Latvijas Lauku forums, strādājot visā Latvijā, daudzkārt dzird brīnišķīgus pieredzes stāstus. Viena no vietām, kas patiesi iedvesmo un prot lieliski pastāstīt par savu paveikto, lai arī citiem būtu iespējas pilnveidoties un mācīties no viņu labās pieredzes ir Tirza, kur aktīvi darbojas un sastrādājās Tirzas pamatskola, pašvaldlība un nevalstiskās organizācijas. Iepazīsties ar Tirzas stāstu!
Tirzas kopienas centra formālā nozīmē nemaz nav, ir Tirzas pamatskola, kura savā attīstības plānā (saskaņots ar Gulbenes novada domi) 2010. gadā kā vienu no uzdevumiem/ mērķiem ierakstīja veidošanos par pagasta daudzfunkcionālo centru. Ideja par to, ka Tirzas pamatskolai vajadzētu sākt darboties kā kopienas centram radās darbojoties Sorosa fonda -Latvija iniciatīvā “Pārmaiņu iespējas skolām”. Ideja pakāpeniski nobrieda diskusijās par skolas un pagasta turpmākās attīstības iespējam. Faktiskā darbība un pakalpojumi, ko skola sniedz kopš 2010. gada atbilst daudzfunkcionālā centra darbībai. Darbības pamatvirziens ir izglītošanās iespēju nodrošināšana visām vecuma grupām un dažādām mērķgrupām: pirmsskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm (Mazulīšu skola, Skoliņa – no 2 gadu vecuma līdz 6 gadiem); pamatskolas programma 1.-9. klases; tālmācība pieaugušajiem 7.-9. klase; mācīšanās piektdienas vakaros un sestdienās 10.-12. klases. Tiek nodrošināta arī neformālā izglītība bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem, sievietēm (kursi, projekti, t.sk. finansējums no Eiropas Sociālā fonda), sportošanas iespējas sporta zālē vakaros 3 reizes nedēļā un slēpošanas un nūjošanas iespējas arī sestdienās un svētdienās. Datorklases un mājturības kabinetu bāzes tiek izmantotas dažādu iedzīvotāju iniciatīvas projektu īstenošanai, NVO darbības nodrošināšanai ( 2 biedrības) tiek izīrētas telpas. Tāpat centrā tiek sniegts arī sociālais atbalsts ģimenēm – internāts skolēniem, diennakts grupa pirmsskolai. Kartupeļu lauks skolas kopgaldam.
Centra (skolas) saimnieciskā uzturēšana ir pašvaldības budžets, aktivitāšu īstenošanai tiek piesaistīti dažādu projektu līdzekļi. Aktivitāšu īstenošanā iesaistās viss kolektīvs, bet plānošanu, organizēšanu un popularizēšanu īsteno komanda, kurā darbojas skolas vadība, daži pedagogi, kā arī tiek piesaistīti brīvprātīgie. Šīs aktivitātes prasa papildus laiku un papildus brīvprātīgo darbu, taču zināmā mērā ietekmē arī darba algu – darba vietas pirmsskolā, internātā, pedagogiem papildus darba iespējas vakarskolā, tālmācībā, tālmācības kursos, un darba iespējas. Grūti aprēķināt, cik daudz laika aizņem – Eiropas Sociālā fonda, Sorosa fonda – Latvija projektu un arī citu iniciatīvas projektu īstenošana prasa laiku un nopietnu attieksmi. Nepārtraukti jādomā par ilgtspēju, viens projekts (iniciatīva) ierosina nākamo.
Aktivitāšu dalībnieki un organizatori bieži tiek piesaistīti caur personiskiem kontaktiem, ar ziņu “no mutes mutē” – jo cilvēks ir jāiedrošina, jāaizrauj ar ideju, jāpalīdz saņemties, noticēt – gan organizējot, gan piedaloties. Tirzmalieši cenšas strādāt uz procesu, nemeklējot “labumu” skolai. Skola/centrs pagastā sadarbojas ar visām iestādēm (kultūras namu, bibliotēku, sociālās aprūpes namu, pagasta pārvaldi) un visām NVO, vietējo draudzi. Tiek apvienoti spēki un līdzekļi iniciatīvu īstenošanai.
