LLF ir sagatavojis materiālu par dažāda veida sadarbību, pašorganizāciju, spēju pielāgoties un mainīties atbilstoši apstākļiem efektīvākai mērķu sasniegšanai un reģiona līdzsvarotai attīstībai, vienlaikus mazinot vides un ģeogrāfisko apstākļu radītos ierobežojumus uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Iniciatīvas apzinātas Forum Synergies tikšanās laikā Francijas Beaufortain reģionā.

Dokumentu pdf formātā iespējams lejuplādēt lapas apakšā.

Vairāku gadu garumā „Latvijas Lauku forums” iesaistās dažādās aktivitātēs, ko organizē organizācija „Forum Synergies”, kuras mērķis ir, apvienojot cilvēkus un organizācijas, apkopot, spēcināt un izplatīt ilgtspējīgās prakses lauku teritorijās. Organizācija koordinē regulāras tikšanās – tematiskās pieredzes apmaiņas dažādas Eiropas vietās, gūto pieredzi izmantojot jaunu individuālo un kolektīvo risinājumu radīšanai. Šādi tiek radītas idejas jauniem projektiem, vēstījumi sabiedrībai, tiek identificēti partneri un uzturēta „Forum Synergies” tīkla pastāvēšana.
Š.g. septembrī Latvijas Lauku foruma pārstāve devās uz tikšanos par Eiropas lauku ilgtspēju Francijas dienvidaustrumos – Beaufortain kalnu reģionā, kas ir lielisks piemērs iedzīvotāju iniciatīvām, sadarbībai un pielāgošanās ierobežojošiem dzīves apstākļiem un videi. Trīs dienu pasākums bija lieliska iespēja tikties ar cilvēkiem, kas strādā ar ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanu no 16 valstīm, apskatot labus piemērus vietējās ilgtspējīgas attīstībai reģionā un, protams, izklāstot arī stāstu par Latvijas Lauku foruma iniciatīvu – Latvijas Lauku kopienu parlamentu, kas dalībniekos izraisīja lielu interesi – 2015. gada jūnijā uz Otro parlamentu gaidām daudzus ārvalstu viesus ar saviem pieredzes stāstiem!

Pašvaldību sadarbība resursu efektīvai izmantošanai
Pasākuma norise notika Beaufort ielejā, kurā ietvertas 4 pašvaldības, 39 vietēja mēroga pašvaldības ar aptuveni 60 000 iedzīvotājiem. Minētās pašvaldības 1999. gadā  izveidoja 4 pašvaldību savienību Arlysère, kas tika izveidota, lai veiksmīgāk risinātu visām pašvaldībām nozīmīgus jautājumus vides, ekonomikas, sociālajā un citās jomās, strādājot trīs virzienos:
–    teritorijas sadarbības līgumu izstrāde, pārvaldība un ieviešana (tūrismā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā u.c. jomās);
–    teritoriju attīstības plānu īstenošana, realizējot kopīgas aktivitātes un projektus;
–    pētījumu un plānošanas dokumentu izstrāde.
Apvienības darbībā nozīmīga loma ir abu mērogu pašvaldības darbam un savstarpējai sadarbībai. Arlysère ir nozīmīga loma kā vidutājam starp dažādiem partneriem (kopienām, pašvaldībām, institūcijām, uzņēmējiem u.c.) un finansētājiem (valsts, reģionu budžeti, LEADER finansējums, donori), gadu gaitā šī loma pieaugusi un kļuvusi daudzveidīgāka.

