Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem. Tajā apskatīta šo reģionu problemātika un rūpesti un atzīmētas dažas daudzsološākās iespējas. Pamatojoties uz prognozēm un plašu apspriešanos ar iedzīvotājiem un citiem lauku apvidu politikas subjektiem, šodienas redzējums ierosina Lauku paktu un Lauku rīcības plānu, kuru mērķis ir padarīt mūsu lauku apvidus spēcīgākus, savienotus, izturētspējīgus un pārtikušus.
Lai sekmīgi reaģētu uz megatendencēm un globalizācijas, urbanizācijas un novecošanas radītajām problēmām un izmantotu zaļās un digitālās pārejas priekšrocības, vajadzīga politika un pasākumi, kas ņem vērā ES teritoriju daudzveidīgumu, īpašās vajadzības un salīdzinošās priekšrocības.
Lauku iedzīvotāju vidējais vecums viscaur ES ir lielāks nekā pilsētās, un nākamajā desmitgadē iedzīvotāju skaits laukos sāks lēnām sarukt. Kopā ar nepietiekamu savienojamību, vāji attīstītu infrastruktūru, nodarbinātības iespēju dažādības trūkumu un ierobežotu piekļuvi pakalpojumiem tas lauku apvidus padara par mazāk pievilcīgu dzīves un darba vietu. Tomēr lauku apvidi ir arī aktīvi ES zaļās un digitālās pārejas dalībnieki. Sasniedzot ar ES digitālajām iecerēm 2030. gadam noteiktos mērķrādītājus, varēs radīt vairāk iespēju lauku apvidu ilgtspējīgai attīstībai ne tikai lauksaimniecības, zemkopības un mežsaimniecības aspektā, bet arī paverot jaunas perspektīvas ražošanas un jo īpaši pakalpojumu izaugsmei un palīdzot uzlabot pakalpojumu un ražotņu ģeogrāfisko sadalījumu.
Šā ES lauku apvidiem veltītā ilgtermiņa redzējuma mērķis ir minēto problemātiku un rūpestus apstrādāt, izmantojot ES zaļās un digitālās pārejas piedāvātās jaunās iespējas un Covid-19 pandēmijas laika pieredzi un apzinot veidus, kādos uzlabot laucinieku dzīves kvalitāti, panākt teritoriālās attīstības līdzsvarotību un stimulēt ekonomisko izaugsmi.
Lauku pakts
Jauns Lauku pakts visus ES, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa politikas subjektus apvienos, lai atbalstītu kopīgos redzējuma mērķus, veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un piepildītu lauku kopienām kopīgās vēlmes. Komisija šo satvaru darbinās, izmantojot esošos tīklus, un veicinās ideju un paraugprakses apmaiņu visos līmeņos.
ES Lauku rīcības plāns
Šodien Komisija nāk klajā arī ar rīcības plānu, kas vajadzīgs, lai virzītu ilgtspējīgu, saliedētu un integrētu lauku attīstību. Jau patlaban lauku apvidi tiek atbalstīti ar vairākām ES rīcībpolitikām, kas veicina līdzsvarotu, taisnīgu, zaļu un inovatīvu attīstību. No tām lielākā nozīme šā rīcības plāna atbalstīšanā un īstenošanā būs kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai, kura kopā ar vairākām citām ES rīcībpolitikām šo redzējumu pārvērtīs par realitāti.
Redzējums un rīcības plāns nosaka četras jomas, kas ir pamatiniciatīvu balstītas un iecerētas, lai lauku apvidi kļūtu:
- spēcīgāki. Uzsvars tiks likts uz iespēju nodrošināšanu lauku kopienām, pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un sociālās inovācijas veicināšanu;
- savienoti. To panāks, savienojamību uzlabojot gan transporta, gan digitālās piekļuves ziņā;
- izturētspējīgi. Saglabājot dabas resursus un zaļinot lauksaimniecības darbības, varēs ierobežot klimata pārmaiņu ietekmi. Piedāvājot piekļuvi mācību kursiem un daudzveidīgām darba iespējām, tiks gādāts par sociālo izturētspēju;
- pārtikuši. Ir nodomāts dažādot saimniecisko darbību un vairot lauksaimniecības un agropārtikas, kā arī agrotūrisma pievienoto vērtību.
