras iedzīvināšana Latvijas lauku telpā Lauku Kopienu parlamenta darbības formātā” (Nr. 2012.EEZ/DAP.MAC/098/1/NAC/012) realizāciju” pasākums un to finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
www.sif.lv www.eeagrants.lv www.eeagrants.org
