Projekta īstenošana ir sasniegusi noslēguma fāzi, kas, ņemot vērā paveiktā apjomu un jaunas iezīmējušās aktualitātes, ir pagarināta līdz 2025. gada septembra beigām. Šis pusgads iezīmējās ar būtisku pāreju no zināšanu apguves uz aktīvu, praktisku rīcību un paliekošu rezultātu radīšanu. Ja projekta pirmajā posmā galvenais uzsvars tika likts uz ES fondu sistēmas izprašanu, tad šajā periodā
Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pilsoniskajiem aktīvistiem ir radīts jauns, astoņu nodarbību video kurss, kas sniedz praktiskas zināšanas un rīkus Eiropas Savienības fondu uzraudzībā. Kursa mērķis nav mācīt, kā iegūt finansējumu, bet gan stiprināt sabiedrības līdzdalību un nodrošināt, ka ES investīcijas tiek izlietotas pārdomāti, efektīvi un visas sabiedrības interesēs. Kursu veidojušas Latvijas NVO, apvienojot savu
No 9. līdz 11. jūlijam Krakovā norisinājās partneru tikšanās projektā “Organizatoriskie un IT atbalstītie modeļi vietējo pārtikas tirgu attīstībai pārtikas drošībai Baltijas jūras reģionā un Ukrainā”. Šīs trīs dienas bija veltītas starptautiskai sadarbībai un pieredzes apmaiņai par pārtikas noturības un īso pārtikas piegādes ķēžu attīstību. Sadarbība ar Krakovas pilsētas stratēģijas veidotājiem Tikšanās sākumā projekta partneri
Šī gada pavasaris bija patiesi nozīmīgs Latvijas nākotnes veidošanā – ar jūsu aktīvu līdzdalību notika divdesmit septiņas sarunas par Latvijas nākotni līdz pat 2050. gadam! Tajās piedalījās 308 cilvēki, sniedzot ievērojamu ieguldījumu no visiem Latvijas reģioniem un diasporas: Rīga: 25 dalībnieki Pierīga: 29 dalībnieki Vidzeme: 58 dalībnieki Kurzeme: 58 dalībnieki Zemgale: 49 dalībnieki Latgale: 46
No 10. līdz 13. jūnijam Latvijā norisinājās starptautiska pieredzes apmaiņas vizīte, kurā piedalījās enerģētikas eksperti no Vācijas, Šlēsvigas-Holšteinas. Vizīte tika organizēta projekta “Rural Energy CommunitiesLV” ietvaros, kura mērķis ir veicināt energokopienu attīstību Latvijas lauku reģionos. Vizītes laikā vācu un latviešu eksperti viesojās potenciālajās pilotenergokopienās Vārmē un Ragaciemā, kur norisinājās sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību
jūnijā Latvijas Lauku forums kopā ar fondu “Atvērtai sabiedrībai DOTS” piedalījās Atvērtās pārvaldības plāna uzraudzības padomes sēdē. Tikšanās laikā prezentējām Dialoga apļus par Latvijas nākotni, īpašu uzmanību pievēršot sabiedrības līdzdalībai un atklātības nozīmei demokrātijā. Mūsu prezentācija iepazīstināja padomes locekļus ar 27 šogad notikušajiem Dialoga apļiem visā Latvijā – no pilsētām līdz mazākām kopienām. Sarunās
Vai vēlaties izveidot energokopienu Latvijā? Vai meklējat atbalstu, lai jūsu nākamais enerģijas projekts būtu ilgtspējīgs un balstīts vietējā iedzīvotāju iesaistē? Pievienojieties tiešsaistes informatīvajai sesijai par Eiropas Energokopienu atbalsta instrumenta (European Energy Communities Facility) pirmo pieteikumu kārtu, kas ir atvērta no 2025. gada 2. jūnija līdz 30.septembrim! 📅 Datums un laiks: 2025.gada 27.jūnijs plkst. 10.00🗨️
Varētu teikt, ka ir izskanējis viens no jaudīgākajiem pasākumiem Latvijā – Lauku kopienu parlaments, bet tā nav – jā, ir noslēdzies trīs dienu diskusiju, sarunu, vieduma, skaistuma, radošuma, zināšanu, vēlmju, lēmumu, ieceru, nākotnes soļu maratons – bet.. tas joprojām skan… tas skan ikvienā, kas bija klātesošs un klātjūtošs. Šajās dienās izjutu tik ļoti lielu savējo
2025.gada 11.–13. jūnijā Mālpilī, Siguldas novadā, norisinājās 7. Latvijas Lauku kopienu parlaments, pulcējot vairāk nekā 300 dalībniekus no visas Latvijas – kopienu līderus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, uzņēmējus, pētniekus, pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekus. Balstoties 22 darba grupu un četrās diskusijās gūtajiem secinājumiem, tika definēti četri “Lauku attīstības kompasa” pamatprincipi – uzticēšanās kopienām, teritorijai pielāgotas inovācijas,
No 11. līdz 13. jūnijam Mālpilī notikušais 7. Latvijas Lauku kopienu parlaments pulcēja vairāk nekā 250 dalībnieku – aktīvus cilvēkus no visas Latvijas un ārvalstu viesus, lai trīs dienu garumā diskutētu, meklētu risinājumus un formulētu kopīgu redzējumu par ilgtspējīgu Latvijas lauku attīstību. Noslēgumā tika pieņemta kopienu rezolūcija, kurā balstoties 22 darba grupu un četrās diskusijās
