“Lauki paliek tukšāki” ir naratīvs, kuru dzirdam jau daudzus gadus, taču mūsdienu izaicinājumi radījuši cilvēkos vēlmi pēc pārmaiņām, kas saistās tieši ar pārcelšanos uz dzīvi lauku teritorijās. Stāsti par jaunienācējiem laukos ir kā spilgti pavedieni, kas izceļas starp negatīvajām tendencēm, kuras uzrāda statistikas rādītāji par lauku teritoriju demogrāfisko stāvokli. Šie veiksmes stāsti rosināja Latvijas Lauku forumu uzzināt vairāk par jaunienācēju motivāciju un iemesliem, kas mudinājuši šos ļaudis mainīt dzīvi un pārcelties uz laukiem. Projekta PoliRural ietvaros tika veikta anketēšana un daļēji strukturētas intervijas iesaistot 26 ģimenes un 48 nevalstiskās organizācijas Vidzemes reģionā, pēc kuru rezultātiem tika izveidots jaunienācēju raksturojums un iegūta informācija par izaicinājumiem un pozitīvajiem piemēriem, ar ko tie sastapušies savā ceļā uz lauku māju.
Jaunienācēja raksturojums
Par jaunienācējiem laukos pārsvarā kļūst ģimenes ar bērniem, kā arī pāri, izteikti – vecuma grupā no 35-55 gadus veci. Par galveno motivāciju jaunienācēji min pieeju dabai, tīru un drošu vidi, mierīgāku dzīves ritmu. Par pēdējo gan daži no jaunienācējiem atzīst, ka tas gluži mierīgāks nav kļuvis, savādāks gan, jo jāiemācās rēķināties ar tādiem spēlētājiem, ar ko pilsētā nenācās sastapties, piemēram, dabas spēku un atkarību no laikapstākļiem, mainoties gada laikiem. Pārsvarā jaunienācēji darbojas privātajā sektorā, bieži turpina esošo darbu, vai uzsāk savu uzņēmējdarbību. Ienākumi bieži tiek gūti no daudzveidīgiem avotiem. Starp jaunienācējiem novērojami jauni nodarbinātības un dzīves veida maiņas modeļi, kā arī drosmīgāka ārējā finansējuma piesaiste, izmantojot, piemēram, projektu konkursos pieejamo finansējumu. Jaunienācējiem bieži ir jāapgūst jaunas prasmes, bet tās galvenokārt ir saistītas ar praktisko dzīvi laukos.
Jaunienācēji atzīst, ka piederība kopienai un vietai ir ļoti nozīmīga. Tāpat novērots, ka šie ļaudis aktīvi iesaistās kopienas aktivitātēs, organizējot pasākumus, pulcinot kopā kopienā dzīvojošos.
Runājot par izaicinājumiem, ar ko sastopas jaunienācēji, visbiežāk tiek minēta mājokļu un finansējuma, tai skaitā kredīta, pieejamība. Par izaicinājumu bieži kļūst ierobežota mobilitāte – publiskā transporta pieejamība, ceļu infrastruktūra, kā arī dažādu pakalpojumu pieejamība – medicīnas, izglītības, un citu pakalpojumu ierobežotais piedāvājums. Jaunienācēji atzīst, ka ir bijis grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kā arī par izaicinājumu nereti kļūst iekļaušanās esošajā kopienā un attiecību veidošana ar esošajiem kopienas iedzīvotājiem.
Satikšanās punkti
Pašvaldības ir izrādījušas gana lielu interesi par jaunu iedzīvotāju piesaistīšanu viņu teritorijām. Esam novērojuši vairākus jau esošus labus piemērus, kā pašvaldības ar reālu darbību rosina jaunu iedzīvotāju piesaisti, piemēram, piešķirot īpašas stipendijas topošajiem speciālistiem, piešķirot dienesta dzīvokļus, apzinot teritorijā esošos un pieejamos mājokļus, par kuriem sniedz informāciju potenciālajiem jaunienācējiem, atbalstot vietējās iniciatīvas, kā arī piedāvājot konkrētus vajadzībās balstītus risinājumus. Lai arī šādi pozitīvi piemēri ir gana daudz, secinām, ka būtu nepieciešama sistemātiskāka rīcība un atbalsta instrumenti gan pašvaldību, gan valsts līmenī.
