1. Platjoslas internets laukos

Ātrgaitas platjoslas pieslēgums kļūst aizvien svarīgāks lauku teritorijās, lai konkurētu un attīstītos mūsdienu ekonomikā. Viedām pieejām lauku attīstībā ir jāatbalsta šādu pakalpojumu sniegšana, bieži vien ir izolētos lauku apvidos.

2. Digitālā piekļuve tirgum

Digitālās tehnoloģijas var ļaut lauku uzņēmumiem sasniegt jaunus un plašākus tirgus. ELFLA projekti var atbalstīt lauku mazumtirgotājus un ražotājus, lai ar izveidotu mājas lapu, sociālo mediju un viedtālruņu aplikāciju starpniecību nodrošinātu tiešu piekļuvi patērētājiem, piedāvājot potenciālu palielināt gan pārdošanas apjomus, gan peļņu.

3. Saimniecību modernizācija

Pat lauksaimniecību un iekārtu modernizēšana var būt būtisks elements, lai nodrošinātu, ka lauku saimniecības Eiropā saglabā savu konkurētspēju. Tas var ietvert augsto tehnoloģiju, kā arī maza mēroga inovāciju izmantošana, kas var būt piemērojama gan mazākiem, gan lielākiem ražotājiem laukos.

4. Tirgu attīstība

Lai atbalstītu konkurētspēju Eiropas ražotājiem, ir būtiski meklēt arī veidus, kā attīstīt piekļuvi tirgiem. ELFLA atbalstu var izmantot, lai palīdzētu ražotājiem pārvarēt šķēršļus piekļuvei esošajiem tirgiem, tāpat arī izstrādāt jaunus vai augstākas vērtības produktus, lai paplašinātu vai radītu tirgus.

5. Lauku dažādošana

Viedām pieejām lauku attīstība nepieciešams domāt par plašo (potenciālo) lauku uzņēmējdarbības aktivitāšu klāstu ārpus galvenajiem virzieniem lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanā. Dažādošana var nozīmēt lauku ražotāju darbību paplašināšana jaunās jomās vai arī cita veida lauku uzņēmējdarbības darbībās, no kurām daudzas joprojām var būt cieši saistītas ar mežsaimniecību un lauksaimniecību.

6. Ilgtspējīgas kopienas

Viedas pieejas lauku attīstībai ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka lauku kopienas ir dinamiskas un pievilcīgas dzīvošanai un darbam. Ilgtspējīgi lauku pakalpojumi – ieskaitot skolas un veikalus – līdzās darbavietu radīšanai, var radīt pozitīvu ciklu vietējā lauku attīstībā.

1.Platjoslas internets laukos

Ātrgaitas platjoslas pieslēgums kļūst aizvien svarīgāks lauku teritorijās, lai konkurētu un attīstītos mūsdienu ekonomikā. Viedām pieejām lauku attīstībā ir jāatbalsta šādu pakalpojumu sniegšana, bieži vien ir izolētos lauku apvidos.

Ātrgaitas platjoslas savienojums var nodrošināt lauku cilvēkus un uzņēmumus ar nozīmīgu pieeju informācijai, pakalpojumiem, piegādātājiem, tirgiem un citām iespējām, kam nevar piekļūt bezsaistē (skatīt 2.sadaļu). Šādi aspekti arvien biežāk var ietekmēt lēmumu par labu dzīvotspējīgam uzņēmumam vai tā slēgšanai.

Fiksētais platjoslas pieslēgums pašlaik pieejams 97% ES mājsaimniecību, bet tikai aptuveni 25% no lauku mājsaimniecībām ir pieslēgtas ātrgaitas platjoslai.

Tomēr daudzas mazāk vai vairāk izolētas lauku kopienas saskaras ar tirgus šķēršļiem, lai nodrošinātu piekļuvi platjoslai, jo privātie uzņēmumi nav gatavi veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai savienotu šīs teritorijas ar esošo infrastruktūru.

Ātrāka savienojuma nepieciešamība lauku apvidos ir pašreizējo ES politiku pamatā. Tas ir prioritarizēts līdz ar ES digitālā vienotā tirgus paketes izvēršanu – viena no Eiropas Komisijas prioritātēm 2014-2020.

