Vakardien, 7. novembrī, preses konferencē nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvji pauda pamatotas bažas par pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šis pieņemtais likums, kas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra, paredz ne vien “ēnu” ekonomikas strauju attīstību, bezdarbu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, bet arī ir klaji pretrunā ar cilvēktiesībām – brīvu cilvēka izvēli strādāt pilnu vai nepilnu darba dienu.

Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs uzskata, ka grozījumi mazajiem uzņēmējiem nozīmē reālu bankrotu, jo sociālo iemaksu apjoms pārsniegs daudzu mazo uzņēmumu peļņu. “Tas ne tikai “apēdīs” ienākumus, bet iedzīs uzņēmumus mīnusos. Kad pagājušā gada nogalē tika pieminēti šie grozījumi, mēs visi cerējām, ka likumdošanas arēnā “iestāsies” veselais saprāts un kas tāds netiks īstenots. Tagad publiski tiek pausts, ka esot bijušas konsultācijas ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, taču diemžēl, šķiet, ka tās ir bijušas fiktīvas. Ir jau ērti paņemt izdevīgāko partneri un pateikt, ka ikviens to atbalsta un konsultācijas ir notikušas.”

Tam pievienojas arī Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās Alianses direktora pienākumu izpildītāja, uzskatot, ka sabiedrības līdzdalība nav bijusi. “Arī Labklājības ministrija atzina, ka nav bijis pietiekams izvērtējums šiem likuma grozījumiem un nav bijusi sabiedrības līdzdalība, nav izvērtēta NVO ietekme. Šāds nodokļu slogs nav paredzēts ne Latvijas, ne Eiropas mēroga projektos. Daudzas biedrības un nodibinājumi, kuri pašlaik veiksmīgi Latvijā īsteno dažādas aktivitātes, dod darbu vietējiem cilvēkiem, tiks iznīcinātas.”

Sāpīgi šādas izmaiņas skars arī sociālo jomu, sociālos pakalpojumus – to pieejamību un iespēju tos saņemt. “Izmaiņas nepatīkami skar arī mūs – Latvijas Samariešu apvienību – kā vienu no sociālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Gandrīz 340 cilvēku pie mums strādā nepilnu slodzi un sniedz palīdzību senioriem mājas aprūpē. Jautājums – vai valsts budžetam būs izdevīgāk, ja šie seniori būs jāievieto aprūpes namā, jo vairs nebūs, kas palīdz ikdienas aprūpē mājās? Diez vai. Domāju, ka svarīgi steidzami meklēt tādus risinājumus, lai netiktu iznīcināta sociālo pakalpojumu joma Latvijā,” saka Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, piebilstot, ka problēma ir arī politiku nesavietojamībā – ja vienā dienā tiek strādāts, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ļautu cilvēkiem strādāt kaut pāris stundas dienā, tad otrā dienā – jau tiek teikts pavisam pretējais.

“NVO vēlas maksāt nodokļus, taču jābūt kaut kādam samērīgumam,” uzskata Valdis Kudiņš, “Latvijas Lauku forums” padomes loceklis. “Latvijas reģionos ir daudz darbīgu cilvēku, kuri apvienojušies organizācijās, lai varētu nopelnīt iztiku, radīt darba vietas, mazinot bezdarbu, palikt dzīvot savā vidē un nebraukt prom. Bet pēc 1 viagra dosis. janvāra viņiem daudz iespēju nebūs atlicis. Viens no risinājumiem, ko šīs organizācijas saskata, lai izdzīvotu, darba līgumu vietā slēgt uzņēmuma vai pakalpojumu līgumus. Taču tad var rasties risks, ka apzināti tiek slēpta nodarbinātība, tas noteikti ieinteresēs VID un šie cilvēki, meklējot izeju, tiks padarīti par noziedzniekiem. Vai tas ir tas mērķis, ko likumdevēji vēlas sasniegt?” retoriski jautā V. Kudiņš. Šāda ideja ir aizgūta no Igaunijas, bet neizvērtējot sekas. “Latvijas Lauku forums” konsultējoties ar NVO Igaunijā, noskaidroja, ka tas ir negatīvi skāris nelielās organizācijas reģionos, kuras, lai izdzīvotu, ir pārgājušas uz pakalpojuma līgumiem, zaudējot jebkādas sociālās garantijas. “Likuma grozījumu pieņemšanas process noticis bez nevalstisko organizāciju iesaistes, bez sabiedrības iesaistes, galarezultātā ir uzskatāms par nekvalitatīvu un jādomā, kā šīs kļūdas izlabot. Likuma grozījumos netika pētīti riski, bet tika iezīmēti anotācijā – “pastāv risks, ka daudzi darba ņēmēji paliks bez darba vietas; pašlaik legāli nodarbinātie tiks nelegāli nodarbināti; ka budžeta ieņēmumi no šī likumprojekta ieviešanas nesasniegs prognozētos ieņēmumus”. Tad rodas jautājums – kādēļ tiek pieņemti lēmumi uz šādu risku bāzes? Un tas, manuprāt, jau ir absurdi.”