Tirzas aktīvistu komanda ir pārliecināta, ka daudzfunkcionālais centrs ir nepieciešams- par to liecina piepildījums vakarskolā, pirmsskolā, interese par kursiem, iedzīvotāju iesaistīšanās projektos un forumos, atziņas, kas ir saņemtas par iespēju mācīties, darboties. Daudzi jaunieši ir veiksmīgi iekļāvušies darba tirgū, centrā gūstot darbošanos pieredzi kā brīvprātīgie un iegūstot izglītību (atgriežoties skolā).
Tirzas pamatskolas direktore norāda, ka skolas kā kopienas centra ilgtspējas pamatā ir spēja būt dažādai, mainīgai, atvērtai; vēlme un gatavība strādāt ar katru vienu; iedzīvotāju atbalsts, pašvaldības ieinteresētība attīstīt kopienu (ne tikai teritoriju, t.i. teritoriju plašākā nozīmē ne tikai komunikācijas). Savukārt lielākais pārsteigums pēc darbības uzsākšanas, esot iedzīvotāju uzticība un daudzie jauniešu izaicinājumi un iespējas gan sev, gan citiem.
Kopš skola pilda arī daudzfunkcionālā centra funkcijas tā kļuvusi atvērta dažādām vajadzībām, ne tikai bērnu, iemācoties apvienot bērnus un pieaugušos “zem viena jumta” un kopīgiem mērķiem. Skola kļuvusi par mūžizglītības īstenošanas partneri pašvaldībai – tādā nozīmē, ka pašvaldība uzticas un novērtē. Šajā laikā kopienā ir izveidojusies vēl viena biedrība, NVO labi saprotas un sadarbojas savā starpā un ar skolu. Centra aktivitātēs bērni skolā redz pieaugušos skolēnu lomā – veidojas labāka izpratne par izglītības nepieciešamību, izglītošanos mūža garumā, kā arī veidojas jauni līderi un iniciatīvas grupas. Arī sabiedrība kopumā (Latvijā), t.sk. vara un oficiālās iestādes, sāk akceptēt skolu kā daudzfunkcionālu centru.
Tuvākajā nākotnē Tirzas daudzfunkcionālajā centrā plānoti angļu un vācu valodas kursi, datorkursi, kuru īstenošanā iesaistīties NVO un Eiropas brīvprātīgais jaunietis skolā. Plānota arī kursu organizēšana esošiem mājražotājiem, maziem uzņēmējiem, zemniekiem un citiem interesentiem par tirgošanās (pārdošanas) iespējām un izdevumu optimizāciju – raksta tapšanas brīdī (2014. gada septembrī) tiek izstrādāts pieteikums. Līdztekus arī primārās funkcijas – skolas akreditācija. Skolas vadības un atbalsta komanda ir pilna apņēmības turpināt mācīties (meklēt risinājumus), kā uzlabot attālinātas mācīšanās pakalpojumu.
Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece, jautāta par tālākās nākotnes plāniem, saka „Domāsim gaišas domas!”, kā arī min, ka tiks turpināts iesākto, rakstīti jauni projekti un aktīva darbība [Tirzas] iedzīvotāju 3. forumā.
Vairāk par Tirzā notiekošajām aktivitātēm lasi iniciatīvas “Pārmaiņu iespējas skolām” lapā: http://parmainuskolas.lv/category/vidzeme/tirza/
Pielikumā stāsts pdf formātā.
Informāciju sagatavojis Latvijas Lauku forums, izmantojot Tirzas pamatskolas direktores Svetlanas Ziepnieces sniegto informāciju.
Aktivitāte ir projekta „Līdzdalīgas demokrātijas kultūras iedzīvināšana Latvijas lauku telpā Lauku Kopienu parlamenta darbības formātā” pasākums un to finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds.
www.sif.lv www.eeagrants.lv www.eeagrants.org
