Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā no 7. līdz 9. oktobrim norisināsies starptaustiska konference , kura iecerēta kā tikšanās vairāk nekā 100 vietējās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem no projekta dalībvalstīm.

 Latvijas lauku forumu šajā koferencē pārstāvēs Valdis Kudiņš un Āris Ādlers.

Konferences mērķis ir spēcināt vietējās sabiedrības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai tās sekmīgāk spētu paust savu viedokli par savam darbam un savām kopienām būtiskiem jautājumiem, tai skaitā:

–          izaicinājumi un šķēršļi nacionālajos un Eiropas līmeņa konsultāciju mehānismos (kāpēc pilsoniskās sabiedrības organizācijas nepiedalās sabiedriskajās konsultācijās?)

–          „Eiropa 2020” stratēģija un tās mērķi izglītības un nabadzības mazināšanas jomās. (Kā izvirzītās prioritātes ietekmē tuvojošos 2014 – 2020 Eiropas finansiālās plānošanas periodu, un kā šī stratēģija ietekmē organizāciju turpmākās darbības vidi?)

–          Vietējās sabiedrības līmeņa pilsoniskās sabiedrības loma un ieguldījums savu kopienu labklājības un labsajūtas sekmēšanā. (Vai pilsoniskajai sabiedrībai ir noteikta loma jaunajās debatēs par aptverošāku politisko indikatoru radīšanu, kas atspoguļotu cilvēku labsajūtu un labklājību, vides ilgtspēju utt.?)

Konferences laikā plānots apspriest šādas tēmas:

–          Vietējās sabiedrības organizācijas kā ideju ģeneratori: vietējās sabiedrības organizācijas parasti kļūst par pakalpoju u sniegšanas aģentiem sociālo un izglītības pakalpojumu jomā. Veicot savu darbu, tās uzkrāj vērā ņemamas un vērtīgas zināšanas par politikas īstenošanu. Vēl vairāk, to rīcībā ir dziļas zināšanas par viņu apkaimes un kopienu vajadzībām. Taču lēmumu pieņēmēji reti izmanto šīs zināšanas, jo vietējās sabiedrības līmeņa organizācijām piedalīšanās konsultāciju procesā ir sarežģīta. Šai tēmai veltītajā darba grupā tiks diskutēts par šķēršļiem, kas stājas ceļā līdzdalībai konsultāciju procesā, kā arī tiks veicināta pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju izpratne par to, cik vērtīgas ir sociālās zināšanas, ko viņi uzkrāj, veicot savu ikdienas darbu.

–          Vietējās sabiedrības organizāciju finansēšanas mehānismi: sagatavojot pieteikumus vai īstenojot liela mēroga Eiropas Savienības finansētus projektus, vietējās sabiedrības organizācijas sastopas ar kapacitātes problēmām. Uz projektiem balstīts finansējums apdraud šo organizāciju darba pēctecību un efektivitāti, kas ir īpaši problemātiski izglītības un sociālās iekļaušanas jomās. Turklāt konkurences iezīmes darbības vidē rada šķēršļus savstarpējai sadarbībai. Šai tēmai veltītajā darba grupā tiks apspriesti izaicinājumi un šķēršļi, ko organizāciju darbībai rada finansēšanas struktūra, kā arī tiks formulētas rekomendācijas situācijas uzlabošanai.

–          Vietējās sabiedrības organizāciju profesionalizēšanās: šajā darba grupā tiks diskutēts, ko vietējās sabiedrības organizācijas var mācīties no biznesa sektora vadības, saziņas, ilgtspējas un plānošanas jomās.

–          Labsajūta un labklājība: šajā darba grupā tiks prezentētas zināšanas par pēdējā laikā aktuālo diskursu par labsajūtas indikatoriem; tās laikā vietējās sabiedrības organizāciju pārstāvju uzmanība tiks pievērsta tam, ko šīs organizācijas var darīt, lai sekmētu savas apkaimes un kopienu cilvēku labsajūtu, piedāvājot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem.