Abi stāsta varoņi izveidojuši savu ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu “Ēdiendaris”, kura popularitāte un garšu daudzveidība aug ik dienas. Netālu no Mazsalacas, liela meža vidū tagad durvis vērusi arī viesu māja.  Pagalmā tapusi terase ar āra virtuvi viesu uzņemšanai – kad viens plāns īstenots, rindā jau stāv nākamais. Jāsāk ar sapņiem, taču, kas vēl būtiskāk – tie jārealizē, citādi tie tā arī paliks tikai sapņi.

Rīgas pavāri pārceļas uz dzīvi mežā

Pavāru pāris Ēriks un Danija dzīvo Latvijas ziemeļos – Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, vecā mežsarga mājā. Tur, mūkot no pilsētas burzmas, viņi apmetušies uz dzīvi, lai baudītu lauku idilli un gatavotu citiem brīnumgardus ēdienus.

Daniju un Ēriku kopā saveda viņu abu nodarbošanās – viņi abi ir pavāri, kas sākumā strādāja viesnīcas virtuvē un mieloja Rīgas viesus, taču vienlaikus sapņoja par savu biznesu. Apņēmības un enerģijas pilni viņi savā pilsētas dzīvoklī pielāgoja virtuvi ēdienu gatavošanai, taču vietas bija krietni par maz, tāpēc nekas īsti neizdevās. Sapnis netika atmests, tikai vajadzēja piemērotu vietu, kur izvērsties.

Ne vienmēr visu vajag analizēt un pārdomāt

“Toreiz, pirms četriem gadiem, mēs daudz neanalizējām un nedomājām, un varbūt – labi vien, ka tā. Doma par savu māju atnāca pēkšņi un bija uz palikšanu – mēs gribam māju laukos, kur beidzot piepildīt savu sapni, uzsākt ēdināšanas biznesu, izveidot nelielu viesu māju, kuras pagalmā notiks dažādi pasākumi sev un citiem par prieku.”

Ja apņēmība viņiem bija, tad mājas meklējumi gan nebija tik vienkārši. Budžets nebija liels, hipotekāro aizdevumu mājas iegādei laukos neviena banka negribēja dot, tāpēc, lielākoties, mazbudžeta mājas, visas kā viena, prasīja lielu darbu un finansiālus ieguldījumus. Un tomēr, viņiem izdevās atrast pašiem savējo, kuru izsolē nosolīja. Te nu tās bija – atslēgas jaunai dzīvei Vidzemē!

Nekad vēl neesmu tik daudz strādājis!

Jau no bērna kājas Ēriks pazina lauku dzīvi, tāpēc zināja, uz ko parakstās – būs jāstrādā, un daudz! Ja gribās dzīvot laukos – jāpatīk strādāt.

Lai arī tālu no Rīgas, liela meža vidū, bet, iekopjot pašu spēkiem stūrīti pēc stūrīša, viņi bijušā muižas mežsarga mājā rada ideālo mājvietu gan dzīvošanai, gan arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un viesmīlības servisam.

Četru gadu laikā paveikts daudz – durvis vērusi viesu māja, meža ielokā darbojas āra virtuve ar terasi, un veiksmīgi attīstās arī ēdināšanas uzņēmums SIA Ēdiendaris, kas piedāvā izbraukuma ēdināšanas pakalpojumus. Ēdienkarte tiek veidota individuāli, iedvesmojoties no konkrētā pasākuma norises vietas un plānotajiem viesiem. Idejas ir no kā smelties, jo pāris savulaik ceļojis pa dažādām Eiropas valstīm, iepazinis arī Indijas virtuvi. Ēdienkarte ir daudzveidīga un tiek gatavots gan t.s. fast food, gan basic food, gan fancy food, arī kūkas un deserti, par pamatu ņemot vietējo pārtikas ražotāju produkciju.

Paziņas un draugi, padzirdot par Ērika un Danijas plāniem, neticīgi jautāja – bet ko jūs tur darīsiet?, Kā jūs tur nopelnīsiet?, Kāda jēga visu pamest pilsētā un sākt atkal no jauna? “Ir liels gandarījums, ka tagad tiem pašiem cilvēkiem jāatzīst, ka viņi kļūdījušies,” saka Ēriks. “Bet liekas, ka es nekad neesmu tik daudz strādājis, kā tagad!” Ēriks atzīst.

Gribēšana lekt nezināmajā mums bija liela, taču bez finansiālā atbalsta ir grūti uzsākt dzīvi mājā, kurai nepieciešams kapitālais remonts, kurā nepieciešams sakārto pamatlietas, lai tajā uzsāktu dzīvi – valstij būtu jāparedz atbalsts cilvēkiem, kas gatavi uzsākt dzīvi laukos, tur strādāt un iedzīvoties uz palikšanu. Pilnīgi pietiktu, ja tas būtu bijis mazprocentu aizdevums, kas būtu liels atspēriens tādiem, kā mēs.

“Taču, jūtam māju un to lēnām sakārtojam. Tiesa, tagad pēc krāsas jābrauc uz Rīgu vai tā jāgaida divas dienas, kamēr kurjers atved – bet pie tā esam pieraduši un nekur jau nav arī jāsteidzas. Varbūt nedaudz pietrūkst pasēdēšana bāriņā ar draugiem, taču tagad mums ir visas iespējas pašiem šeit radīt tādu vietu!” stāsta Ēriks.

Laukos joprojām trūkst speciālistu – sava amata pratēju. Tie, kas te prot kaut ko uztaisīt vai salabot –  viņu ir tik maz, ka klienti stāv rindā. Lauki ir perspektīva vieta labiem speciālistiem! Turklāt nav nozīmes, kuru reģionu Tu izvēlēsies par savu mājvietu – viss atkarīgs no cilvēka, ne tik daudz no vietas.

Kaimiņu būšana – drošībai un priekam

Ļoti svarīgi ir uzturēt t.s. kaimiņu būšanu – viens otram ejam palīgā, viens no otra iegādājamies nepieciešamo. Mēs novadā visi viens otru saucam par kaimiņiem, un ir tāda laba drošības sajūta, ja zini, ka ir vienmēr kāds, kam palūgt palīdzību vai dalīties priekā.

Esam lieliskos kontaktos ar saviem jaunajiem kaimiņiem – keramiķiem, kas arī pavisam nesen pārcēlās no lielpilsētas. “Uzreiz vieglāk palika, kad kaimiņos ienāca mūsu vecuma cilvēki,” smejas Ēriks. Ģimenes kopā svin svētkus, arī sadarbojas – Ēriks un Danija no viņiem iegādājas keramikas traukus ēdiena servēšanai, savukārt kaimiņi labprāt iegriežas, lai uzkostu kādu Ērika un Danijas gatavotu burgerīti. Tā tās lietas iet uz priekšu.

Laimes formula

Nekad nevajag skatīties uz konkurentiem un atmest idejai ar roku, ja šķiet, ka kāds jau ko tādu dara. Ja esi ko izdomājis, tad vajag iet uz priekšu un vienkārši to izdarīt! Galvenais, nesēdi dzīvoklī, sapņojot, kā būtu ja būtu!

📷 Rakstam pievienotas fotogrāfijas no stāsta varoņu personīgā arhīva

Stāstu sagatavoja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros..

Jaunienācēji lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība.  Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem. Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.