Kabeļtīklu platjosla

Viena pieeja ir nodrošināt lauku teritoriju pieslēgumu galvenajiem kabeļtīkliem. Pieslēgšana, izmantojot esošās telefona līnijas, nav pietiekami, lai nodrošinātu ļoti ātru pieslēgumu. Tātad ļoti ātra kabeļtīklu pieslēguma risinājumi rada nepieciešamību izvietot jaunus kabeļus, savienojot esošo platjoslas interneta infrastruktūru ar nomaļiem lauku apvidiem.

ELFLA finansējums var nodrošināt sekmīgu risinājumu minētajam, jo tas var tikt ieguldīts lauku apvidos, kur privātie uzņēmumi nesaredz iespēju veikt nepieciešamos ieguldījumus, kā arī atbalstīt esošās valsts vai reģionālās infrastruktūras pilnveidi.

Piemēra apraksts nākamajā lappusē iepazīstina ar projektu Lietuvā, kas izmanto ELFLA atbalstu, lai paplašinātu jau tāpat vērienīgu valsts platjoslas kabeļa izvietošanas programmu, nodrošinot pieeju noteiktām lauku kopienām.

Kamēr dažu pieeju pamatā ir esošās platjoslas infrastruktūras paplašināšana uz lauku teritorijām, citas ir vairāk pašu kopienu virzītas. To aizsākumi ir vietējā līmenī, un koncentrējas uz to, kā lauku kopienas var tikt atbalstītas lai tās varētu piekļūt esošiem tīkliem un privāto interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Skatiet sekojošo informāciju par projektu Zviedrijā, kas veicināja sabiedrības iesaistīšanos, lai izveidotu “ciemu tīklus” un piesaistītu privāto interneta nodrošinātāju interesi.

Bezvadu platjosla

Daudzos lauku apvidos izanalizējot vietējās īpatnības un vajadzības, var būt labāka izvēle par labu bezvadu tehnoloģijām, nevis kabelim. Šie risinājumi ir balstīti uz antenu uzstādīšanu, kas nodrošina bezvadu platjoslas interneta pieslēgumu lauku teritorijās.

Signāls var būt arī ļoti ātrs ja ir skaidra redzamības līniju starp antenām. Uztvērēji bieži tiek novietoti uz redzamām sabiedriskām ēkām lauku kopienās, piemēram, skolām.

Lai gan nesaņemot ELFLA atbalstu, tā bija pieeja projektam Kintyre ragā (Skotija), lai pārraidītu ātru platjoslas internet pāri ūdenim nelielu salu kopienai. Līdzīga tehnoloģija tika izmantota vērienīgā Spānijas projektā “Guifi” (Spānija), kas ar 27 000 lietotāju, tagad ir kļuvis par lielāko bezvadu tīklu pasaulē.

2. Digitālā piekļuve tirgum

Digitālās tehnoloģijas var ļaut lauku uzņēmumiem sasniegt jaunus un plašākus tirgus. ELFLA projekti var atbalstīt lauku mazumtirgotājus un ražotājus, lai ar izveidotu mājas lapu, sociālo mediju un viedtālruņu aplikāciju starpniecību nodrošinātu tiešu piekļuvi patērētājiem, piedāvājot potenciālu palielināt gan pārdošanas apjomus, gan peļņu.

Īpaši digitālie instrumenti, kas ir noderīgas lauku uzņēmējiem ir tīmekļa vietnes, sociālie mediji un viedtālruņu aplikācijas. Programmatūra un aplikācijas turpina attīstīties tā, ka iepriekš sarežģītās problēmas, piemēram, web dizains vai tiešsaistes maksājumu vadība tagad var tikt īstenota, izmantojot lietotājam draudzīgu programmatūru, kas pieejama arī sīkiem uzņēmumiem.

Mājas lapas

Viena no biežāk izmantotajām pieejām, lai uzlabotu digitālu piekļuvi tirgiem, ir tīmekļa mārketinga un reklāmas aktivitātāšu izmantošana. Gandrīz visas lauku uzņēmējdarbības formas var gūt labumu no reklāmas un var popularizēt savus produktus vai pakalpojumus tiešsaistē.

