Konferences par Eiropas nākotni ietvarā 2022.gada 19.janvārī Vabolē notika interaktīva diskusija ar mērķi iesaistīt iedzīvotājus Eiropas kopīgās nākotnes veidošanā, daloties ar savām domām un idejām.

Diskusija notika hibrīdpasākuma formā – daļa dalībnieku bija ieradušies klātienē, bet daļa, tai skaitā VARAM pārstāvji un eksperti, piedalījās, izmantojot ZOOM platformu.

Mājīgajās Vaboles ciema Skrindu dzimtas muzeja telpās, starp vēsturiskiem rokdarbiem un mākslas darbiem ierosinājumus kopīgas “lielās” nākotnes veidošanā caur vietējas nozīmes iniciatīvām sniedza gan plaši pārstāvētās Augšdaugavas novada pašvaldības  pārstāvji, gan kopienu pārstāvji no abiem šī novada Daugavas krastiem.

Daudz ierosinājumu un pārdomu bija tieši kopienu veiktspējas stiprināšanas un teritoriju identitātes veidošanas jomā:

• Nepieciešams veidot reģionāla līmeņa kopienu sadarbības tīklus, kas var uzņemties kopienas interesējošas informācijas koordinēšanas pienākumus, organizēt iekšējas un ārējas pieredzes apmaiņas, veidot reģionāla līmeņa vienojošus pasākumus ar kopienu resursu iesaisti;
• Vairāk uzmanības un resursu jānovirza iedzīvotāju piederību un vietas identitāti stiprinošiem pasākumiem, projektiem;
• Jāveido kopstrādes vietas/telpas, kas veicinās domu apmaiņu un no tās izrietošu ideju ģenerēšanu, kopīgu plānošanu kopienas iekšienē un sadarbībai ar pašvaldībām;
• Nepieciešama platforma, kas nodrošina kopienām ērti pieejamu, regulāru informācijas apriti, iespējams, izmantojot kādu no pašvaldībai pieejamiem tehniskajiem resursiem un izmantojot pašvaldības cilvēkresursus, speciālistus;
• Jāveicina pasākumi, kas veicina starppaaudžu saiknes, pārmantojamības un emocionālās piesaistes vietai veidošanos;
• Nepieciešams veidot tematiskus tūrisma, kultūras maršrutus, kas nodrošina reģionāla apjoma pārklājumu;
• Jāveicina sapratne un empātija starp dažādām sabiedrības grupām, nodrošinot savstarpēju interešu ievērošanu ciematu teritoriju labiekārtošanā un attīstības plānošanā;
• Jāizceļ un jācildina cilvēku un kopienu labie darbi, vairojot lepnumu par savu vietu, stiprinot piederības sajūtu, rosinot iedzīvotājos veselīgu sacensības garu;
• Mediju telpā vairāk jāfokusējas un jāstāsta par lauku reģionu kā dzīvesvietu stiprajām pusēm – dabas bagātībām, mājīguma un pieņemšanas sajūtu, sabiedrības saliedētību un savstarpējo atbalstu krīzes situācijās, tādējādi vairojot paļāvību to cilvēku vidū, kuri plāno iegādāties lauku īpašumus kā dzīvesvietu.

Savukārt, runājot par izaicinājumiem sociālekonomiskajās un demogrāfiskajās norisēs izskanēja vairāki iespējamie risinājumi:

• Lai mazinātu teritoriālo atstumtību un pakalpojumu pieejamību ierobežotas infrastruktūras apstākļos, nepieciešams veidot jaunus sadarbības modeļus kopiena – pašvaldība – uzņēmēji, dibinot tādas savienības, kas sniedz komunālos un sadzīves pakalpojumus, nodrošina medikamentu piegādi attālām viensētām, rūpējas par pārtikas piegādi krīzes situācijās, u.t.t.;
• Jāstiprina un jāveicina mazo piemājas saimniecību, mājražotāju un amatnieku kooperācija, veidojot tirdzniecības vietas mazajos ciematos, mazpilsētās un tuvākajās pilsētās. Šādai kooperācijai nepieciešams gan juridisks, gan finanšu pratības un medijpratības informatīvais atbalsts un mentorings;
• Jāveido dzīvojamā fonda pieejamības informatīvā bāze.

Atsevišķa uzmanība tika veltīta arī lauku iedzīvotāju pieaugušo izglītībai un konkurētspējas nodrošināšanai darba tirgū:

• Lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams popularizēt kvalitatīvas attālinātās izglītības iespējas, gan mūžizglītības, gan formālās, gan interešu izglītības nozarēs. Nepieciešams sākotnējs informatīvais un medijpatības atbalsts, lai šīs iespējas var izmantot ikvienas vecuma grupas pārstāvji;
• Mobilitātes un konkurētspējas nodrošināšanai darba tirgū nepieciešams atbalsts svešvalodu apguvei, īpaši – angļu valodas apguvei cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma.

Šobrīd prioritāte ir apzināta sēšanās visiem vienā laivā un spēja airēt saskaņoti, vienā virzienā, – tā teica Vanda Gronska no biedrības Dvietes vīnogas.

Inovācijas, kuras aug no “apakšas uz augšu”, ir pašas vajadzīgākās un dzīvotspējīgākās – tā vienojāmies šajā sarunā par Eiropas nākotni, diskutējot ar VRG Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi” kopienām, apzinoties “pārmaiņas kā iespēju” kā dienas sākumā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija eksperte.