Komisija atbalstīs un uzraudzīs ES Lauku rīcības plāna īstenošanu un plānu regulāri atjauninās, lai nodrošinātu, ka tas saglabā aktualitāti. Lai dialogs par lauku lietām turpinātos, Komisija paliks pastāvīgā saziņā ar dalībvalstīm un lauku politikas subjektiem. Turklāt ES rīcībpolitikas tiks sistemātiski pārskatītas, lai tajās iestrādātu laukiem svarīgos aspektus. Mērķis ir labāk noskaidrot un ņemt vērā Komisijas politiskās iniciatīvas potenciālo ietekmi un sasaisti ar nodarbinātību lauku apvidos, izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību.
Visbeidzot, Komisijā tiks izveidota lauku novērotava, lai tādējādi vēl vairāk uzlabotu datu vākšanu par lauku apvidiem un ar tiem saistīto analīzi. Tas politikas veidotājiem piegādās ar lauku attīstību saistīto informāciju un palīdzēs īstenot Lauku rīcības plānu.
Nākamie soļi
Šodienas paziņojums par lauku apvidiem veltīto ilgtermiņa redzējumu ir pirmais solis līdz 2040. gadam iezīmētajā ceļā uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, izturētspējīgiem un pārtikušiem lauku apvidiem. Galvenie šo mērķu sasniegšanas līdzekļi būs Lauku pakts un ES Lauku rīcības plāns.
Līdz 2021. gada beigām Komisija kopā ar Reģionu komiteju izpētīs, kādā veidā redzējuma mērķi vislabāk sasniedzami. Līdz 2023. gada vidum Komisija apzinās, kādas ES un dalībvalstu finansētas darbības attiecībā uz lauku apvidiem ir veiktas vai ieplānotas. Pamatojoties uz ES Lauku rīcības plānu, 2024. gada sākumā publiskā ziņojumā tiks noteikts, kurās jomās nepieciešams lielāks atbalsts un finansējums un kā rīkoties tālāk. Šā ziņojuma apspriešanas rezultāti bagātinās tiesību aktu priekšlikumu gatavošanu 2028.–2034. gada plānošanas periodam.
Konteksts
Lauku apvidiem veltīta ilgtermiņa redzējuma vajadzīgums ir uzsvērts Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs un priekšsēdētājas vietniecei Dubravkai Šuicai, komisāram Janušam Vojcehovskim un komisārei Elīzai Ferreirai adresētajās pilnvarojuma vēstulēs.
LESD 174. pantā ir noteikts, ka ES, veicinot vispārēju harmonisku attīstību, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un mazinot atšķirības starp dažādiem reģioniem, sevišķu uzmanību pievērš arī lauku apvidiem.
2021. gada aprīlī Eirobarometra aptaujā tika novērtētas lauku apvidiem veltītā ilgtermiņa redzējuma prioritātes. Aptauja uzrādīja 79 % ES pilsoņu atbalstu tam, ka ES jāņem vērā lauku apvidi, kad tā lemj par publiskajiem izdevumiem, 65 % ES pilsoņu uzskatīja, ka vietējam apvidum vai provincei vajadzētu būt iespējai izlemt, kā izlietot laukiem paredzētās ES investīcijas, un 44 % par lauku apvidu pamatvajadzību nosauca transporta infrastruktūru un savienojumus.