Īpaši interesanta iespēja lauku ražotājiem ir digitālo rīku izmnatošana, lai nodrošinātu tiešo pārdošanu (potenciālajiem) patērētājiem, bez nepieciešamības paļauties uz tradicionālajām piegādes ķēdēm. Tas sniedz potenciālu palielināt peļņu un piekļūt daudz plašākam tirgum, ieskaitot starptautisko tirgu.

Lauku ražotāji parasti izveido savu mājas lapu, lai izceltu un pārdotu savus produktus. Tomēr aizraujoša pieeja ir sadarboties kopā ar citiem, lai attīstītu kopīgas platformas, kas popularizē vietējo uzņēmējdarbību. Tā bija pieeja, piemēram, “PROVE” projektam Portugālē, kas ietvēra tiešsaistes sistēmu produktu pasūtīšanai no vietējiem ražotājiem.

Šīs pieejas var kļūt par daļu no stratēģijas, lai veicinātu reģionu vai nozari kopumā un nodrošinātu lielākas iespējas tikt plašāk atpazītam, piemēram, izmantojot vietējos tūrisma birojus.

Skatiet sekojošo informāciju, kur tiek parakstītas detaļas LEADER atbalstītai iniciatīvai restorānu popularizēšanai Francijas dienvidos, izmantojot kopīgu tīmekļa platformu, kas arī popularizē vietējos mazumtirgotājus un ražotājus.

Papildus iepriekš minētajam uzņēmējs – patērētājam (B2C) pieejā, mājas lapas un web platformas tiek izmantotas arī uzņēmējs – uzņemējam (B2B) kontekstā. Attiecīgi piemēri ietver vairumtirgotājus un valsts vai pašvaldību ieprikumus, piemēram, skolām un slimnīcām. Tās var palīdzēt paplašināt tirgu, veikt darījumus (transakcijas) efektīvāk, un veicināt piegādes sistēmu optimizāciju, kas tiek pielāgota konkrētam pieprasījumam.

Sociālie mediji un aplikācijas

Viena no strauji augošajām jomām pēdējos gados ir sociālie mediji, kas ļauj arī pašiem mazākajiem uzņēmumiem saslēgties ar (potenciālajiem) klientiem, izmantojot virkni viegli pieejamu instrumentu, piemēram, Facebook, Twitter un Instagram.

Tāpat viedtālruņu aplikācijas, izmantojot GPS tehnoloģiju var tikt izmantotas, lai dotu iespēju laukos gan vietējiem, gan viesiem atrast ražotājus, kas tuvumā pārdod savus produktus. Tā bija pieeja, ko izmantja, piemēram, Austrijas projekts “Labumi no zemnieku saimniecības”. Dažas no viedākajām pieejām izmanto visu šo digitālo rīku miksējumu.

Piemēra aprakstā nākamajā lapā parādīts, kā bioloģiskās saimniecības Slovēnijā apvienojās, lai attīstītu tīmekļa portālu un viedtālruņa aplikāciju un lai patērētāji savā tuvumā atrastu saimniecības un produktus.

3. Saimniecību modernizācija

Pat lauksaimniecību un iekārtu modernizēšana var būt būtisks elements, lai nodrošinātu, ka lauku saimniecības Eiropā saglabā savu konkurētspēju. Tas var ietvert augsto tehnoloģiju, kā arī maza mēroga inovāciju izmantošana, kas var būt piemērojama gan mazākiem, gan lielākiem ražotājiem laukos.

Saimniecību modernizācija var ietvert plašu pasākumu klāstu, tai skaitā iegādājoties jaunāko lauksaimniecības tehnika, atjauninot pārvaldības sistēmu un datu izmantošanu. Tas bieži vien var šķist sarežģīti un dārgi, bet tirgū parādās jaunas sistēmas, kas ir piemērojamas kā mazākiem, tā arī lieliem ražotājiem laukos.

