Par Latvijas pierobežu bieži runā skaitļos – iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālums līdz pakalpojumiem, skolu nākotne, darba iespējas. Taču saruna ar Baltinavas cilvēkiem atklāj arī citu stāstu – par vietu, kur kultūra, uzņēmējdarbība un kopienas aktivitātes savijas ar ļoti personīgu piederības sajūtu.
Baltinavas pagastā dzīvo apmēram 800 cilvēku, un pagasts robežojas ar Krieviju. Taču sarunā ar vietējiem robeža nav pirmais, par ko viņi runā. Viņi stāsta par cilvēkiem, kuri šeit dzīvo un darbojas, par vietas tradīcijām, uzņēmējiem, kuri iesaistās kopienas dzīvē, un par to, kāpēc arī nelielā pierobežas vietā ir vērts pašiem kaut ko darīt.
Kultūra, kas kļuvusi par Baltinavas vizītkarti
Īpaša vieta Baltinavas dzīvē ir amatierteātrim “Palādas”. Izrāde “Antons un Anne” kļuvusi par vienu no Baltinavas atpazīstamības zīmēm, un no šīs teātra izrādes savulaik izauga arī Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Latgola.lv”. Šogad “Antons un Anne” jau 25 gadus priecē skatītājus, kļūstot par tradīciju, ar kuru vietējie lepojas.
Taču šis stāsts nav tikai par teātri. Izrādes kļuvušas arī par veidu, kā Baltinavā uzņemt viesus un parādīt plašākai auditorijai vietējo kultūru. Uz izrādēm tiek aicināti arī vietējie amatnieki un ražotāji, kuri var piedāvāt savu produkciju.
“Ja tūristi brauc uz Baltināvu, tad viennozīmīgi viņi izvēlas baudīt Baltinavas kultūras namā Antona un Annes izrādes.”
Tādējādi kultūra kļūst arī par vietējās ekonomikas un tūrisma daļu – cilvēks atbrauc uz izrādi, satiek vietējos, apskata apkārtni un iepazīst vēl kādu vietējo piedāvājumu.
Savulaik jauniešu biedrība bija izveidojusi arī Antona un Annes parku. Lai gan iecere ar laiku nav attīstījusies gluži tā, kā sākumā cerēts, pati ideja par Baltinavas atpazīstamību un tūrisma attīstīšanu nav pazudusi. Vietējie arvien vairāk domā plašāk – ja cilvēks atbrauc uz Baltinavu, viņam būtu jābūt iespējai šeit pavadīt ilgāku laiku un iepazīt arī apkārtni.
Uzņēmēji, kuri iesaistās kopienas dzīvē
Baltinavas stāstā ļoti būtiska ir arī uzņēmējdarbība. Vietējie uzņēmēji nav tikai darba vietu radītāji – viņi iesaistās skolas, senioru, sportistu un dažādu kopienas pasākumu atbalstīšanā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Kotiņu saimniecība. Tās darbība jau sen pārsniedz vienas saimniecības robežas – uzņēmēji iesaistās dažādos pasākumos un palīdz veidot dzīvi visā apkārtnē. Sarunā tika īpaši izcelta Kotiņu saimnieka Alda Kotiņa atsaucība un vēlme atbalstīt vietējos.
“Viņš ir cilvēks ar ļoti plašu sirdi, un viņam rūp tā kopiena.”
Viens no piemēriem ir zirgu rikšotāju sacensības “Kotiņu kauss”, kas pie Valču dzirnavām pulcējušas ļoti daudz apmeklētāju – iepriekš pasākumā bijuši pat ap 2000 cilvēku. Šāds pasākums nerodas tikai no viena uzņēmēja darba. Tā organizēšanā iesaistās biedrības, vietējie cilvēki un citi uzņēmēji, un rezultātā ieguvēja ir visa apkārtne.
Arī citas tradīcijas palīdz cilvēkus savienot. Sarunā tika minētas lauksaimnieku sporta spēles un Kotiņu saimniecības kartupeļu talkas, kas notiek vēlā rudenī. Tās ir vienkāršas, bet nozīmīgas iespējas satikties ārpus ikdienas.
Kad kopienai jāiestājas par savu vietu
Baltinavas cilvēki ne tikai rada un organizē – viņi ir gatavi iesaistīties arī tad, kad jāaizstāv savas vietas intereses.
Savulaik vietējie vāca parakstus, lai saglabātu Baltinavas novadu. Arī skolas nākotne pēdējos gados kļuvusi par jautājumu, kurā iesaistījās vietējie iedzīvotāji. No 2026. gada 1. septembra Baltinavas vidusskolā vairs nebūs vidusskolas posma, un šovasar tika svinēts pēdējais šīs skolas vidusskolas izlaidums.