No 2020. gada 7. septembra līdz 30. novembrim Komisija rīkoja lauku apvidiem veltītā ilgtermiņa redzējuma sabiedrisko apspriešanu. Vairāk nekā 50 % respondentu norādīja, ka vissteidzamāk risināmā lauku apvidu vajadzība ir infrastruktūra. 43 % respondentu par steidzamu vajadzību nosauca arī piekļuvi pamatpakalpojumiem un ērtībām, piemēram, ūdensapgādei un elektroenerģijai, kā arī bankām un pasta nodaļām. Respondenti uzskata, ka turpmākajos 20 gados lauku apvidu pievilcība lielā mērā būs atkarīga no digitālās savienojamības pakāpes (93 %), pamatpakalpojumu un e-pakalpojumu pieejamības (94 %) un lauksaimniecības klimatiskā un vidiskā snieguma uzlabošanas (92 %).
Ko saka Kolēģijas locekļi
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica: “Lauku apvidos mīt gandrīz 30 % ES iedzīvotāju, un mūsu mērķis ir būtiski uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Esam uzklausījuši viņu bažas un kopīgi izveidojuši šo redzējumu, kura pamatā liktas ES zaļās un digitālās pārejas dotās jaunās iespējas un Covid-19 pandēmijas laika pieredze. Ar šo paziņojumu mēs vēlamies vērt ceļu lauku apvidiem kā pievilcīgām, enerģijā kūsājošām un dinamiskām vietām, vienlaikus, protams, aizsargājot to pamatīpašības. Mēs gribam dot lauku apvidiem un kopienām lielāku ietekmi Eiropas nākotnes veidošanā.”
Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis: “Lauku apvidi šodienas Eiropas Savienībā ir neaizstājami: tie ražo pārtiku un aizsargā mūsu mantojumu un ainavas. Tiem ir liela nozīme zaļajā un digitālajā pārejā. Tomēr, lai lauku kopienas varētu pilnībā izmantot nākotnes iespējas un sekmīgi risināt savas pašreizējās problēmas, mums tās jāapgādā ar pareizajiem instrumentiem. Mūsu lauku apvidiem veltītais ilgtermiņa redzējums ir pirmais solis ceļā uz šo apvidu pārveidošanu. Iekopdama lauksaimniecības nozari, kas ir gudra, izturētspējīga un daudzveidīga, atbalstīdama rūpes par vidi un klimatrīcību un stiprinādama lauku apvidu sociālekonomisko struktūru, šā redzējuma īstenošanu sekmēs jaunā KLP. Mēs gādāsim par to, lai ES Lauku rīcības plāns ļautu mūsu lauku apvidiem attīstīties ilgtspējīgi.”
Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira: “Lai gan mēs visi saskaramies ar vienām un tām pašām grūtībām, katra apvidus līdzekļi, stiprās puses un spējas šīs grūtības uzveikt ir atšķirīgas. Mums jāīsteno politika, kurā tiek ņemtas vērā reģionu atšķirīgās iezīmes. Demokrātiskā un saliedētā Savienība, kādu mēs vēlamies, ir jāveido tuvāka mūsu iedzīvotājiem un apvidiem un jāiesaista dažādi pārvaldības līmeņi. Lauku apvidiem veltītajā ilgtermiņa redzējumā aicināts uz risinājumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā katra apvidus īpašās vajadzības un priekšrocības un iesaistot reģionālās un vietējās pašvaldības un vietējo sabiedrību. Lauku apvidiem jāspēj sniegt pamatpakalpojumus saviem iedzīvotājiem un jāizmanto savas stiprās puses, lai kļūtu par ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Šie mērķi ir jaunās, 2021.–2027. gada kohēzijas politikas kodols.”
Vairāk informācijas (angļu val.):
Infografika pieejama šeit.
Vīzijas dokuments pieejams šeit.
Tālākās rīcības pieejamas šeit.
Citus papildinošus dokumentus meklējiet šeit.
Informācija pārpublicēta no Oficiālās Eiropas Savienības tīmekļa vietnes.
