Vien 700 metru no Krievijas robežas atrodas Goliševa – neliels ciems Ludzas novadā, kur dzīvo aptuveni 200 cilvēku. Vietējie saka, ka pie viņiem ir pavisam cita pasaule – klusa, mierīga un daudziem vēl neiepazīta. Tieši tāpēc viņi vēlas, lai arvien vairāk cilvēku atbrauc un paši iepazīst šo pierobežas vietu. “Kad pie mums atbrauc cilvēki, viņi
Vietējie enerģijas risinājumi kļūst par nozīmīgu drošības un noturības elementu Kā nodrošināt kopienu noturību laikā, kad enerģētiskā drošība kļuvusi par vienu no būtiskākajiem sabiedrības noturības priekšnoteikumiem? Par to diskutēja eksperti no Latvijas, Ukrainas un Dānijas starptautiskajā forumā “Kopienu noturība un civilās aizsardzības pieredze”, kurā Latvijas Lauku forumu pārstāvēja klimata un enerģētikas eksperte Ilvija Ašmane. Ukrainas
Dažas kopienas vieno kultūras nams, citas – skola vai baznīca. Stacijas Skaistas kopienu vienoja dzelzceļa stacijas perons. Tieši tur pirms dažiem gadiem, 18. novembrī, satikās cilvēki, kuri daudzus savus kaimiņus nebija redzējuši pat 20 un 30 gadus. Viņi iededza svecītes, dziedāja dziesmas un saprata, ka vēlas būt kopā biežāk. No šīs tikšanās aizsākās kopiena, kas
Lauku pakta (Rural pact) birojs publicējis atskatu uz 9. jūnijā Latvijā notikušo konferenci “Lauku pakts Latvijā: pārvaldība, sadarbība un lauku teritoriju nākotne”, kas aizsāka jaunu iniciatīvu “Rural Pact in my country”. Tās mērķis ir stiprināt dialogu starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, pētniekiem, vietējām rīcības grupām, pilsonisko sabiedrību un citiem lauku attīstībā iesaistītajiem visā Eiropā.Pasākumu organizēja Latvijas
Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes novadā, Pededzes upes krastā atrodas Jaunanna – neliels pagasts, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdienas realitāte. Šeit cilvēki cits citu pazīst, atbalsta un kopīgi veido vidi, kurā paši vēlas dzīvot. Tieši cilvēku uzņēmība, vēlme sadarboties un spēja pārvērst idejas darbos ir kļuvusi par Jaunannas lielāko vērtību. Pirms dažiem gadiem Jaunannā
Pieejami un kvalitatīvi mājokļi ir viens no priekšnoteikumiem dzīvīgām, pievilcīgām un noturīgām lauku teritorijām. Ja cilvēkiem nav iespēju atrast piemērotu dzīvesvietu, kļūst grūtāk piesaistīt jaunus iedzīvotājus, speciālistus un uzņēmējus, savukārt vietējām kopienām kļūst arvien sarežģītāk attīstīties. Eiropas valstu pieredze rāda, ka veiksmīgākie risinājumi rodas tad, ja mājokļu pieejamība tiek skatīta kā daļa no plašākas teritorijas
Briežuciems ir neliels pierobežas ciems Balvu novadā, tikai sešu kilometru attālumā no Latvijas–Krievijas robežas. No malas tas var šķist kluss un neliels, taču saruna ar Briežuciema cilvēkiem atklāja pavisam citu stāstu – par vietu, kur kopienas spēku neveido iedzīvotāju skaits, bet cilvēku vēlme būt kopā, radīt un saglabāt savu ciemu dzīvu. Lai gan gadu gaitā
Pēdējās dienās plašu rezonansi izraisījušas diskusijas par atlīdzību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē. Taču šis jautājums ir daudz plašāks par vienu finansējuma pozīciju. Tas liek uzdot būtisku jautājumu – vai sabiedrības līdzdalība demokrātijā tiek uztverta kā darbs vai kā formāla “pasēdēšana”? Šī diskusija skar ne tikai dažas lielas organizācijas Rīgā. Tā skar arī
Kas palīdz lauku teritorijām attīstīties, piesaistīt uzņēmējdarbību, radīt darbavietas un saglabāt iedzīvotājus? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs veidot Eiropas Savienības nākotnes lauku politiku. Lauku pakts aicina ikvienu interesentu piedalīties īsā aptaujā par lauku teritoriju konkurētspēju. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti turpmākajās diskusijās par lauku uzņēmējdarbības attīstību, vietējo ekonomiku stiprināšanu un Eiropas Savienības politikas veidošanu pēc 2027.
Latvijas Lauku forums aicina aktīvas Latvijas lauku kopienas pieteikties Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”. Tā ir iespēja izcelt kopienu paveikto, dalīties pieredzē, veidot jaunas sadarbības un kļūt par daļu no Latvijas Viedo ciemu tīkla. Atpazīstamības zīme “VIEDAIS CIEMS” nav konkurss par skaistāko ciemu vai lielāko projektu. Tā ir atzinība kopienām, kuras spēj sadarboties, izmantot vietējos