Savienības budžetu veido katras pašvaldības dalības maksa, kā arī no ārpuses piesaistītais finansējums (uzņēmumu investīcijas, projekti). Savienībā esošās pašvaldības kopīgi izveidojušas, piemēram,  biznesa inkubatoru, ainavu plānu un izglītības attīstības plānu. Finansējuma izlietojums tiek pieņemts balstoties uz noslēgtajiem līgumiem – īstenojot darbības visu 4 pašvaldību teritorijā vai veicot konkrētas aktivitātes atsevišķās vietās, tādējādi veicinot gan starpteritoriju sadarbību, gan sniedzot spēcīgu atbalstu vietēja mēroga aktivitātēm.
Izveidotā sadarbības organizācija ļauj daudz efektīvāk īstenot attīstības stratēģiju un risināt problēmas, kas līdzīgas visām pašvaldībām, iesaistot lēmumu pieņemšanā visu pašvaldību iedzīvotājus un arī apvienojot attiecīgo jomu ekspertus. Nozīmīgi ir dažādās jomās noslēgtie līgumi – visu pašvaldību budžets atbilstoši noslēgtajiem līgumiem attiecīgās jomās tiek apvienots, īstenojot aktivitātes plašākā mērogā (nevis dubultojot aktivitātes), kas veicina efektīvāku pašvaldības budžeta izlietojumu, kā mazinot administratīvo slogu, kas, piemēram, būtu katrai no pašvaldībām atsevišķi  piesaistot finansējumu.

Pašvaldības un uzņēmēju sadarbība līdzsvarotas ekonomikas un vides attīstībai
Beaufortain ieleja ir populārs kalnu slēpošanas reģions, kur 1992. gadā notika Ziemas Olimpiskās spēles. Te esošais slēpošanas centrs dibināts 1947. gadā un tas pieder pašvaldībai – zeme, infrastruktūras objekti, 13 pacēlāji, ēkas. Pašvaldība arī iegulda līdzekļus infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai, savukārt jauktās ekonomikas uzņēmums nodrošina apsaimniekošanu (t.sk. darbinieku algas, mākslīgā sniega pūšanu utt.) un maksā īri pašvaldībai. Uzņēmuma valdē ir pārstāvniecība gan no sabiedriskajām iestādēm, gan pašvaldības deputātiem, gan citi neatkarīgi speciālisti, tādejādi veicinot dažādu interešu pārstāvniecību, uzņēmuma lēmumu pieņemšanā.

Slēpošanas centrs ziemā nodarbina 75 darbiniekus, no kuriem 14 tiek nodarbināti visu gadu, bet 61 strādā tikai ziemas periodā, turklāt 60 darbinieki ir iedzīvotāji pašvaldībā, kurā atrodas slēpošanas centrs. Francijā ir tradicionāli atvaļinājumos vasarā doties uz jūru, ziemā – uz kalniem, tāpēc daudzām teritorijām ir jāsadzīvo ar sezonalitāti. Beaufortain kalnu reģiona specifika daudziem iedzīvotājiem dod iespēju/liek strādāt sezonālus darbus, ilggadīgi strādājot atšķirīgus darbus katrā no sezonām, lielākoties tūrisma jomā un slēpošanas centrā ziemā, bet lauksaimniecībā vasaras sezonā. Šāds darba režīms ir veids, kā nodrošināt pastāvīgus ienākumus.

Pieredzes braucienā satiktais lauksaimnieks Benoit vasaras mēnešos uz kalnu pļavām ganībās ved aptuveni 250 lopus – savu 25 govju ganāmpulku un citu īpašnieku govis, kazas un aitas, kalnos ražojot arī sieru, ko pārdošanai nogādā uz ieleju. Četros ziemas mēnešos rītos un vakaros viņš turpina rūpēties par savu ganāmpulku, bet dienās strādā kā slēpošanas instruktors, atzīstot, ka tikai strādājot šādus sezonālos darbus ir iespējams nodrošināt vienmērīgus un pietiekamus ienākumus ģimenes uzturēšanai.