Precīzā lauksaimniecība

Precīzajā lauksaimniecībā tiek izmantoti tehnoloģisko un inženierzinātņu prasmes (know-how) lai nodrošinātu lauksaimniekus ar informāciju, kas nepieciešama pieņemot labākus lēmumus, samazinot resursu patēriņu un uzlabojot savu produkciju.

Precīzajā lauksaimniecībā bieži izmanto attālinātās vadības sensorus, kas sūta detalizētu un precīzu informāciju, lai varētu pieņemt lēmumus, piemēram, lauku aizsargjoslu, dzīvžogu uzturēšanā, apūdeņošanas plānošanu vai lopkopībā. Tie var būt īpaši vērtīgi lauku apvidos, kuriem ir grūti piekļūt.

Piemēra aprakstā nākamajā lapā var iepazīt projektu Spānijā, kas, izmantojot ELFLA atbalstu, uzstādīja sensoru tīklu bišu stropos, izveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu par bišu veselību.

Pieejas var ietvert augsnes apsaimniekošanas vajadzību monitoringu un lauku ražīgumu. Tāda bija pieeja vērienīgajā precīzās lauksaimniecības projektā Beļģijā, izmantojot satelītattēlus. Pašreizējās tendences ir saistītas ar bezpilota lidmašīnu vai citu zemu lidojošu ierīču izmantošanu, lai savāktu nepieciešamo informāciju.

Cita pieeja ir saistīta ar programmatūras izmantošanu, lai uzraudzītu elektroniski iezīmētus dzīvniekus nodrošinot uzlabotu ganāmpulku vai saimju pārvaldību plašās teritorijās. Ar projekta palīdzību Velsā (UK) tika izstrādāta aitu iezīmēšanas aplikācija, kas ļauj lauksaimniekiem sekot savam ganāmpulkam ar viedtālruņa palīdzību.

Citas potenciāli noderīgas formas jaunās vai topošās programmatūrās ietver oglekļa kalkulatorus un instrumentus, kas palīdz identificēt lopu atnešanās sākumu. Tas bieži var tikt produktīvi izmantots, lai palīdzētu uzlabot ražošanu, pat mazās saimniecībās.

Skatiet sekojošo informāciju par Skotijas projektu, kas izmanto ieguldījumus modernās robotizētās slaukšanas iekārtās, lai palielinātu ražību un ļautu attīstīt pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Viedā lauksaimniecība

Lauku saimniecību modernizācijai ne vienmēr jābūt saistītāi ar jaunākajām tehnoloģiskajām inovācijām vai liela mēroga investīcijām. Saimniecības var modernizēt savus ražošanas procesus ieviešot atsevišķus mazākus aprīkojumus un tehniku, kā arī viedus un novatoriskus veidus, kā strādāt, piemēram, koplietojot resursus ar citām saimniecībām.

Ir vairāki sen zināmi piemēri, kad saimniecības kooperējas tehnikas izmantošanā, lai līdz minimumam samazinātu augstvērtīgu speciālu aprīkojumu iegādes izmaksas, kas rastos tehniku iegādājoties individuāli. Tam nav obligāti būt jaunākajam tehnoloģiskajam sasniegumam, bet gan atbilstošiem līdzekļiem, kas atbilstoši palīdz nodrošināt lauksaimnieku vajadzības.

Mūsdienu lauksaimniecības sistēmu uzņemšana var atbalstīt neatkarīgas un speciālistu konsultāciju pakalpojumus, un analītisko atbalsta instrumentiem. Tie var būt arī ļāva ar efektīvu peer-to-peer apmaiņu un sadarbību starp lauku ražotājiem.

4. Tirgu attīstība

Lai atbalstītu konkurētspēju Eiropas ražotājiem, ir būtiski meklēt arī veidus, kā attīstīt piekļuvi tirgiem. ELFLA atbalstu var izmantot, lai palīdzētu ražotājiem pārvarēt šķēršļus piekļuvei esošajiem tirgiem, tāpat arī izstrādāt jaunus vai augstākas vērtības produktus, lai paplašinātu vai radītu tirgus.

