“Kamēr vieni runā par noturību stratēģijās, citi to dzīvo ikdienā.”

Ar šo domu 1. jūlijā Jersikā sākās Kopienu Persilāde 2026 – divu dienu forums, kurā vairāk nekā 150 kopienu līderi, aktīvie iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas Latvijas satikās, lai dalītos pieredzē, meklētu risinājumus un iedvesmotos turpmākajam darbam savās kopienās.

Kopienu Persilāde nav tikai konference. Tā ir vieta, kur svarīgas ir ne tikai idejas, bet arī cilvēki, kas tās īsteno. Divu dienu garumā dalībnieki satikās diskusijās, praktiskajās darbnīcās un neformālās sarunās, vēlreiz apliecinot, ka kopienu spēks rodas sadarbībā.

Foruma atklāšana

Forumu atklāja Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka, biedrības “Preiļu–Līvānu novadu partnerība KŪPĀ” administratīvā vadītāja Valija Vaivode un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens.

Uzrunās vairākkārt izskanēja doma, ka kopienu attīstības pamatā ir cilvēku iniciatīva, sadarbība un vēlme uzņemties atbildību par vietu, kurā dzīvojam. Tieši kopienas ir tās, kas palīdz laukiem augt, attīstīties un saglabāt dzīvīgumu arī mainīgajos laikos.

Pirmā diskusija

Pirmās dienas ievadā notika paneļdiskusija “Kū lauki zyna taidu, kū cyti vēļ nav saprotuši?”, kuru vadīja Liene Dāboliņa.

Sarunā piedalījās Egīls Kaužēns (Valmieras novada Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība), Jolanta Smane (saimniecība “Slāņu labumi”), Modris Jansons (Lauku partnerība “Lielupe” un SIA “Viesu Līči”) un Santa Rudmieze (Cēsu novada Sociālais dienests).

Diskusija nebija par to, kas laukos pietrūkst. Tā bija saruna par to, kas laukos jau ir – cilvēki, kuri pazīst savus kaimiņus, prot sadarboties, uzņemties atbildību un rīkoties vēl pirms kāds projekts ir izsludināts.

Sarunā izskanēja vairākas būtiskas atziņas – kopienu lielākais resurss ir cilvēki, līdera uzdevums nav visu paveikt pašam, bet radīt vidi, kurā iesaistās arī citi, savukārt par labo, kas notiek Latvijas laukos, ir jārunā daudz vairāk.

Drošība un noturība

Pēc paneļdiskusijas dalībnieki devās uz četrām paralēlām praktiskajām sesijām, kurās uzmanības centrā bija kopienu noturība, drošība un spēja rīkoties dažādās dzīves situācijās.

Darbnīcā “Krīze? Maņ ir plāns! Tiksim golā.” Monta Vecozola un Aiva Apša-Ķīšeniece aicināja dalībniekus iejusties dažādos krīžu scenārijos. Strādājot ar ierobežotiem resursiem un nepilnīgu informāciju, dalībnieki meklēja risinājumus un pārliecinājās, ka kopienas spēks visvairāk atklājas brīžos, kad cilvēki spēj sadarboties.

Praktiskajā nodarbībā “Pyrmuo paleidzeiba – es zynu, kū dareit!” Veronika Nasaļska-Kukule mācīja pirmās palīdzības pamatus un palīdzēja dalībniekiem iegūt lielāku pārliecību par savu rīcību situācijās, kad palīdzība vēl ir ceļā.

Savukārt darbnīcā “Kod baist, vīna vylka vītā pasaruodeis symtu” kopā ar Mariku Rudzīti-Griķi dalībnieki runāja par mentālo noturību, emocijām un domāšanas paradumiem. Īpaši rezonēja atziņas, ka smadzenes ir muskulis, ko var trenēt, un ka mēs nevaram kontrolēt emociju rašanos, bet varam izvēlēties, kā uz tām reaģēt.

Darbnīcā “Kai lītom, kas munā sātā, dūt ūtru dzeivi” Laura Dzelzkalēja, Evija Ozola-Ozoliņa un Inguna Semule rosināja paskatīties uz ikdienas resursiem ar apritīguma skatījumu. Praktiski piemēri apliecināja, ka ilgtspējīga saimniekošana sākas ar nelielām ikdienas izvēlēm un gudru resursu izmantošanu.

Kopienu attīstība

Dienas otrajā pusē uzmanības centrā bija kopienu attīstība, komunikācija un sadarbība.

Darbnīcā “Pastuosti, kas tu esi!” Raimonds Platacis dalījās pieredzē par to, kā pastāstīt par savu kopienu tā, lai cilvēki sadzirdētu, saprastu un vēlētos iesaistīties. Dalībnieki analizēja komunikācijas piemērus un meklēja savu autentisko stāstu.

Savukārt Anita Seļicka darbnīcā par sapulču vadīšanu aicināja domāt par to, kā veidot jēgpilnas sarunas, iesaistīt klusākos dalībniekus un nonākt līdz kopīgiem lēmumiem.

Darbnīcā par viedajiem ciemiem Āris Ādlers kopā ar dalībniekiem diskutēja par to, kā pamanīt kopienas stiprās puses, apvienot cilvēkus un izmantot jau esošos resursus, lai soli pa solim īstenotu kopienai nozīmīgas idejas.

Tikmēr citi dalībnieki devās pārgājienā “Īpazeistūt Jersikys kieneņvalsti”, iepazīstot Jersikas vēsturi, leģendas un Latgales ainavu. Septiņu kilometru maršruts kļuva par vēl vienu iespēju pārliecināties, ka vietas stāstu vislabāk var iepazīt kopā ar cilvēkiem, kuri tajā dzīvo.

Vakara programma

Ar pēdējo darba grupu Persilādes pirmā diena vēl nebeidzās. Sarunas turpinājās arī neformālā gaisotnē.

Dalībniekiem bija iespēja doties izbraucienā ar kuģīti “Visvaldis” pa Daugavu, satikt vietējos amatniekus un mājražotājus , klausīties kapellas “Augusti” priekšnesumus un piedalīties “Ķezu stāstos”, kuros netrūka humora, pieredzes stāstu un sirsnīgu sarunu.

Sakām paldies par sirsnīgo uzņemšanu labsajūtas centra “Avotiņi” saimniekiem!

#sif_NVOfonds