Vija un Jānis Glāzeri ir grāmatveži ar ilgstošu pieredzi un eksakto izglītību, savs grāmatvedības uzņēmums 20 gadus viņiem bijis Rīgā, Brīvības ielā, bet dzīvojuši Pierīgā, Upesciemā. Par sevi saka, ka ir lauku cilvēki, nākuši no laukiem.
Projekta CITIES 2030 dzīvā laboratorija (Living Lab) Rūjienas novada Ķoņu dzirnavās pulcēja ļaudis, kuri sevi saredz pārtikas sistēmā un kopā vēlas to mainīt, lai veicinātu vietējās produkcijas nonākšanu uz vietējo skolu un bērnudārzu galdiem.
Biedrība “Latvijas Lauku forums” aicina Latvijas ciemus un kopienas dalīties to vieduma atslēgās, piesakoties “Viedais ciems 2022” atpazīstamības zīmei. Pretendēt uz atpazīstamības zīmi “Viedais ciems 2022” ir aicināta ikviena Latvijas lauku aktīvā kopiena un ciems, līdz 2022. gada 13.maijam aizpildot pieteikumu.
Sigita Pildava, jaunienācēja Madonas pusē, neskatoties uz veiksmīgo karjeru galvaspilsētā, vēlējās piedzīvot ko jaunu un mainīja spēles noteikumus. Sākumā pārkārtošanās jaunajai dzīvei noritēja palēnām, bet tad process uzņēma apgriezienus.
Aicinām iepazīties ar jaunienācējas Zanes Zaicevas no Smiltenes novada Raunas pagasta stāstu par to, ko nozīmē pārcelties uz dzīvi laukos un pamazām iedzīvoties, ieguldot savu laiku un zināšanas vietas pievilcības vairošanā un vietējās kopienas stiprināšanā.
Latvijas Lauku forums ir viens no diskusiju veicinātājiem pārtikas sistēmas attīstības jautājumos Vidzemes reģionā projektā „CITIES 2030”. Projektā veiktajās pašvaldību un uzņēmēju aptaujās, kas tika fokusētas uz pārtikas zaļajiem publiskajiem iepirkumiem (ZPI), tika identificētas esošās problēmas un ieteikumi situācijas uzlabošanai šajā jautājumā.
Turpinot iepazīstināt ar jaunienācējiem laukos, aicinām lasīt Ērikas Mālderes un Aigara Lenkeviča (Cēsu novads) stāstu par to, cik lauku vide var būt iedvesmojoša un kā tā palīdz kļūt par savas dzīves noteicēju.
Šis ir stāsts par sapņiem, kas piepildās, ja tiem atrod īsto vietu un laiku. Ērika un Danijas (Valmieras novads) Rīgas dzīvoklī izsapņotais par realitāti šobrīd kļūst Vidzemes ziemeļos, vecā mežsarga mājā, kas, saimnieku vārdiem raksturojot, ir “tāda taisna un branga”.
Pirms gadiem četriem Ilze un Bruno Andersoni Dzērbenē atrada vietu, kur nolikt mantas un pārnakšņot guļammaisos uz matracīšiem. Tagad saimniecībā audzē aitas, vistas un gaļas liellopus, kuri “izkopj” mežonīgākās teritorijas, ziemā uzaudzējot biezu vilnu un jūtoties omulīgi arī sniega kupenā.
Galdnieks Roberts Neilands savu lauku dzīvesvietu sācis meklēt 2015.gadā. No vecmāmiņas mantotais īpašums pie Gaiziņa kopš pagājušā gadsimta vidus bijis neapdzīvots, jau pārvērties drupās, taču Robertu aizvien vilinājuši Vidzemes augstienes pakalni.