Ugunskurs Vidzemes laukos
Veiktās intervijas atklāja svarīgas ievirzes, taču mums šķita, ka nepieciešams jaunienācējus apvienot un uzklausīt viņu domas klātienē, lai izzinātu kopējo sajūtu par nepieciešamību atbalstīt jaunienācējus laukos, kā arī, rosināt viņus padomāt par esošajiem izaicinājumiem un saviem sapņiem par lauku teritoriju attīstību. Lai īstenotu šo ieceri biedrība “Latvijas Lauku forums” 24. septmbrī organizēja pirmo Jaunienācēju salidojumu Vidzemē. Piedalījās gan intervētie jaunienācēji ar savam ģimenēm, gan ar projekta aktivitātēm iepriekš nesaistīti jaunienācēji. Par norises vietu tika izvēlēta saimniecība pie jaunienācējiem Ilzes un Bruno, kuru stāstu iespējams izlasīt ŠEIT.
Tiekoties klātienē ar jaunienācējiem salidojumā Vidzemē, vēlreiz pārliecinājāmies, ka šie cilvēki savas vīzijas par nākotnei vārdā spējīgi pārvarēt iespaidīgus izaicinājumus. Ikdienu apgrūtina ierobežotās mobilitātes iespējas, sabiedriskā transporta pieejamība un ceļu infrastruktūra, kas īpaši svarīga tiem jaunienācējiem, kuriem ģimenē aug bērni ar īpašām vajadzībām pēc regulāriem medicīnas pakalpojumiem. Saglabāt dzīvesvietu laukos un nodrošināt regulāru došanos uz pilsētām vai galvaspilsētu, lai bērns saņemtu viņam nepieciešamo palīdzību, ir izšķirošs brīdis ģimenēs, lai pieņemtu lēmumu pārcelties no rehabilitējošas vides laukos uz pilsētvidi ar ierobežotu iespēju uzturēties ārtelpā. Protams, visu pakalpojumu pieejamība dzīvojot lauku teritorijā ir izaicinājums, kuru ikdienā iedzīvotāji risina plānojot nedēļas ritmu tā, lai varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem resursiem bez neplānotiem izbraucieniem.
Savukārt, runājot par darba vietām, jaunienācēji, lielākoties, norādīja, ka profesija seko viņu dzīvesvietai, nevis otrādi un, ka viņi vēlās būt pašpietiekami dzīvojot laukos, kas reizē nozīmē arī pašnodarbinātību vai savu uzņēmumu radīšanu. Tie ir drosmīgi, jauni nodarbinātības un dzīvesveida modeļi, kas prasa jaunas zināšanas un prasmes. Protams, redzama arī tradicionālā lauksaimniecība, kas gan tiek pielāgota darītāju iekšējās pasaules vērtībām.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju iespēju pārcelties uz dzīvi laukos ir mājokļu pieejamība lauku teritorijās. 2022. gada vasarā biedrība “Latvijas Lauku forums” aktualizēja šo izaicinājumu Sarunu festivālā “LAMPA”, pieaicinot uz diskusiju Finanšu nozares asociācijas, Ekonomikas ministrijas, Raunas kopienas, Valkas novada Kārķu un Ērģemes pagasta pārvalžu un uzņēmuma “LVKV Nekustamie īpašumi” pārstāvjus. Kā galvenos iemeslus, kāpēc nevar iegādāties mājokli laukos, klausītāji minēja atbalsta trūkumu finanšu piesaistei mājokļu iegādei, kā arī informācijas trūkumu par pieejamiem mājokļiem iegādei lauku teritorijās. Par svarīgu un efektīvu rīku tika atzīts zvans pagasta pārvaldei, kas ir zinoši speciālisti par mājokļu pieejamību pagastā. Bet pie nosacījuma, ja pārvaldes darbinieks ir entuziastisks un saredz šim pienākumam gan atalgojumu, gan motivāciju. Arī izveidota infografika, kas parāda, kā katrā pašvaldībā meklēt mājokli lieti noderētu jaunienācēja ceļam uz dzīvi laukos.
