Kad dzīvesgudrie satiekas ar jaunajiem un enerģiskajiem un viņus vieno kopīgs mērķis – padarīt savu vietu labāku, tad rodas lieliskas idejas un top brīnišķīgas lietas. Biedrību “Dvietes vīnogas” un “Augšzemnieki” aktīvisti ir likuši “galvas kopā”, lai padarītu Dvieti interesantāku un pievilcīgāku.

Dvietē 3. augustā notika izzinošs pasākums “Iepazīsti Sendvieti”. Biedrība “Augšemnieki” iepazīstināja apmeklētājus ar Dvietes senākajām ēkām, kas padara šo ciemu īpaši pievilcīgu. Biedrības vadītāja Gunta Kivliša stāsta par Dvietes vēsturi: “Dvietes muižas komplekss atrodas Dvietes pagasta senākajā apbūves daļā, kas veidojusies jau 17. gadsimtā, kad vācbaltiešu Zībergu dzimta ieradās Kurzemē un ieguva savā īpašumā zemes Ilūkstes, Bebrenes, Dvietes un citu apkārtējo muižu teritorijās. Saņemot zemes, Zībergu ģimene sāka organizēt muižu saimniecību, taču vēlējās vietējos iedzīvotājus pievērst katoļticībai, tāpēc jau 18.gs. sākumā dibināja Ilūkstes katoļu baznīcu un 80-to gadu beigās arī jezuītu Ilūkstes kolēģiju, uzceļot klosteri un lepnu baznīcu. Šajā laikā Dvietes muiža ar nosaukumu “Dweten” jau ir minēta kādā Kurzemes kartē. Pagasta dibināšanas dokumenti nav saglabājušies. Pagasta pašvaldības arhīvs Pirmajā pasaules karā tika iznīcināts, bet pēc iedzīvotāju ziņām Dvietes pagasts dibināts pēc zemnieku atbrīvošanas no muižu klaušām apmēram 1863. gadā. Dvietes pagastā 19. gadsimtā atradās Dvietes muiža ar Jadvigovas, Krapanišķu, Kalna Janopoles un Lejas Jaunopoles pusmuižām. Dvietes muižas apbūves centrs tika veidots klasicisma stilā. Muižas ansamblis sastāvēja no grāfu nama, muižas kungu mājas, pārvaldnieka mājas, kalpu mājām, plaša saimnieciskā kompleksa: kūtīm, staļļiem, vējdzirnavām, ķieģeļcepļa, tvaika kokzāģētavas, pienotavas, dārzniecības, zivju dīķiem, ūdensdzirnavām un citām ēkām. Vēsturiskas vizuālas liecības, kā izskatījās Dvietes grāfu nams, līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet no nostāstiem ir tapusi ēkas skice, kas attēlota Heinriha Stroda grāmatā “Sēlija: senāk un tagad”. Divstāvu koka ēkā Dvietes upes krastā jeb kā zemnieki to sauca “palacā” sākotnēji dzīvoja muižnieki grāfi Plāteri-Zībergi, bet pēc viņu izraidīšanas no Krievijas teritorijas, te mitinājās muižas komisārs Fukss, vēlāk Fītinhofs. Tepat blakus atradās kučiera māja, stallis, vāgūzis, šķūnis un mazgātava. Kungu dzīvojamā māja tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Dvietes-Ilūkstes ceļa pusē uzceltajos pils vārtos bija cilts ģerbonis”.

Visu rakstu un foto galeriju meklējiet šeit .