26.maijā notika diskusija par Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) nākotni pēc 2027. gada, īpaši uzsverot piekrastes un zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju vajadzības.

Diskusija notika laikā, kad Eiropas Savienībā tiek plānota un apspriesta nākamā daudzgadu budžeta 2028.–2034. gadam arhitektūra, tostarp jauna pieeja, kurā līdzšinējos fondus un programmas plānots integrēt vienotajos Nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos. Priekšlikums paredz vienu plānu katrai dalībvalstij, kurā apvienotas dažādas politikas jomas, tostarp kohēzija, zivsaimniecība, lauksaimniecība, sociālā politika, migrācija un citas tēmas.

Eiropas Komisija uzsver, ka jaunā pieeja paredz vienkāršākus, elastīgākus un vietējām vajadzībām pielāgotus ieguldījumus, kas tiek plānoti partnerībā ar dalībvalstīm, vietējām kopienām un citām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus diskusijās skaidri iezīmējās risks – ja integrētā pieeja netiek papildināta ar skaidriem vietējo teritoriju iesaistes, finansējuma un pārvaldības nosacījumiem, tad pastāv iespēja, ka SVVA kļūst mazāk redzama, ar šaurākiem mērķiem, vairāk centralizēta un vājāk sasaistīta ar vietējo kopienu vajadzībām.

Tas rada iespēju vienkāršot sistēmu un veidot integrētākus risinājumus, taču tikai tad, ja teritoriju vajadzības netiek zaudētas nacionālā līmeņa prioritāšu kopumā. Piekrastes teritorijām tas ir īpaši svarīgi, jo to attīstības jautājumi nav tikai par zivsaimniecību kā nozari. Tie ietver arī dzīves kvalitāti, nodarbinātību, piekrastes kopienu noturību, klimata pārmaiņu ietekmi, mazo ostu un vietējo pakalpojumu pieejamību, tūrisma un vietējās ekonomikas līdzsvaru, jauniešu iesaisti un kopienas identitāti.

Šajā kontekstā diskusijas mērķis bija ne tikai runāt par LEADER turpināšanu, bet plašāk – par SVVA kā demokrātisku, vietējās iniciatīvās balstītu attīstības instrumentu, kas ir piemērojams gan lauku, gan piekrastes, gan citās, piemēram, pilsētu teritorijās. LEADER ir būtiska un atpazīstama SVVA daļa, bet SVVA nozīme ir plašāka: tā ļauj vietējām kopienām, uzņēmējiem, pašvaldībām, NVO un citiem partneriem kopīgi noteikt teritorijas attīstības vajadzības un īstenot risinājumus, kas nav tikai nozariski, bet balstīti konkrētas vietas potenciālā.

Būtiski panākt, lai LEADER/SVVA netiek uztverts kā šaurs projektu konkurss vai tikai viens lauksaimniecības vai zivsaimniecības atbalsta pasākums. Tai jābūt atzītai kā metodei, kas palīdz vietējām teritorijām pašām formulēt attīstības virzienu un īstenot starpnozaru risinājumus.

Seminārā pārrunātie izaicinājumi

🟢 Centralizācijas risks. Ja lēmumi par finansējuma sadali un prioritātēm tiek pieņemti galvenokārt nacionālā līmenī, vietējās teritorijas var zaudēt iespēju pašas definēt savas vajadzības. Tas būtu pretrunā SVVA būtībai – vietējo cilvēku līdzdalībai un augšupējai pieejai.

🟠 SVVA redzamība jaunajā fondu arhitektūrā. Ja LEADER/SVVA, tostarp piekrastes SVVA, netiek skaidri nosaukta nacionālajos dokumentos, pastāv risks, ka tā netiek ietverta vai tiek veidota kā formāls instruments. SVVA jānostiprina ne tikai kā finansējuma grozs, bet kā pārvaldības un vietējās demokrātijas metode.

🟢 Piekrastes teritoriju specifikas nepietiekama atzīšana. Piekrastes kopienas saskaras ar sezonālu ekonomiku, klimata riskiem, infrastruktūras trūkumiem, iedzīvotāju novecošanos un spiedienu no tūrisma vai nekustamā īpašuma tirgus. Tāpēc ZVRG loma nedrīkst tikt reducēta tikai uz zivsaimniecības projektu administrēšanu.

🟠 Administratīvais slogs. Mazām biedrībām, kopienu iniciatīvām un piekrastes uzņēmējiem sarežģītas procedūras var kļūt par šķērsli dalībai. Ja SVVA mērķis ir sasniegt vietējos cilvēkus, sistēmai jābūt pietiekami vienkāršai, skaidrai un uzticēšanās principos balstītai.

Aktualizētās iespējas

Nākamais periods vienlaikus piedāvā būtiskas iespējas. LEADER/SVVA var kļūt par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas palīdz savienot Eiropas politikas mērķus ar konkrētu teritoriju vajadzībām.

SVVA ļauj finansēt ne tikai atsevišķus projektus, bet arī veidot ilgtermiņa pārmaiņas – stiprināt vietējo ekonomiku, saglabāt pakalpojumus, aktivizēt iedzīvotājus, attīstīt kopienu infrastruktūru, veidot jaunus sadarbības modeļus un rast risinājumus klimata, demogrāfijas un drošības izaicinājumiem.

Piekrastes teritorijās SVVA var palīdzēt attīstīt vietējās pārtikas ķēdes, zvejniecības tradīciju saglabāšanu, mazo ostu un publiskās infrastruktūras izmantošanu kopienas vajadzībām, dabas un kultūras mantojuma gudru apsaimniekošanu, piekrastes jauniešu iesaisti un jaunas uzņēmējdarbības formas, kas nav pretrunā vietējai identitātei.

Diskusijā tika uzsvērts, ka LEADER un SVVA vērtība nav tikai finansējumā. Pievienotā vērtība ir spēja iedot vietējiem cilvēkiem rīku, lai viņi ne tikai reaģētu uz pārmaiņām, bet paši kļūtu par attīstības virzītājiem.

Galvenās atziņas un secinājumi

🟢 LEADER/SVVA ir jāpaliek spēcīgam augšupējam rīkam.

🟠 Par SVVA jārunā plašāk nekā tikai par LEADER.

🟢 Skaidri jāformulē vietējo rīcības grupu un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu unikālā loma teritoriju attīstībā.

🟠 Piekrastes teritoriju vajadzības jānosauc konkrēti un jāiekļauj nacionālajās sarunās par nākamo plānošanas periodu.

🟢 Jāiesaistās agrīni, negaidot oficiālu plānošanas startu. Vietējā dimensija nākamajā plānošanas periodā jāaizstāv jau tagad.

🟠 Nepieciešams sagatavot pierādījumos balstītus argumentus, apvienojot datus ar cilvēkstāstiem par LEADER/SVVA radīto ietekmi.

🟢 Jāaizstāv vienkāršāka, uzticībā balstīta ieviešana, kas ļauj sasniegt vietējās iniciatīvas bez pārmērīgas birokrātijas.

🟠 Jāstiprina LEADER/SVVA starpministriju nozīme, uzsverot vietējās dimensijas lomu ne tikai lauksaimniecības, bet arī drošības, sociālās politikas, klimata un citās jomās.

Kopumā diskusijā tika uzsvērts, ka piekrastes un lauku kopienām ir tiesības pieprasīt balsi un piedāvāt savu redzējumu nacionālajos plānos, jo vietējā dimensija ir kritiski svarīga visās valsts politikas jomās.

Kopsavilkums sagatavots starpteritoriālā sadarbības projektā “Piekrastes impulss”.