Par Latvijas pierobežu bieži runā skaitļos – iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālums līdz pakalpojumiem, darba iespējas un jauniešu aizbraukšana. Taču saruna ar Blontu cilvēkiem atklāj arī citu stāstu – par mazu ciemu, kurā joprojām ir daudz dzīves un kur cilvēki paši meklē veidus, kā to saglabāt un attīstīt. Blontos Ludzas novadā dzīvo nedaudz vairāk nekā 300
Latvijas laukus veido cilvēki – tie, kuri saimnieko, attīsta uzņēmumus, rada jaunus pakalpojumus, izmanto modernas tehnoloģijas un meklē iespējas, kā savu vietu padarīt labāku. To apliecina konkursa “Sējējs 2026” nominanti – cilvēki un projekti no dažādām Latvijas vietām un dažādām nozarēm. Konkursā tiek izcelti sasniegumi vairākās jomās – no lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstības līdz
Par Latvijas pierobežu bieži runā skaitļos – iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālums līdz pakalpojumiem, slēgtas skolas, sabiedriskā transporta pieejamība. Taču saruna ar Priežmales cilvēkiem atklāj arī citu stāstu – par cilvēkiem, kuri, neraugoties uz ikdienas izaicinājumiem, paši veido savu vidi, meklē iespējas un negaida, kad kāds cits visu izdarīs viņu vietā. Kastuļinas pagastā dzīvo gandrīz 600
Vien 700 metru no Krievijas robežas atrodas Goliševa – neliels ciems Ludzas novadā, kur dzīvo aptuveni 200 cilvēku. Vietējie saka, ka pie viņiem ir pavisam cita pasaule – klusa, mierīga un daudziem vēl neiepazīta. Tieši tāpēc viņi vēlas, lai arvien vairāk cilvēku atbrauc un paši iepazīst šo pierobežas vietu. “Kad pie mums atbrauc cilvēki, viņi
Vietējie enerģijas risinājumi kļūst par nozīmīgu drošības un noturības elementu Kā nodrošināt kopienu noturību laikā, kad enerģētiskā drošība kļuvusi par vienu no būtiskākajiem sabiedrības noturības priekšnoteikumiem? Par to diskutēja eksperti no Latvijas, Ukrainas un Dānijas starptautiskajā forumā “Kopienu noturība un civilās aizsardzības pieredze”, kurā Latvijas Lauku forumu pārstāvēja klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane. Ukrainas
Dažas kopienas vieno kultūras nams, citas – skola vai baznīca. Stacijas Skaistas kopienu vienoja dzelzceļa stacijas perons. Tieši tur pirms dažiem gadiem, 18. novembrī, satikās cilvēki, kuri daudzus savus kaimiņus nebija redzējuši pat 20 un 30 gadus. Viņi iededza svecītes, dziedāja dziesmas un saprata, ka vēlas būt kopā biežāk. No šīs tikšanās aizsākās kopiena, kas
Lauku pakta (Rural pact) birojs publicējis atskatu uz 9. jūnijā Latvijā notikušo konferenci “Lauku pakts Latvijā: pārvaldība, sadarbība un lauku teritoriju nākotne”, kas aizsāka jaunu iniciatīvu “Rural Pact in my country”. Tās mērķis ir stiprināt dialogu starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, pētniekiem, vietējām rīcības grupām, pilsonisko sabiedrību un citiem lauku attīstībā iesaistītajiem visā Eiropā.Pasākumu organizēja Latvijas
Domā par savas kopienas pieteikšanu Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”? Vai vēlies uzzināt, kas raksturo viedu ciemu un kā sagatavot pārliecinošu pieteikumu? Aicinām pievienoties šī gada pirmajai Viedajai trešdienai, kur soli pa solim izstāstīsim visu svarīgāko par Atpazīstamības zīmi “VIEDAIS CIEMS 2026”, pieteikšanās procesu un vērtēšanas kritērijiem, kā arī atbildēsim uz jūsu jautājumiem. Programmā •
Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes novadā, Pededzes upes krastā atrodas Jaunanna – neliels pagasts, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdienas realitāte. Šeit cilvēki cits citu pazīst, atbalsta un kopīgi veido vidi, kurā paši vēlas dzīvot. Tieši cilvēku uzņēmība, vēlme sadarboties un spēja pārvērst idejas darbos ir kļuvusi par Jaunannas lielāko vērtību. Pirms dažiem gadiem Jaunannā
Pieejami un kvalitatīvi mājokļi ir viens no priekšnoteikumiem dzīvīgām, pievilcīgām un noturīgām lauku teritorijām. Ja cilvēkiem nav iespēju atrast piemērotu dzīvesvietu, kļūst grūtāk piesaistīt jaunus iedzīvotājus, speciālistus un uzņēmējus, savukārt vietējām kopienām kļūst arvien sarežģītāk attīstīties. Eiropas valstu pieredze rāda, ka veiksmīgākie risinājumi rodas tad, ja mājokļu pieejamība tiek skatīta kā daļa no plašākas teritorijas
