Pašos Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes novadā, Pededzes upes krastā atrodas Jaunanna – neliels pagasts, kur kopiena nav tikai vārds, bet ikdienas realitāte. Šeit cilvēki cits citu pazīst, atbalsta un kopīgi veido vidi, kurā paši vēlas dzīvot. Tieši cilvēku uzņēmība, vēlme sadarboties un spēja pārvērst idejas darbos ir kļuvusi par Jaunannas lielāko vērtību. Pirms dažiem gadiem Jaunannā
Pieejami un kvalitatīvi mājokļi ir viens no priekšnoteikumiem dzīvīgām, pievilcīgām un noturīgām lauku teritorijām. Ja cilvēkiem nav iespēju atrast piemērotu dzīvesvietu, kļūst grūtāk piesaistīt jaunus iedzīvotājus, speciālistus un uzņēmējus, savukārt vietējām kopienām kļūst arvien sarežģītāk attīstīties. Eiropas valstu pieredze rāda, ka veiksmīgākie risinājumi rodas tad, ja mājokļu pieejamība tiek skatīta kā daļa no plašākas teritorijas
Briežuciems ir neliels pierobežas ciems Balvu novadā, tikai sešu kilometru attālumā no Latvijas–Krievijas robežas. No malas tas var šķist kluss un neliels, taču saruna ar Briežuciema cilvēkiem atklāja pavisam citu stāstu – par vietu, kur kopienas spēku neveido iedzīvotāju skaits, bet cilvēku vēlme būt kopā, radīt un saglabāt savu ciemu dzīvu. Lai gan gadu gaitā
Pēdējās dienās plašu rezonansi izraisījušas diskusijas par atlīdzību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē. Taču šis jautājums ir daudz plašāks par vienu finansējuma pozīciju. Tas liek uzdot būtisku jautājumu – vai sabiedrības līdzdalība demokrātijā tiek uztverta kā darbs vai kā formāla “pasēdēšana”? Šī diskusija skar ne tikai dažas lielas organizācijas Rīgā. Tā skar arī
Kas palīdz lauku teritorijām attīstīties, piesaistīt uzņēmējdarbību, radīt darbavietas un saglabāt iedzīvotājus? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs veidot Eiropas Savienības nākotnes lauku politiku. Lauku pakts aicina ikvienu interesentu piedalīties īsā aptaujā par lauku teritoriju konkurētspēju. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti turpmākajās diskusijās par lauku uzņēmējdarbības attīstību, vietējo ekonomiku stiprināšanu un Eiropas Savienības politikas veidošanu pēc 2027.
Latvijas Lauku forums aicina aktīvas Latvijas lauku kopienas pieteikties Atpazīstamības zīmei “VIEDAIS CIEMS 2026”. Tā ir iespēja izcelt kopienu paveikto, dalīties pieredzē, veidot jaunas sadarbības un kļūt par daļu no Latvijas Viedo ciemu tīkla. Atpazīstamības zīme “VIEDAIS CIEMS” nav konkurss par skaistāko ciemu vai lielāko projektu. Tā ir atzinība kopienām, kuras spēj sadarboties, izmantot vietējos
#TEIRDARBS Pievienojies Latvijas Lauku foruma komandai! Latvijas Lauku forums (LLF) aicina komandai pievienoties NVO kapacitātes stiprināšanas programmas koordinatoru! Ja Tev rūp pilsoniskā sabiedrība, patīk sadarboties ar cilvēkiem, palīdzēt idejām pārtapt projektos un vienlaikus spēj strādāt precīzi un atbildīgi, iespējams, meklējam tieši Tevi! Mēs meklējam kolēģi, kuram ir: pieredze darbā biedrībās, nodibinājumos, kopienās vai ciešā sadarbībā
Līksna atrodas vien 25 kilometru attālumā no Daugavpils. Tā ir vieta, kur vienuviet satiekas skaista daba, Daugavas tuvums, sena vēsture un cilvēki, kuri savu pagastu sauc par labāko vietu dzīvei. Šobrīd Līksnas pagastā dzīvo aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, un jau pirmajās sarunas minūtēs kļūst skaidrs – viņi patiešām lepojas ar savu vietu. Vietējie smej, ka līksniešus
Kopienu Persilādes 2026 otrā diena pulcēja dalībniekus sarunām par lauku nākotni, kopienu noturību un praktiskiem risinājumiem, kas palīdz stiprināt vietējās kopienas. Paneļdiskusijas, tematiskās darba grupas un neformālās sarunas vēlreiz apliecināja – lauku attīstības pamatā ir cilvēki, sadarbība un vēlme rīkoties. Vai laukos vēl ir tiesības palikt? Dienu ievadīja paneļdiskusija “Voi laukūs vēļ ir tīseibys palikt?”,
Kopienu Persilāde 2026 pulcēja vairāk nekā 150 kopienu līderus, pašvaldību pārstāvjus, nevalstisko organizāciju aktīvistus un citus lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas. Viena no otrās dienas tematiskajām darba grupām bija veltīta energokopienām – iespējām vietējām kopienām gudrāk izmantot energoresursus un veidot ilgtspējīgus risinājumus savā teritorijā. Kāda ir energokopienu situācija Latvijā? Darba grupu vadīja Latvijas Lauku
