| “Lai saņemtu, cilvēkam ir jāprot pareizi salikt rokas. Gala labuma saņēmēji nevar stāvēt, skeptiski smīnot, ar kabatās sabāztām rokām. Viņi nevar vicināties pa gaisu ar izplestiem pirkstiem. Viņiem ir jāzina, ka tas, ko viņi saņems, būs tā vērts, lai saliktu rokas saujiņā. Un jābūt pārliecībai, ka tās nebūs karstas ogles vai sen apēstu ābolu mizas. Jā, jaunās iniciatīvas komplektā ar resursiem parasti nāk no „augšas” – un, neraugoties uz to, ka šīs iniciatīvas ir izstrādātas, balstoties nopietnā pētniecības procesā, tieši tā tās arī tiek uztvertas. Ja mēs pastiprināti, pacietīgi un loģiski neskaidrosim aktīvajiem lauku/pilsētu/piepilsētu cilvēkiem šos jēdzienus, viņu rokas tā arī paliks kabatās sabāztas. Un labās ieceres gaidīto rezultātu nenesīs.” Par kopienas apzināšanos un nozīmību teritorijas attīstībā lasiet Latvijas Lauku foruma padomes locekles Ievas jātnieces viedokļa rakstā. |
