Lai no kopienas vajadzības nonāktu līdz praktiskam risinājumam, reizēm vajadzīgs ne tikai laiks un laba ideja, bet arī īstais cilvēks, kurš uzdod pareizo jautājumu, iedod jaunu skatījumu vai palīdz ieraudzīt nākamo soli. KOPIENU HAKATONĀ komandām būs iespēja strādāt kopā ar plašu mentoru loku – enerģētikas un energoefektivitātes ekspertiem, energokopienu veidotājiem, kopienu attīstības un līdzdalības ekspertiem,
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga parakstījusi līgumu ar Finanšu mehānisma biroju par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programmas “Pilsoniskās sabiedrības fonds” ieviešanu Latvijā, ko pārvaldīs Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Latvijas Lauku forumu. Latvijai paredzētais finansējums ir 9,8 miljoni eiro, un pirmie projektu konkursi pilsoniskās sabiedrības organizācijām gaidāmi vēl šogad. “Līguma parakstīšana ļauj
Aicinām organizācijas piedalīties starptautiskā pieredzes apmaiņas un partnerību veidošanas pasākumā, kas 18.–20. novembrī notiks Viļņā. Pieteikšanās dalībai pasākumā līdz 30. septembrim, aizpildot pieteikuma anketu šeit. Pasākumā dalībniekiem būs iespēja: dalīties pieredzē un pārrunāt kopīgus izaicinājumus un risinājumus ar organizācijām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas un Islandes; atrast partnerus un izstrādāt sākotnējās idejas kopīgiem Pilsoniskās sabiedrības
Gulbenes novada Stāmerienas pagasta Kalnienā dzīvo aptuveni 180 iedzīvotāju. Tas ir neliels lauku ciems, kur cilvēki galvenokārt nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, graudkopību, mežsaimniecību un mazo uzņēmējdarbību. Kalniena lepojas arī ar lielākajiem sparģeļu audzēšanas laukiem Latvijā un citiem veikumiem, taču tagad šeit tiek izmēģināts vēl kas Latvijā pavisam jauns – kā neliela lauku kopiena var ne
Vietējo kopienu pārstāvji no visas Latvijas aicināti piedalīties 24 stundu “Kopienu hakatonā” – ideju un risinājumu maratonā, kurā komandas kopā ar mentoriem attīstīs praktiskus, ar enerģiju un ilgtspēju saistītus risinājumus savas kopienas aktuālo vajadzību risināšanai. Hakatons notiks no 16. oktobra plkst. 16.00 līdz 17. oktobra plkst. 16.00 – klātienē Engurē un tiešsaistē. Ideja var sākties
septembrī Aglonā norisinājās starptautiskā konference “Pieejama enerģija ikvienam: energokopienas un enerģētiskās nabadzības mazināšana”, kurā tika diskutēts arī par Sociālā klimata fonda iespējām veidot pieejamu un ilgtspējīgu mobilitāti Latvijas reģionos. Viens no konferences nozīmīgākajiem tematiem bija Latvijas Sociālā klimata fonda sniegtās iespējas reģioniem, īpaši pieejamas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstībā. Latvijas Sociālā klimata fonda plāns – pieejama
Noslēgusies pieteikšanās atpazīstamības zīmei “Viedais ciems 2026”. Šogad saņemts 21 pieteikums no aktīvām un idejām bagātām Latvijas lauku kopienām. Esam gandarīti, ka “Viedo ciemu” kustība turpina augt un attīstīties. Šobrīd atpazīstamības zīmi jau saņēmuši 40 Viedie ciemi, un oktobra vidū tiem pievienosies arī šī gada jaunās kopienas. Tagad priekšā aizraujošs iepazīšanās un izvērtēšanas posms, kurā
Par Latvijas pierobežu bieži runā skaitļos – iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālums līdz pakalpojumiem, skolu nākotne, darba iespējas. Taču saruna ar Baltinavas cilvēkiem atklāj arī citu stāstu – par vietu, kur kultūra, uzņēmējdarbība un kopienas aktivitātes savijas ar ļoti personīgu piederības sajūtu. Baltinavas pagastā dzīvo apmēram 800 cilvēku, un pagasts robežojas ar Krieviju. Taču sarunā ar
Sarunas ar mājsaimniecībām Cēsīs, Līgatnē un Rudzātos un 19.augustā CircleUp projekta ietvaros viesojāmies Cēsīs, Līgatnē un Rudzātos, tiekoties ar mājsaimniecībām, kas iesaistījušās projektā. Šīs tikšanās bija iespēja ne tikai iepazīt mājsaimniecību ikdienas paradumus, bet arī kopīgi pārrunāt, ko aprites ekonomika nozīmē ikdienā un kādas iespējas un izaicinājumi ar to saistīti tieši lauku teritorijās. No pārtikas
Par Latvijas pierobežu bieži runā skaitļos – iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālums līdz pakalpojumiem, darba iespējas un jauniešu aizbraukšana. Taču saruna ar Blontu cilvēkiem atklāj arī citu stāstu – par mazu ciemu, kurā joprojām ir daudz dzīves un kur cilvēki paši meklē veidus, kā to saglabāt un attīstīt. Blontos Ludzas novadā dzīvo nedaudz vairāk nekā 300