Minētais lauksaimnieks strādā arī pašvaldības lauksaimniecības komitejā, kas ir tikai viena no komitejām šajās pašvaldībās, kurās ir iesaistīti gan pašvaldības pārstāvji, gan uzņēmēji, NVO pārstāvji un vietējie iedzīvotāji, tādējādi nodrošinot arī dažādu interešu pārstāvju aktīvu iesaisti lēmumu pieņemšanā. Līdztekus komitejām pašvaldībās pastāv darbinieki, kas strādā ar dalībnieku iesaistes veicināšanu. Piemēram, pirms 5 gadiem pašvaldībā tika izveidots amats – ilgtspējīgas attīstības speciālists – projektu vadītājs, kas rūpējas gan par dabas, gan cilvēku un vietas ekonomisko līdzsvarotu attīstību – attīstot slēpošanas centru noteikts, ka jaunas slēpošanas trases var veidot tikai pēc izpētes un saskaņošanas ar lauksaimniekiem, ainavu un citiem speciālistiem un dažādām iedzīvotāju grupām. Katru reizi, pieņemot lēmumu, notiek, pirmkārt, sabiedriskā apspriešana, tad jautājums izskatīts reģionā, bet kā noslēdzošais ir ietekmes novērtējums uz vidi.
Mazinot cilvēku darbības ietekmi uz vidi, pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem veido sistēmu ietekmes apzināšanai, tās mazināšanai un iedzīvotāju informēšanu. Mākslīgā sniega ražošana ir videi draudzīga, izmantojot dabīgo spiedienu, pacēlāji tiek darbināti izmantojot alternatīvo enerģiju, tāpat arī citu tehnoloģiju attīstība ir videi draudzīga. Nozīmība tiek skaidrota arī lietotājiem, piemēram, slēpotāji, izmantojot pacēlāju, var uzzināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ko rada viens brauciens ar pacēlāju.

Spēja pielāgoties, veidojot kvalitatīvu dzīves telpu– sezonalitāte, darbības limiti, sadarbība  un daudzfunkcionalitāte

Beaufortain reģionā iedzīvotāju skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, tomēr dzimstības rādītāji samazinās – skolās tiek slēgtas klases,  un, kā raksturīgi visai Eiropai, iedzīvotāji noveco. Tomēr pēdējos gados reģiona lauku teritorijas kļūst par aizvien populārāku vietu, kur vietējie iedzīvotāji atgriežas pēc studijām un arī pēc ilgāka prombūtnes laika. Netiek veikti īpaši pasākumi teritorijas popularizēšanai, tomēr vides kvalitāte un ainaviskais vietas skaistums ir nozīmīgs faktors, kas veicina šīs vietas kā vēlamas mājvietas izvēli. Lai šī vērtība nezustu jau minētās komitejas un speciālisti strādā, īpašu akcentu pievēršot ilgtspējīgai cilvēku aktivitāšu integrēšanai dabā. Notiekošie sociāli ekonomiskie procesi tiek cieši sasaistīti ar telpiskās plānošanas procesu arī ikdienā.

Tehnisku profesiju reģionā ir daudz, un tā ir aktuāla nepieciešamība, tomēr ir pastāv tendence, ka ģimenei pārceļoties, vīrietim ir darbs, bet sievietei ar augstu izglītību ir jāstrādā mazkvalificēts darbs vai tas nav pieejams vispār. Infrastruktūra augsti kvalificētiem darbiem ārpus pilsētas ir viens no pašvaldību un sadarbības partneru izaicinājumiem, tādēļ tiek veidoti kopienu centri un meklēti citi risinājumi, piemēram, attālinātu darba centru izveides iespējas.
Galvenos ienākumu avotus nodrošina tūrisms un lauksaimniecība, pēdējos gados attīstījusies arī būvniecība (dzīvojamās ēkas un viesnīcas). Pašvaldībā strādā arī arhitektūras un vides konsultants, kas rūpējās gan par privāto, gan komercēku būvniecības un atjaunošanas procesu. Līdztekus arvien jaunu viesnīcu celšanai, 8 mēnešus gadā ir 80 000 „aukstās gultas” – gultasvietas, kas tiek izīrētas tūristiem tikai ziemas periodā. Tas parāda ļoti izteikto sezonalitāti – ziemas periodā vēl joprojām pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, vasarā esošie resursi tiek izmantoti minimāli.
Zeme ir šajā teritorijā ir ļoti pieprasīta un dārga, tālab pašvaldība ir izveidojusi atbalsta programmu ēku būvēšanai, tādējādi ļaujot arī jaunām ģimenēm uzsākt dzīvi. Savukārt īpašas programmas vietējiem jauniešiem, lai veicinātu viņu atgriešanos teritorijā netiek radītas, jo lepnums un spēcīga piederības sajūta pastāvot tik un tā.

