Šī stāsta centrā ir vēlēšanās nenorobežoties, bet lūkoties pāri savas mājas sētai, lai ar atvērtu sirdi un patiesu entuziasmu kopā ar vietējiem realizētu idejas un projektus, vienlaikus būvējot tiltu starp vecajiem un jaunajiem raunēniešiem.

Kad apnīk Rīgas burzma un prasās miera

Zane ar ģimeni Raunā ienāca pirms četriem gadiem. Rīgā ģimenei piederēja veikals. Kad pieteicās viens no jaunākajiem bērniem, Zane saprata, ka meklēt kādu, kam uzticēt veikalu būs sarežģīti, tādēļ nolēmusi šai uzņēmējdarbībai mest mieru un kardināli mainīt dzīvi.  Pārcelšanās uz laukiem bijis labākais risinājums, jo ģimene bija nogurusi Rīgas steigas un pilsētas burzmas, kārojās būt tuvāk dabai. Gribējies rāmāku dzīvi: “Jā, miers te ir, bet gribas visu izzināt un darboties,” par laukos vienmēr kūsājošo dzīvi stāsta Zane.

Māja pie gravas

Māju Raunā ģimene atrada nejauši, bet ātri vien apjauta, ka tās būs viņu ideālā dzīvesvieta: “Iebraucot Raunā bija sajūta, ka šī ir tā vieta, kur mēs vēlamies dzīvot. Tas bija tā – mīlestība no pirmā acu skatiena,” stāsta Zane. Māja atrodas brīnišķīgi ainaviskā vietā, netālu no Dzirnavgravas, kas spēlēja lielu lomu izvēloties Tolaik bērni vēl bija pavisam mazi, tādēļ svarīgs bijis arī praktiskais aspekts – māja bija apdzīvojama uzreiz, tajā bija ievilkts ūdensvads un elektrība.

Te ir citādāk

Zane savu šī brīža galveno nodarbošanos raksturo šādi: pilnas slodzes mamma saviem četriem bērniem, savukārt Zanes vīrs pagaidām vēl strādā Rīgā. Laika gaitā jaunienācēju ģimene vēlas dzīvi iekārtot tā, lai nevienam nebūtu jāatgriežas darbā galvaspilsētā. Šajā ziņā ģimene labprāt eksperimentē, vēlas izmēģināt visu, ko piedāvā lauku dzīve. Audzē vistas, gatavo mērces no pašu izaudzētiem dārzeņiem, bet Zanes meita cep makarūnus, kurus pārdod tirdziņos. Ģimene pakāpeniski saviem spēkiem veido virtuvi – ražošanas telpu, lai varētu paplašināt savu mājražošanu: “Ko es Rīgā, dzīvojot ar vecākajiem bērniem, nevarēju atļauties, to varu atļauties tagad. Te ir citādāk… Miers!”

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija pašas mājas iegāde. Finansiālu atbalstu bankā nebija iespējams gūt – četru bērnu ģimenes profils un ideja par māju laukos neatbilda banku noteiktajiem standartiem, tādēļ nācies meklēt mājvietu, kuru iespējams iegādāties ar izpirkuma tiesībām. Tādu ģimene atrada Raunā. Jaunie mājvietas iemītnieki sevi par vietējiem vēl gan nesauc, tomēr paspējuši iejusties un māju sajūtu raduši tieši šeit.

Idejām jādod vaļa – tās jārealizē

Zane stāsta, ka, pārvācoties uz dzīvi nelielā ciematā, jābūt drošam un atvērtam: “Nevajag baidīties mainīt savu dzīvi. Cilvēkiem, kuriem ir ideja, vajag par to runāt, vajag nest to uz āru!“ Tas raksturo jaunās sievietes uzņēmību, kura Raunā ir izveidojusi biedrību “Hestia Rauna”. Piesaistot LEADER finansējumu, īstenots vides labiekārtošanas projekts un organizēti vietējās kopienas stiprināšanas pasākumi.

Piemēram, Zanes ideja par kāpņu izveidi Dzirnavgravā ātri vien guva raunēniešu atbalstu – projektā ar savu līdzfinansējumu iesaistījās prāvs pulks vietējo. Iespējams, ka veiksmes atslēga bija sabiedriski nozīmīgas idejas īstenošana.

Nākotnē Zane vēlas Raunā ieviest kaut ko tādu, kas varētu patikt arī bērniem, šobrīd mēģina atrast kontaktus, lai savas idejas varētu realizēt. Ticam, ka Zanei ar savu uzņēmību tas izdosies, jo ģimenes moto skan šādi: “Būt pozitīviem, dzīvot pozitīvi!”

Fotogrāfijas no Zanes personīgā bižu albūma

Stāstu sagatavoja “Latvijas Lauku forums” un Vidzemes plānošanas reģions, stāsts tapis “Apvārsnis 2020” projekta “PoliRural” ietvaros.

Jaunienācēji lauku telpā ir viena no prioritārajām kopienas grupām, kurām šobrīd pievērsta pastiprināta uzmanība.  Latvijas lauki iztukšojas un nepieciešamas rīcības, lai ne tikai stiprinātu tās iedzīvotāju grupas, kas tur joprojām mīt, bet radītu labvēlīgu vidi arī jauniem iedzīvotājiem.  Vairāk par projektu angļu valodā uzziniet https://polirural.eu/.