Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums”, aicina Jūs piedalīties seminārā “Jaunienācēji laukos: iespējas un izaicinājumi”, šī gada 7.oktobrī, Jelgavā, Lielā ielā 2.
“Lauki paliek tukšāki” ir naratīvs, kuru dzirdam jau daudzus gadus, taču mūsdienu izaicinājumi radījuši cilvēkos vēlmi pēc pārmaiņām, kas saistās tieši ar pārcelšanos uz dzīvi lauku teritorijās. Stāsti par jaunienācējiem laukos ir kā spilgti pavedieni, kas izceļas starp negatīvajām tendencēm, kuras uzrāda statistikas rādītāji par lauku teritoriju demogrāfisko stāvokli. Šie veiksmes stāsti rosināja Latvijas Lauku forumu uzzināt vairāk par jaunienācēju motivāciju un iemesliem, kas mudinājuši šos ļaudis mainīt dzīvi un pārcelties uz laukiem.
Gaidīsim Jūs pirmajā jaunienācēju salidojumā Vidzemē, lai satiktos ar citiem līdzīgi domājošiem, kā arī dalītos ar savu pieredzi izaicinājumu pārvarēšanā, dzīvojot laukos! Šajā pasākumā neformālā gaisotnē iepazīsim viens otra stāstus, radīsim kopīgas idejas vēl skaistākiem laukiem un prātosim par atbalsta iespējām to ieviešanai. Reģistrējies līdz 20. septembrim ŠEIT! Tiksimies Dzērbenē pie jaunienācējiem Ilzes un Bruno
Polirural projektā ir izstrādāts arī LAUKU PIEVILCĪBAS RĪKS, lai palīdzētu novērtēt dažādu politiku un stratēģiju ietekmi uz reģiona pievilcību.Lauku pievilcības jēdziens dažādos reģionos būtiski atšķiras, balstoties uz attīstības prioritātēm, piemēram, vēlme piesaistīt investorus, uzņēmējus vai tūristus – tā secinām #PoliRural projekta komandas veiktajā analīzē. Reģiona pievilcība nav absolūta – reģions, kas ir diezgan pievilcīgs salīdzinājumā
Līva un Ringolds Grāpji no Rīgas uz laukiem daļēji pārcēlušies pirms sešiem gadiem. Abi ir kopā no sešpadsmit gadu vecuma un saka, ka jau bērnu ratiņos gulējuši blakus, Līva no Raunas, Ringolds – no Rīgas.
Linda un Kaspars ir lauku māju un cilvēku savedēji. Gadu garumā izveidojusies nemaldīgā intuīcija ļauj atrast labākās saderības citiem laimīgajiem, taču paši ilgi bijuši kurpnieki bez kurpēm.
Aronas cilts vieta Lindu un Kasparu izvēlējusies sev uzreiz, vienā mirklī, 2018.gadā. Tiekoties ar jaunienācējiem, rodas iespaids – 2018.gads ir bijis tāds kā atvērto durvju gads laukos. Viensētas piebirušas pilnas ne tikai Vidzemē, bet arī citos Latvijas reģionos. Vai kāda kolektīvā intuīcija būtu teikusi, ka gaidāmas lielas pārmaiņas?
-Kad man bija 6 gadi, mans tētis skatījās man acīs un teica: “Tu jau neiesi dzīvot pilsētā. Nu ko tu tur darīsi! Tur ir mašīnas, nekāda meža, lauku, lopu…” Viņš skatījās man acīs un teica: “Tu jau neiesi dzīvot uz pilsētu.” Es neesmu nekāds pilsētas dīkdienis, kas atnācis uz laukiem, es vienmēr esmu bijusi laukos.
Smiltenes novada Variņu pagastā 15 ha platībā aug smiltsērkšķi un saimniecībā “Amberfarm” top dažādi smiltsērkšķu produkti. Te saimnieko Zita un Andrejs. Jauno kociņu sudrabpelēkajos zaros savērtas dzintarkrāsas krelles, oga pie ogas. Andrejs saka – Latvijas vērtīgākā oga, grūti novācama, sarežģīti apstrādājama, ilgi auklējama.
Ivonna un Eli uz Latvijas laukiem atnāca no Kanādas, Toronto. Ivonna strādā mūzikas industrijā, nodarbojas ar mūziķu reklāmu, Eli pats ir mūziķis, taču, ne tikai – viņš arī “sacer” un izgatavo mēbeles. Sākotnēji par Latviju domājuši kā par valsti, kur pavadīt atvaļinājumus un brīvdienas, jo Ivonnai ir latviskās saknes. Taču, Latvijas daba abus tā apbūrusi, ka jau 3 gadus pāris dzīvo šeit pastāvīgi.
Inese Liepiņa ir māksliniece, tērpu dizainere, skulptore, mākslu studējusi Čikāgas Mākslas institūtā. Uz Jaunpiebalgu atnākusi pirms gandrīz 7 gadiem. Par Inesi saka – glezno ar dzijām.
