Veiksmīgai kohēzijas politikai būtu jābūt ES pilsoņu redzeslaukā, domājot par Eiropas projektu, kas nestrādās tikai ar ES finansējuma plakātiem automaģistrāļu tiltu malās. Vēl jo vairāk – tam būtu jāietver iedzīvotāju līdzdalības formāti, piemēram, sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA).

Niklas Nienaß ir zaļais EP deputāts un politisko grupu koordinators Reģionālās attīstības komitejā (REGI). Šis raksts ir viedokļa dokumenta tulkojums. Oriģināls vācu valodā pieejams ŠEIT.

Jāsaka, ka kohēzijas politika nav gluži seksīga. Kad trīspusējās sarunās decembra sākumā panācām vienošanos par Kopīgo noteikumu regulu (CPR) , mediju intereses gandrīz nebija. Kas bez ekspertiem ir ieinteresēts reģionālo un struktūrfondu nosacījumos? Jūs jau to uzminējāt: tādu ir maz.

Tas, cik kohēzijas politika ir nesaistoša lielākajai daļai Eiropas Savienības iedzīvotāju, rada bažas. Ar CPR Padome, Komisija un Parlaments ir pieņēmuši lēmumu par aptuveni 430 miljardiem eiro – tā ir trešdaļa no visa turpmākā ES budžeta. CPR principā nosaka, kā var izmantot septiņu dažādu fondu naudu. Tādējādi CPR ir liela ietekme uz miljoniem cilvēku dzīvi un visas Eiropas nākotni. Ja šāda mēroga lēmumi nav dzīvas un kritiskas sabiedrības diskusijas priekšmets, tad tā ir Eiropas demokrātijas problēma.

Kā norādīts Lisabonas līgumā, kohēzijas politikas mērķis ir veicināt “ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” Eiropā. Tam vajadzētu tuvināt cilvēkus Eiropā. Tam vajadzētu būt zem sabiedrības radara, rosinot sarunas par Eiropu, par to, kā tiek izmantoti miljardi nodokļu maksātāju naudas – tas ir, mūsu kopējās naudas! – Ja vēlaties ieguldīt mūsu kontinenta nākotnē, liels potenciāls tiek zaudēts jau no paša sākuma. Mēs nevaram apvienot Eiropas iedzīvotājus, ja atstājam viņus ārpus lēmumu pieņemšanas.

Veiksmīgai kohēzijas politikai būtu jāuztrauc ES iedzīvotāji. To nevar izdarīt, izmantojot tikai plakātus ES finansēto automaģistrāļu tiltu malā. Veiksmīgai kohēzijas politikai ir aktīvi jāpievēršas iedzīvotājiem un jāļauj viņiem kļūt par daļu no politiskā procesa.

Tāpēc tas ir īpaši liels panākums, ka mēs esam ievērojami nostiprinājuši “Sabiedrības virzītu vietējo attīstību” (SVVA) jaunajā CPR. SVVA ir augšupejoša pieeja, kurā cilvēki paši pārvalda konkrētās problēmas savā reģionā. Piemēram, pašvaldības var izveidot līdzdalības budžetus un iesaistīt iedzīvotājus budžeta līdzekļu izmantošanā. Asociācijas, organizācijas un mazie un vidējie uzņēmumi var apvienot spēkus un kopīgi kaut ko darīt sava reģiona labā. Tas nodrošina, ka projektos tiek iekļauta vietējo iedzīvotāju daudzveidīgā pieredze. Citādi abstraktā un nepieejamā Eiropas kohēzijas politika pēkšņi kļūst par jautājumu, kurā ikviens tiek aicināts iesaistities un var palīdzēt.

Ir dažādi veidi, kā pilsoņus vairāk iesaistīt politiskajā procesā. Esmu pārliecināts, ka tādas pieejas kā SVVA ir neapšaubāmi labākais risinājums.

SVVA ir aktīva pilsoņu līdzdalība . Lai stiprinātu mūsu Eiropas demokrātiju, šādi formāti ir daudz labāki nekā pilsoņu lēmumi . Mēs, zaļie, pirms dažām nedēļām savā digitālās partijas konferencē piedzīvojām dažkārt karstas debates par šo jautājumu. Galu galā, manuprāt, dominēja pareizais ceļš: mēs nolēmām pret referendumiem federālā līmenī. Referendumos sarežģīti jautājumi tiek sadalīti bināros “jā / nē” lēmumos. Tie vienkāršo un, pats galvenais, nepiedāvā iespēju atrast kompromisu. Pilsoņu lēmumi vēl vairāk saasina šķelšanās tendences, kas jau sen ir spēkā mūsu Eiropas sabiedrībās. Tie sadala sabiedrības nometnē “jā” un “nē”.

No otras puses, līdzdalības formāti, piemēram, SVVA, apvieno cilvēkus kopīgam mērķim. Viņi vistiešākajā nozīmē pulcējas ap res publica, publisku lietu. Cilvēki ar ļoti atšķirīgu izcelsmi, kompetenci un politiskām idejām apvienojas, lai kopīgi izstrādātu risinājumus konkrētām problēmām. SVVA formāts kohēzijas politikas ideju īsteno ļoti tieši. SVVA apvieno cilvēkus uz vietas un stiprina viņu saites – un vienmēr, ņemot vērā Eiropas dimensiju.

Milzīgās summas, kuras Eiropas Savienība ir uzkrājusi ar dažādiem instrumentiem reģionālajam un strukturālajam finansējumam, varētu paveikt lielas lietas! Vai visiem iesaistītajiem nebūtu izdevīgi, ja vietējie iedzīvotāji paši varētu izlemt, kā būtu jānotiek vecajai, pamestajai stacijas ēkai? Ko darīt, ja plānojat to veidot kā vairāku paaudžu māju – satikšanās vietu? Ko darīt, ja šī kopīgi izveidotā vieta varētu kļūt par jauno ciemata centru? Padomāsim par biedrībām, kuras ar Eiropas fondu atbalstu uzsāk iekļaujošus projektus savai pašvaldībai! Padomāsim par kopienas locekļiem, kuri regulāri pulcējas kopīgām sapulcēm!

Tas viss ir iespējams, izmantojot SVVA jaunajā CPR regulā. SVVA projektus var finansēt ar visiem strukturālajiem un reģionālajiem fondiem, kas pakārtoti CPR, un īpašā veidā gūt labumu: ja projektā tiek ievērota SVVA pieeja, ES finansējums var būt līdz pat 10 procentiem lielāks. Pašvaldībām un reģioniem tagad būs vēl mazāk attaisnojumu, runājot par iedzīvotāju līdzdalību – tas bieži vien būs vienkārši lētākais risinājums.

Pētījumi rāda, ka sabiedrības līdzdalība kopumā veicina politisko iesaistīšanos un ka cilvēki ar naudu, kas viņiem ir pieejama, rīkojas uzmanīgi un gudri. Esmu pārliecināts, ka tādi formāti kā SVVA var īpaši iespaidīgi parādīt, kāda ir nenovērtējamā demokrātijas priekšrocība. Demokrātija klausās cilvēkos. Tā viņiem dod viņiem brīvību un radošās prasmes. Tādā veidā iedzīvotāji gūst milzīgu labumu no sabiedrības daudzveidīgajām radošajām spējām, radošā spēka un pieredzes. Citiem vārdiem sakot: mums Eiropā ir vairāk nekā 450 miljoni cilvēku, kuriem ikkatram kaut kas ir jādara – ļaujiet viņiem to darīt!

Viedokļa raksta oriģināls vācu valodā pieejams ŠEIT.