Reģiona pašvaldības vadītājs atzina, ka teritorija ir sasniegusi savu limitu attīstībai, jo tūrisma attīstības, tūristu skaita palielināšanās vai jauni iedzīvotāji radītu nelīdzsvarotu attīstībai. Šobrīd pastāvošais  balanss rada nepieciešamību, izstrādāt jaunus rīcības plānus, pilnveidojot un palielinot ilgtspēju pastāvošajam, nevis palielinot kvantitatīvos rādītājus. Tiesa gan ikgadējo tūristu skaits nav apzināts ne teritorijā kopumā, ne atsevišķos objektos, tāpēc tiek noteikts vien no pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas par noslodzi. Daudz skaistu objektu un labo prakšu, kas ir interesantas un piesaistītu tūristus reģionam, ir pieejamas, bet katra no tām ir kā atsevišķs objekts – teritorijā nav vienotu vai tematisku ekskursiju piedāvājumi, kas paildzinātu laiku, ko tūristi pavada teritorijā, kā arī šobrīd ekskursiju plānu izstrādē ir sarežģīta – vietu apskate jāsarunā ar katru no saimniecībām/objektiem/pakalpojumu sniedzējiem atsevišķi, turklāt daudzviet piedāvājums ir izstrādāts vien franciski runājošiem ceļotājiem.
Līdzīgi kā pašvaldība arī vietējo iedzīvotāji zina savas darbības robežas, atzīstot, ka ir sasnieguši limitus un nevēlas palielināt saimniekošanas apjomu, gan savu personīgo iespēju, gan ilgtspējas dēļ. Jāatzīst, ka daudzās saimniecībās pastāvošais līdzsvars un saimniekošanas apjoms nav vis vienas aktivitātes, bet gan daudzu aktivitāšu kopums, kas izveidots atbilstoši pastāvošajai sezonalitātei un saimniekošanas apjomiem, kas ļautu nodrošināt ilgtspējīgu saimniekošanu.
Reģionā sastapām daudzus aizrautīgus un inovatīvus lauksaimniekus, kas radījuši un ieviesuši idejas, kā padarīt nodarbošanos daudzveidīgu, piemēram, saimniece, kurai ir 80 kazu ganāmpulks angoras vilnas ieguvei, īrē laukus graudaugu audzēšanai, noslēgusi līgumus par to apstrādi un ražo maizi, kā arī ražo ābolu sulu. Savukārt kazas, kas vairs neder vilnas ieguvei, tiek nogādātas pie netālu esošās liellopu saimnieces, lai tā sagatavotu dažādus produktus, kas attīstīti vairāku gadu laikā – vairāku veida desas un pastēti; šo gaļas produktu pašizmaksa esot gandrīz lielāka kā peļņa.

Minētā saimniece ir viena no dalībniecēm vietējo mājražotāju veikalu izveidē lielākajās pilsētās, ko aptuveni 15 ražotāji izveidojuši savas pašiniciatīvas un sadarbības rezultātā. Ražotāji paši nodrošina klientu apkalpošanu – aptuveni reizi vai divas nedēļā vairākas stundas dienā katrs ražotājs strādā veikalā, noklājot pārdevēju grafiku, vienlaikus piegādājot savu preci uz veikalu, tādējādi samazinot loģistikas izmaksas. Veikali ir atvērti jau pirms vairākiem gadiem ar nacionālo organizāciju atbalstu, un tiek piedāvāts plašs preču klāsts – zāļu tējas, olas, dārzeņi, vīns un alus, rieksti, augļi, maize, vilnas un citi produkti. Mājražotāju veikalos izveidota pasūtījumu sistēma – patērētāji var pasūtīt preces trīs mēnešiem, kas ļauj ražotājiem prognozēt iespējamo nepieciešamo preču daudzumu. Šie veikali ir tikai viens no pārdošanas veidiem – pastāv arī tiešā pārdošana, sniedzot iespēju pircējiem iegādāties preces tieši fermā, atsevišķos vietējos ciemu  veikalos un nelielos supermārketos, bet, piemēram, siera ražotāju lielākais iepircējs ir nacionāla mēroga bioveikali.
Veikals ir tikai viena no iedzīvotāju pašiniciatīvām Beaufortain reģionā, kur pastāv daudzi iedzīvotāju iniciēti projekti un dažādas gan oficiāli, gan neoficiāli reģistrētas sadarbības formas, piemēram, trīs vietējie siera ražotāji sadarbojas, lai neražotu vienādus produktus savstarpēji konkurējot, bet gan izveidotu plašu dažādu siera veidu klāstu, ko piedāvāt gan vietējiem un reģiona iedzīvotājiem, gan nacionālajām veikalu ķēdēm. Līdzīgi ar kautuvēm, ko pēc pašvaldības atbalsta atteikuma, vietējie iedzīvotāji apvienojās un izveidoja to no saviem un ārēji piesaistītajiem līdzekļiem. Tomēr arī iniciatīvās, kas tiek īstenotas mazo ražotāju sadarbības kooperatīvos vai iedzīvotāju vidū, kuru aktivitāte tiek balstīta  uz pašorganizāciju, tiek meklēts un parasti arī  gūts atbalsts no pašvaldības (konsultatīvs, finansiāls, informatīvs), ko visi satiktie ļaudis atzina kā vitāli nepieciešamu. Līdzīgi arī izveidota asociācija, kas aizsargā kalnu vietējās identitātes produktus un atbalsta to aktivitātēs.

Tīklošanās un atbalsts

Līdztekus jau iepriekš minētajam pašvaldības atbalstam un dažādu spēlētāju – privātā sektora, pašvaldību, iedzīvotāju sadarbībai, liela loma konkrētā reģiona iedzīvotāju atbalsta veidošanā un iniciatīvu veicināšanā ir nevalstiskajai organizācijai  Savoie Vivante, kas darbojas aptuveni 30 gadus. Apvienības prioritātes laika gaitā ir mainījušās atbilstoši notiekošajiem procesiem, šobrīd nozīmīgs ir atbalsts kopienu dzīvei un darbs ar jautājumiem par vietējo sociālo politiku, vides izglītību un ilgtspējīgu attīstību. Apvienība veicina teritoriālo dialogu un ir kā starpnieks starp privāto un publisko sektoru, veicinot reģionam nozīmīgu jautājumu attīstību. Savoie Vivante atbalsta vietējās iniciatīvas un to projektu īstenošanu, rada jaunas iniciatīvas, veic sociālo un vides situācijas monitoringu un informē iedzīvotājus par notiekošo, atbalsta vietējo kopienu dzīvi un vietējās pašvaldības. Tieši šī organizācija arī izveidoja pieredzes brauciena programmu, iekļaujot stāstus, kur Eiropas līmenī aktuāli jautājumi atspoguļojas vietējās iniciatīvās ar reģionam raksturīgajām iezīmēm.

Šis materiāls ir izveidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par tā saturu atbild biedrība „Latvijas Lauku forums”. Aktivitāte ir projekta „NVO interešu aizstāvības nodrošināšana nacionālā līmenī” pasākums un to finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
www.sif.lv         www.eeagrants.lv         www.eeagrants.org