“Kamēr vieni runā par noturību stratēģijās, citi to dzīvo ikdienā.” Ar šo domu 1. jūlijā Jersikā sākās Kopienu Persilāde 2026 – divu dienu forums, kurā vairāk nekā 150 kopienu līderi, aktīvie iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas Latvijas satikās, lai dalītos pieredzē, meklētu risinājumus un iedvesmotos turpmākajam darbam savās kopienās. Kopienu
Ir vietas, kuras atpazīst pēc ainavas. Ir vietas, kuras atceras cilvēku dēļ. Savukārt Pelēčus daudzi pazīst pēc vilkiem. Tie sastopami uz ciema vides objektiem, suvenīros un vietējos stāstos. Taču aiz vilka tēla slēpjas kas daudz būtiskāks – kopiena, kur cilvēki negaida, ka kāds cits atrisinās viņu problēmas, bet paši meklē risinājumus. Vietējie mīļi sevi sauc
Neatkarīgi no tā, vai kopiena sper pirmos attīstības soļus, īsteno LEADER/SVVA projektu vai jau ir ieguvusi “VIEDAIS CIEMS” atpazīstamības zīmi, attīstība neapstājas. Katrs nākamais solis sākas ar jaunām idejām, sadarbību un gatavību mācīties no citu pieredzes. Jau vairāk nekā 20 gadus LEADER/SVVA pieeja palīdz vietējiem iedzīvotājiem īstenot savas ieceres, veidot partnerības un attīstīt teritorijas atbilstoši
Īrijas pieredze iedvesmo: kā kopienu iniciatīvas atdzīvina laukus Lai stiprinātu izpratni par viedo ciemu pieeju, kopienu iesaisti un ilgtspējīgu lauku attīstību, Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) realizētā projekta “Inovatīvi un viedi politikas instrumenti Eiropas lauku attīstībai” (INSPIRE) pārstāvji maija vidū devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Īriju, Ballyhoura reģionu. Vizītes mērķis bija iepazīt, kā vietējās kopienas, pašvaldības
Vien nepilnus trīs kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas atrodas Upīte – neliels ciems ar aptuveni simt iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien neizstāsta šīs vietas būtību. Upīte ir vieta, kur cilvēki, balstoties tradīcijās, rada jaunas vērtības, attīsta uzņēmējdarbību, uzņem viesus un veido dzīvi, ar kuru lepojas. Lai gan no malas viņus sauc par Upītiešiem, paši sevi viņi dēvē
Piekļuve darbam, izglītībai, veselības aprūpei, pakalpojumiem un sabiedriskajai dzīvei ir cieši saistīta ar mobilitāti. Tā ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem lauku teritoriju pievilcībai, iedzīvotāju labbūtībai un vietējai attīstībai. Visā Eiropā kopienas meklē jaunus un vietējām vajadzībām pielāgotus risinājumus mobilitātes izaicinājumiem. Tiek attīstīti pieprasījumam pielāgoti transporta pakalpojumi, koplietošanas mobilitātes risinājumi, kopienu iniciatīvas un sadarbības modeļi, kas
Latvijas pierobežā ir vietas, kuras ar savu piemēru apliecina – kopienas spēku nenosaka iedzīvotāju skaits, bet gan cilvēku vēlme iesaistīties. Dekšāres ir viena no šādām vietām. Ja pašiem dekšāriešiem jāraksturo sava kopiena, viņi saka: “Mēs esam traki un traki čakli cilvēki.” Un saruna ar vietējiem iedzīvotājiem apliecina – šajos vārdos ir daudz patiesības. Lai gan
26.maijā notika diskusija par Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) nākotni pēc 2027. gada, īpaši uzsverot piekrastes un zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju vajadzības. Diskusija notika laikā, kad Eiropas Savienībā tiek plānota un apspriesta nākamā daudzgadu budžeta 2028.–2034. gadam arhitektūra, tostarp jauna pieeja, kurā līdzšinējos fondus un programmas plānots integrēt vienotajos Nacionālajos un reģionālajos partnerības plānos. Priekšlikums paredz
2026.gada 4. jūnijā Omuļu kopienā notika tikšanās, kuras laikā iedzīvotāji, eksperti un kopienas pārstāvji diskutēja par atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējām, energokopienu attīstību un energoefektivitātes risinājumiem. Pasākuma laikā Latvijas Lauku foruma klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane iepazīstināja ar aktuālo situāciju energokopienu jomā Latvijā, normatīvo regulējumu un pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Tikšanās dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās, uzdodot
Kad runājam par Latvijas pierobežu, bieži dzirdam stāstus par izaicinājumiem. Taču Salnavā vispirms sastopam cilvēkus, kuri dara. Cilvēkus, kuri saglabā tradīcijas, rūpējas par savu apkārtni un tic savas vietas nākotnei. Salnavas pagastā dzīvo nepilni 500 iedzīvotāju, tomēr kopienas dzīve šeit ir aktīva un daudzveidīga. Jau 20 gadus darbojas biedrība “Kūzuls”, kas īstenojusi daudzus projektus vietējās