Pēdējos gados arvien vairāk parādās jomas, kur ražotāji laukos ir spējuši dažādot savu biznesu un attīstīt tirgu, kurās darbojas vai meklē piekļuvi. Daži no šiem tirgiem pastāv jau vairākus gadus, bet ir kļuvuši pieejamāki laika gaitā. Citus var uzskatīt par “jauniem” tirgiem, pamatojoties uz “jaunu” produktu radīšanu.

Pārtika sabiedriskajā sektorā

Ļoti nozīmīga un potenciāla ražošanas izaugsmes joma ražotājiem Eiropā ir piekļuve nozīmīgiem pārtikas tirgiem sabiedriskajā sektorā. Tas var ietvert pārtiku, ko iegādājas skolās, bērnudārzos, slimnīcās un cietumos. Piekļūšana šiem tirgiem tradicionāli ir bijis izaicinājums, jo lauksaimnieki katrs atsevišķi cīnās, lai izpildītu prasības attiecībā uz piegādes apjomu, dažādību un piedāvājuma atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem.

Viedas pieejas šo nozīmīgo sabiedrisko tirgu piekļuvei ietver ražotāju kooperatīvu vai tīklu izveidi vai pilnveidi, kas kā grupa ļauj apmierināt visas pircēju prasības. Šie tīkli var būt gan virtuāli, gan fiziski.

Citas vai saistītās pieejas var lietderīgi ietvert izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā. Skotijā, piemēram, tas nozīmē, dalot līgumus par pārtiku sabiedriskajā sektorā mazākos daļās, tā ka vairāki piegādātāji var slēgt mazāka apjoma līgumus.

Skatiet šādu piemēru analīzi Slovēnijā, kur ir attīstīti lauku ražotāju kooperatīvi, kas piegādā pārtiku uz jaunam valsts skolu un bērnudārzu konsorcijam.

Nišas tirgi

Uzņēmumi, kas var pārveidot un pielāgot savu produkciju īpašajām vajadzībām tirgū, var radīt unikālās īpašības (Unique Selling Point), kas tos atšķir no citiem uzņēmumiem. Tas var būt viens no galvenajiem dzīvotspējas nodrošinātājiem pieaugošajā konkurencē.

Pieejas var attīstīt veidus kā ražotāji var pievienotu vērtību produktiem, piemēram, pašiem apstrādājot primāro produktu un attiecīgi radot produktu, kas var sniegt lielāku peļņu. Projekti var arī palīdzēt izpētīt un radīt jaunus produktus, tai skaitā tos, kas izgatavoti no materiāliem, kas iepriekš uzskatīti par atkritumiem. Tāda pieeja tika izmantota projektā Maltā, kas tomātu atliekas pārvērta jaunā “tomātu etiķī gardēžiem”.

Kā alternatīva pieeja var tikt izmantota vietējās pārtikas produktu reputācija vai īpatnības, piemēram, tādas, kas ir ieguvušas ES aizsargātas un atzītas pārtikas marķējumu, lai attīstītu tirgus nišu. Tā bija pieeja LEADER starpteritoriālajā sadarbības projektā “Izcilākās grieķu garšas”.

Skatiet šādu piemēra aprakstu Somijā, kas ieraudzīja attīstības potenciālu starptautiskajā tirgū jaunam uztura bagātinātāju zīmolam, kas izmanto tradicionālos Lapzemes augus.

Citās pieejās ir izstrādāti jauni pārdošanas veidi, kas var tikt īstenoti tiešsaistē (skatīt 2.nodaļu) vai saistīti fizisko infrastruktūru, bieži salīdzinoši mazā apjomā un vietējā mērogā. Piemēri ietver atbalstu pārtikas amatniekiem, veikaliņiem saimniecībās, zemnieku tirdziņiem un mobiliem ēdināšanas vagoniņiem. Tās var ietvert arī jaunu saikņu veidošanu starp viesnīcām, restorāniem un vietējiem piegādātājiem.

5. Lauku dažādošana

Viedām pieejām lauku attīstība nepieciešams domāt par plašo (potenciālo) lauku uzņēmējdarbības aktivitāšu klāstu ārpus galvenajiem virzieniem lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanā.