Lilita Bērziņa, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle, uzskata, ka zem tieša sitiena ir palikti mazie uzņēmumi, mājražotāji. “Tas, kurš maksā visus nodokļus, maksās vēl vairāk un nespēs konkurēt ar savām izmaksām. Uzņēmumiem nebūs izdevīgi legāli nodarbināt cilvēkus uz nepilnu slodzi. Arī grāmatvedībā pieaugs darba apjoms, līdz ar to arī pakalpojuma izmaksas.”

Preses konferenci apmeklēja arī Latvijas Juristu apvienība un apliecināja, ka Sadarbības Memorandu padomē šis jautājums netika skatīts. Un, lai arī apvienība seko līdzi izmaiņām likumdošanā, par šiem grozījumiem uzzināja tikai tad, kad sākās protesti. Ja šie grozījumi netiks atcelti, Latvijas Juristu apvienība plāno vērsties Satversmes tiesā, jo uzskata, ka ir skartas cilvēktiesības – strādāt katram pieņemamu darba laiku, kā arī šāds grozījums paredz, ka cilvēkam tiks samaksāts sociālais nodoklis par darbu, kas nemaz nav darīts.

Kā jau minēts, likuma grozījumi paredz, ka no 2017. gada darba devējiem būs pienākums gadījumos, kad darbinieku aprēķinātais obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par 3/4 no minimālās mēneša darba algas (ar likumā noteiktajiem izņēmumiem), no saviem līdzekļiem iemaksāt starpību līdz minimālajam iemaksu objektam (3/4 no minimālās mēneša darba algas). Stājoties spēkā šīm likuma normām, paredzams, ka mazo – vidējo uzņēmumu preču un pakalpojumu pašizmaksa pieaugs, mazināsies konkurētspēja; tiks iznīcināts liels skaits biedrību un nodibinājumu Latvijā, organizāciju pastāvēšana būs apdraudēta neadekvāti pieaugušā nodokļu apjoma dēļ; tiks apdraudētas nozares, kurās darbinieki biežāk tiek nodarbināti uz nepilnu laiku, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, mazie ražotāji, uzkopšanas pakalpojumi, sociālā aprūpe u.tml., jo īpaši reģionos, kur iedzīvotāju blīvums ir neliels un līdz ar to pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem neļauj nodarbināt pilnas slodzes darbiniekus; palielināsies bezdarbs un/vai nelegālā nodarbinātība, jo uzņēmēji, nespējot nopelnīt faktiskajam papildus nodokļu slogam, būs spiesti atlaist darbiniekus, kas strādā mazāk par 3/4 darba laika, tai skaitā, NVO piesaistītos speciālistus, kuri strādā nelielu stundu skaitu; radīsies administratīvas problēmas ES fondu apguvē; pieaugs nodokļu maksātāju – darba devēju administratīvie izdevumi, pieaugot grāmatvežu darba apjomam un pielāgojot grāmatvedības programmas.

Nevalstiskās organizācijas ir sagatavojušas atklātas vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas komisijām ar sagaidāmo problēmu uzskaitījumu un viedokli, kādēļ šie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi – uzlabot personu sociālo nodrošinājumu. Grozījumu rezultātā paredzams, ka darba devēji būs spiesti atlaist darbiniekus, palielināsies bezdarbnieku skaits valstī, mazie uzņēmumi bankrotēs vai būs spiesti strādāt “ēnu” ekonomikā.

Nevalstiskā sektora pārstāvji atzīst nepieciešamību rūpēties par sociālajiem riskiem pakļautiem cilvēkiem un apzinās arī valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspējas nozīmību, tomēr uzskata, ka šāda veida regulējums nav samērīgs un pārceļ valsts atbildību par tās iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu uz darba devēju pleciem, turklāt neatbilstoši faktiskajam darbinieka laika ieguldījumam attiecīgajā darbā produkta ražošanai vai pakalpojuma sniegšanai.

Papildus informācija par preses konferenci:

Baiba Pare

Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste

Tālr. 28618033

e-pasts: baiba.pare@samariesi.lv