Latvijas Lauku forums vienmēr ir bijusi neatkarīga organizācija, kas kopš saviem pirmsākumiem ir pati meklējusi un arī atradusi resursus gan savai pastāvēšanai, gan mērķu sasniegšanai. Taču galvenais, kas organizācijai ir bijis svarīgs visus šos 20 gadus, vienmēr ir bijis cilvēks – mazāk nozīmīgs bijis birojs, kurā cilvēki strādājuši. Tomēr ikviena bāzes vieta ir devusi savu pienesumu – darba niansi, pieredzi, partnerus vai attīstības impulsu.

Līdz 2006. gadam – pirmos trīs gadus pēc dibināšanas LLF nebija sava biroja. Tolaik jēdziens “attālinātais darbs” bija dzirdēts, bet vēl ne īsti izprasts vai pieņemts. Proti, tolaik birojs lielā mērā noteica organizācijas “nopietnību” – ja esi īsta organizācija, tev jābūt kārtīgam birojam. LLF šo jautājumu risināja radoši – ar juridisko adresi Krapē, tā laika valdes priekšsēdētājas mājās, bet ar pastkastīti Zemkopības ministrijā. Šī kombinācija radīja priekšstatu, ka organizācija atrodas līdzās citām lauksaimnieku organizācijām.

Vienlaikus LLF tolaik bija arī tieša saikne ar ministriju, jo toreizējais valdes loceklis Valdis Kudiņš, tagadējais padomes loceklis, strādāja ministrijā un viņa darba galds daļēji bija arī LLF birojs, jo daudzi organizācijas attīstības procesi tolaik notika tieši tur.

Izmaiņas notika 2007. gadā, kad toreizējā valde darbā kā biroja vadītāju pieņēma Āri Ādleru (tagad arī padomes locekli), sakot: “Nu, vasaru jau kaut kā nostrādāsi.” Paša biroja vēl nebija, bet tieši tas veidoja organizācijas darba filozofiju daudziem nākamajiem gadiem: “Mēs nestrādājam no biroja – birojs ir tur, kur esam mēs.”

Dokumenti tika kārtoti jaunā biroja vadītāja dzīvoklī, bet darbs norisinājās visā Latvijā un nereti arī ārpus tās. Tajā pašā gadā LLF guva atbalstu kapacitātes programmā, kuras ietvaros tika iegādātas arī pirmās mēbeles. Lai darbavietu varētu oficiāli uzskatīt par LLF mājvietu, bija jāreģistrē organizācijas struktūrvienība. Tā par pirmo oficiālo Latvijas Lauku foruma biroju kļuva Āra dzīvoklis.

Neilgi pēc tam organizācijas kapacitāte pieauga, un tika nolemts noīrēt pirmo īsto biroju Rīgā – Valdemāra ielā. Pēc tam radās ideja apvienot biroju ar dzīvojamo telpu, noīrējot dzīvokli Stabu ielā, kur darbs varēja notikt jebkurā diennakts stundā. Tajā bija divas pilnvērtīgas darba vietas, bet darbinieku un praktikantu reizēm bija vairāk, tāpēc darbs risinājās visur – kabinetā, uz dīvāna, virtuvē, pat koridorā.

Pirmais LLF oficiāls birojs nopietnā biroju ēkā bija VEF teritorijā. Tas bija veselīgākais posms biroja vēsturē – vienu stāvu zemāk atradās sporta klubs, ko darbinieki apmeklēja regulāri, bieži pat visi kopā pusdienlaikā. Biroja aina pēc sporta stundām bija īpaša – starp dokumentiem un tehniku žuva dvieļi un sporta apģērbs. Galvenais – paspēt to visu novākt, ja ieradās kāds ciemiņš.

Lai gan VEF birojs bija veselīgs un produktīvs, tas nebija stratēģiski izdevīgā vietā, tāpēc tika pieņemts lēmums pārcelties tuvāk centram. Nākamā pietura – Vecpilsēta, Pils iela. Tur LLF vairākus gadus dalīja biroja telpas ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS).

Abām organizācijām palielinoties, LLF nomainīja telpas uz plašākām Andrejostā. Tomēr LLF ir kopienas organizācija, tāpēc pēc laika LLF rada iespēju kopradīt jaunu telpu Vecrīgā, apdzīvojot iepriekš pamestu ēku Kalēju ielā kopā ar “Pilsēta cilvēkiem” un “Free Riga” komandu, dažādiem māksliniekiem, uzņēmējiem un citām organizācijām. Pandēmijas laikā LLF pārtrauca biroja telpu īri, veltot resursus citām vajadzībām, bet atgriežoties klātienes darba iespējai, atgriezās kādreizējā Pils ielas biroja telpās, atkal kļūstot par LAPAS kaimiņiem, vien šoreiz katram apdzīvojot citas telpas.

Šomēnes LLF uzzināja, ka VNĪ nodevis ēku izsolei, tāpēc līdz šim ilgākā organizācijas mājvieta, iespējams, drīz būs jāpamet.

Varbūt Tev ir idejas un piedāvājums LLF nākamajai mājvietai?

Lai arī birojs vienmēr bijis Rīgā un kalpojis kā bāzes un tikšanās vieta LLF komandai un partneriem, arī šobrīd vēl joprojām – LLF juridiskā adrese un biroja komanda mitinās reģionos, ārpus Rīgas.

P.S. Paldies par stāstu Latvijas Lauku forums padomes locekļiem Ārim Ādleram un Valdim Kudiņam, kā arī izpilddirektorei Anitai Seļickai.

P.P.S. Attēli no dažādiem gadiem un birojiem un atgādinām, ka vērtība slēpjas stāstā, nevis pikseļu skaitā!