Lauku diversifikācija jeb dažādošana pievērš uzmanību svarīgu izaugsmes iespēju izmantošanai lauku attīstībā, piemēram, “pieredzes ekonomiku”, kur patērētāji maksā par darbībām, nevis par produktu. Dažādošana var sniegt ekonomisku stimulu, kā arī mazināt dažu lauku apvidu atkarību no ražošanas.

Dažādošana var nozīmēt lauku ražotāju darbības paplašināšanu citās jomās, kā arī citu lauku ekonomikas dalībnieku attīstību daudzos citos dažādos darbības veidos. Šīs darbības bieži balstās uz konkrētās teritorijas dabas un kultūras vērtībām, tai skaitā zemnieku saimniecībām un mežiem.

Daudzu lauku diversifikācijas pieeju pamatā ir nepieciešamība ieinteresēt cilvēkus apmeklēt teritoriju, lai viņi tērē naudu vietējos veikalos, izmanto vietējos pakalpojumus un atbalsta vietējos uzņēmumus. Viedas pieejas var tikt attīstītas izmantojot jaunās tehnoloģijas, kā arī integrētās pieejas, kas stratēģiski domā par attīstību vietējā līmenī.

Konkurētspējīgs vietējais piedāvājums

Lauku kopienas un uzņēmumi, kas cenšas piesaistīt apmeklētājus, var domāt par kombinētu vietējo piedāvājumu tūristiem – galamērķa radīšanu. Vienam uzņēmumam vai vienai aktivitātei var būt zināms pievilcības spēks. Tomēr, ja tas tiek papildināts ar citiem uzņēmumiem un pakalpojumiem, tostarp uzturēšanās vietām, vietām, kur paēst, alternatīvām aktivitātēm, un vietām, kur iepirkties, tad pievilcības spēks ir lielāks. “Galamērķis” ir izveidots.

ELFLA atbalsts lauku uzņēmējiem, kopienām un citām iesaistītajām pusēm ir ticis izmantots, lai izstrādātu piedāvājumu potenciālajiem tūristiem specifiskās lauku teritorijās. Piedāvājumi strādā vislabāk, ja tajos ir iesaistītas dažādas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas vietējās kopienās, nodrošinot saskaņotu vispārējo stratēģisko pieeju.

Piemēra apraksts nākamajā lapā iepazīstina ar vietējo projektu Bulgārijā, kur ir izveidotas vairākas papildu atrakcijas kā daļa no kopējā piedāvājuma lauku tūristiem.

Citas pieejas var koncentrēties uz specializēšanos kādā noteiktā darbības nozarē, piemēram, vietējā pārtika un dzērieni, piedzīvojumu sports, piemēram, kāpšana kalnos un lidojumi ar paraplāniem.

Apmeklētāju viedie rīki

Papildus pievilcīgiem piedāvājumiem, lauku attīstības stratēģijām ir jāpanāk, lai potenciālie apmeklētāji uzzinātu, ko viņi var redzēt un piedzīvot, kāpēc viņiem vajadzētu apmeklēt konkrētās teritorijas un kā viņi var organizēt savu uzturēšanos tajās.

ELFLA atbalsts var tikt izmantots, lai izstrādātu tiešsaistes rīkus, piemēram, tīmekļa platformas un mārketinga kampaņas, kas rada daudzveidīgo vietējo uzņēmumu un objektu klāstu dažādos veidos.

Konkrētāki instrumenti var ietvert viedtālruņu aplikācijas, kas palīdz cilvēkiem pavadīt lielāko daļu sava laika vietējā teritorijā. Uzlabojot apmeklētāju pieredzi, šie rīki var sniegt dubultu labumu, palielinot tūristu skaitu un palielinot iespēju tērēt naudu vietējos uzņēmumos.

Skatiet šādu piemēru aprakstu no Beļģijas reģiona, kas izstrādāja tiešsaistes rīku un aplikāciju, lai piesaistītu jaunākās paaudzes apmeklētājus izmantot vietējās pārgājienu takas.

(24. lapa)

6. Ilgtspējīgas kopienas

Viedas pieejas lauku attīstībai ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka lauku kopienas ir dinamiskas un pievilcīgas dzīvošanai un darbam. Pieejas, kas vērstas tikai uz ekonomku un darba iespējām nevarēs pārvarēt visus šķēršļus vietējā lauku attīstībā.