Skola atrodas aptuveni sešus kilometrus no Krievijas robežas un ir viena no tālākajām skolām no Balviem. Šāds lēmums vietējiem nav tikai par izglītības iestādi – tas ir arī jautājums par to, kāda būs Baltinavas nākotne un kādas iespējas šeit būs ģimenēm ar bērniem.
Vienlaikus Baltinavas bērnudārzs turpina darboties skolas telpās, un tajā ir ap 50–60 bērnu. Tas nozīmē, ka vietā joprojām ir ģimenes un bērni, kuriem šī ir viņu ikdiena un mājas.
Aktīva kopiena nevar visu izdarīt viena
Sarunā izskan arī svarīga līdzdalības otra puse. No kopienām bieži sagaida, lai tās būtu aktīvas, pašas rakstītu projektus, organizētu pasākumus un meklētu risinājumus. Taču aktīvo cilvēku nav bezgalīgi daudz. Tie, kuri dara, bieži vien jau ir ļoti aizņemti ar darbu, ģimeni un savu saimniecību.
Baltinavā vietējie arī atzīst, ka reizēm cilvēki nejūt jēgu iesaistīties, ja lielākie lēmumi un finansējums tiek pieņemti citā līmenī. Tāpēc pilsoniskajai līdzdalībai nepieciešams ne tikai aicinājums “esiet aktīvi”, bet arī reāla iespēja ietekmēt savu dzīvesvietu un redzēt sava darba rezultātu.
Tas ir būtisks jautājums ne tikai Baltinavai. Ja no mazām kopienām sagaidām, ka tās pašas uzturēs vietas dzīvas, tad tām ir nepieciešama arī pašvaldības un valsts atsaucība.
Apdzīvota pierobeža ir dzīva pierobeža
Baltinavas gadījumā robežas tuvums ir ļoti konkrēts – pagasts robežojas ar Krieviju. Taču vietējie neuzskata, ka tas būtu iemesls aizbraukt.
Drīzāk otrādi – viņi uzsver, ka apdzīvota pierobeža pati par sevi ir nozīmīga.
“Ja tev ir kopiena, tad kopienā ir vajadzīgs veikals, vajadzīga apgāde, vajadzīgi medikamenti, vajadzīga ambulance, vajadzīgs ceļš, elektrība.”
Šī doma ļoti precīzi parāda, ka pierobežas noturība nav tikai par robežas infrastruktūru. Tā ir arī par cilvēkiem un ikdienas dzīvi – par to, vai šeit ir veikals, pakalpojumi, uzņēmumi, ceļi un cilvēki, kuri rūpējas par savu apkārtni.
Tāpēc Baltinavas stāsts ir arī par izvēli palikt. Sarunā tika minēts, ka ir ģimenes, kas pēc dzīves citur atgriezušās vai pārcēlušās uz laukiem, jo vēlējušās mierīgāku dzīvi un saikni ar dabu.
Saknes, kas liek palikt
Baltinavas stāstā atkal un atkal atgriežas piederības sajūta. Tā nav tikai vēlme dzīvot noteiktā ģeogrāfiskā vietā. Tā ir sajūta, ka šeit ir savi cilvēki, sava kultūra, savas tradīcijas un sava atbildība.
Tāpēc Baltinavas stāsts visvairāk ir par saknēm – par cilvēkiem, kuri zina, ka citur varētu būt vieglāk, bet tomēr izvēlas palikt un darīt.
Un, iespējams, tieši šī izvēle ir viena no būtiskākajām lietām, ko Baltinava var pastāstīt par Latvijas pierobežu: vietas dzīvi neveido tikai iedzīvotāju skaits vai attālums līdz novada centram. To veido cilvēki, kuri ir gatavi savu vietu uzturēt dzīvu.
Noslēdzas “Pierobeža dzīvo” stāstu sērija
Baltinavas stāsts ir noslēdzošais kopienu stāstu sērijā “Pierobeža dzīvo”. Kopumā Latvijas Lauku forums sarunājās ar 12 Latvijas pierobežas kopienām, lai klausītos cilvēku pieredzē, stāstos un idejās – par to, kas viņus notur savā vietā, kādi ir lielākie izaicinājumi un ko viņi paši dara, lai savas kopienas saglabātu dzīvas.
12 stāsti ir ļoti dažādi – par tradīcijām un drosmi, uzņēmējdarbību un savstarpējo palīdzību, izaicinājumiem un risinājumiem. Taču visos atkārtojas viena doma – arī mazā vietā ir iespējams daudz izdarīt, ja ir cilvēki, kuri ir gatavi iesaistīties.
Ar visiem 12 “Pierobeža dzīvo” stāstiem vienkopus iespējams iepazīties Latvijas Lauku foruma mājaslapā, meklējot sadaļā “Pierobežas stāsti”.
Iniciatīva tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Lauku forums”.