Esošā mājokļu politika balstīta uz darba pieejamības kritēriju. Kur darbs, tur tiek nodrošināts mājoklis. Stratēģiski būtu jāveicina reģionālā mobilitāte, nodrišinot mājokļus tur, kur iedzīvotājs vēlās dzīvot, nevis mazināt nacionālo migrāciju, radot mājokļus, tur, kur šobrīd ir pieejamas darba vietas, kas paredz, ka cilvēkam jādzīvo blakus savai darba vietai un rezultējas ar centralizēšanos. Esošās mājokļa atbalsta programmas sasniedz savus mērķus, taču noderētu arī tādi atbalsta rīki, kas sasniedz tieši lauku novadu vajadzības nodrošināt potenciālos iedzīvotājus novadā ar dzīvesvietu.
Diskutējot par vērtību sadursmēm starp jaunienācējiem un vietējiem iedzīvotājiem, kā svarīgs aspekts iezīmējās attiecības ar kaimiņiem, lai jaunienācējs sajustos piederīgs vietai un tiktu uzņemts vietējo iedzīvotāju kopienā. Vērtību sadursmes var notikt dažādos līmeņos un vienmēr jāpatur prātā, ka iedzīvotājs ir vērtība neatkarīgi no tā vai viņš ir esošais iedzīvotājs laukos vai jaunienācējs. Jaunienācējs laukos zināmā mērā ir kā “vitamīns” lauku teritorijām, jo viņš pārceļoties līdzi atved savas zināšanas, prasmes un vēlmi dzīvot vidē, kādu viņi ir izsapņojuši. Šī apņēmība mēdz rezultēties ar pārliecinošu attieksmi, pārstāvot savas vajadzības diskusijās ar pārvaldes institūcijām un vietējo kopienu.
Salidojuma laikā satiktie jaunienācēji dalījās arī ar konkrētām idejām, kas varētu palīdzēt jaunienācējiem laukos un vietējām kopienām virzīties pretī esošajiem izaicinājumiem lauku teritorijās. Piemēram, attīstīt Jaunienācēju salidojumu par festivālu neformālām sarunām; turpināt apzināt jaunienācēju stāstus; stimulēt iespējas iegūt īpašumu laukos – kopienās, pagasta pārvaldēs, novados, reģionālā un nacionālā līmenī; organizēt tikšanās interesantās saimniecībās; spēcināt aktīvos lauku jaunienācējus, lai viņi neizdegtu; popularizēt dzīvi laukos u.c. ierosinājumi, kas motivētu iedzīvotājus sadarbībā balstītām rīcībām.
Pielāgoties jaunajiem apstākļiem laukos pats par sevi ir izaicinājums, kas reizēm netiek pārvarēts gadiem ilgi, jo nav pieejami atbalsta mehānismi, kas ļautu adaptēties veiksmīgāk. Pašvaldībām ir liela interese piesaistīt jaunus iedzīvotājus savām teritorijām, tamdēļ būtu nepieciešama sistemātiska rīcība un atbalsta instrumenti, gan pašvaldības, gan valsts līmenī. Par konkrētiem atbalsta rīkiem, biedrība “Latvijas Lauku forums” kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) mācībspēkiem 7. oktobrī organizēs semināru “Jaunienācēji laukos”, kura mērķis ir noskaidrot iespējamos inovatīvos, laukiem un dažādām motivācijām pielāgotos risinājumus lauku revitalizācijai, ko paver pilsētas iedzīvotāju pieaugošā interese par dzīvi laukos. Reizēm nav nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, vien sasaistīt esošos ar jaunatklātajiem izaicinājumiem un apvienot pieejas.
Kopumā secināms, ka jaunienācēji laukos lielākoties izceļas ar savu vēlmi un iespējām piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, kas vērstas uz lauku revitalizāciju, iesaistot arī apkārtējos iedzīvotājus. Taču, viņi, tā pat kā jebkurš pilsoniski aktīvs cilvēks, var pieredzēt izdegšanu, kas sasitīta ar pārslodzi. Arī spēcīgi cilvēki ir jāstiprina un tas ir visas sabiedrības uzdevumus!