Biznesa attīstība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citās lauku ekonomikas nozarēs var palīdzēt saglabāt darbavietas laukos. Tomēr ir arī svarīgi, ka laukos ir skolas, veikali un citi vietējie pakalpojumi, lai padarītu lauku kopienas pievilcīgas dzīvošanai un darbam. Pozitīvi cikli vai loki var tikt izveidoti, nodrošinot ilgtspējīgu vietējo pakalpojumu pastāvēšanu līdzās biznesa attīstībai.

Jauni pakalpojumu modeļi

Jauni modeļi elastīgai pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešami, lai apmierinātu vietējās vajadzības efektīvā un rentablā veidā. Populārākā pieeja ir mobilo pakalpojumu sniegšana, kas ļauj lokāli sniegt pakalpojumus proporcionāli reālajai nepieciešamībai. Tās var būt pārvietojamās bibliotēkas, bankas un veselības aprūpes punkti.

Atšķirīga vai dažkārt papildinoša pieeja ir nodrošināt pakalpojumus pa telefonu vai tiešsaistē. Tādas pieejas var piedāvāt tūlītēju reakciju uz noteiktām lietotāju vajadzībām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, un bieži vien arī ārpus tradicionāli noteiktajiem darba laikiem. Tipiski šādas pieejas nodrošina piekļuvi tradicionāliem pakalpojumiem ārpus ierastā darba laika. Piemēram, pa telefonu vai tiešsaistē sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi var risināt attālināti tādas vajadzības, kas neprasa fizisku klātesamību vai var tikt izmantoti pirms vizītēm veselības aprūpes iestādēs.

Piekļuve vietējam transportam ir būtisks jautājums par lauku teritorijās, jo īpaši visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Viedāki, dzīvotspējīgāki risinājumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedriskā transporta tīklu ietver tiešsaistes rezervēšanas sistēmu izmantošanu, lai nodrošinātu sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma pielāgojoties kopienas locekļu specifiskajām vajadzībām.

Skatiet šādu piemēru aprakstu no Velsas, kur ir pieejams transport pakalpojums pēc pieprasījuma, lai nodrošinātu lauku cilvēku nokļušanu citos ciemos, vietējās pilsētās un līdz plašākiem transporta tīkliem.

Kopienas vadīti veikali un pakalpojumi

Kā bezpeļņas organizācijas, kopienas vadīti pakalpojumi var izmantot kopienas iedzīvotāju laika un/vai naudas ieguldījumus, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē valsts vai privātiem pakalpojumu sniedzējus nodrošināt pakalpojumus attiecīgajās teritorijās. ELFLA var tikt izmantots, lai atbalstītu kopienas šādu iniciatīvu attīstībā un īstenošanā.

Kopienas veikali var nodrošināt ciemu ar pirmās nepieciešamības precēm, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai. Tie var arī atbalstīt vietējos ražotājus un attīstīt vietējo piedāvājumu, lai piesaistītu tūristus un brīvdienu māju īpašniekus. Šādi veikali var kalpot arī kā “platform vai punkts”, lai sniegtu citus pakalpojumus, tostarp pasta, ciema ziņojumu dēļa un platjoslas interneta funkciju nodrošinājumu.

Skatiet nākamajā lapā piemēru, kur, LEADER sadarbības projekta ietvaros, ir izstrādāti uz iedzīvotāju līdzdalību balstīti risinājumi, lai apmierinātu vietējo kopienu vajadzības pēc pakalpojumiem Vācijā un Austrijā.

Dažādi citi vietējie pakalpojumi var tikt īstenoti kā kopienu vadīti procesi. Daži modeļi koncentrējas uz strukturētu rīku nodrošināšanu, lai organizētu koplietošanas un dalīšanās ekonomiku (sharing economy). Tie ietver “laika bankas”, kas ļauj vietējiem iedzīvotājiem piedāvāt citiem pakalpojumus atbilstoši savām prasmēm un spējām un pretī saņemt citu nepieciešamo atbalstu, bez nepieciešamības veikt finanšu darījumus.