30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, notiks informatīvais seminārs „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura ietvaros tiks pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums” 16 lauku tūrisma uzņēmējiem.

Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.

Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un demonstrēšanu tūrismā uzņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kukainis.

2017. gada 30. novembrī kultūras zīmi “Latviskais mantojums” saņems šādi tūrisma uzņēmēji:

  • Tautas mākslas biedrība “SAIVA”, Liepāja – par latvisko amata prasmju daudzināšanu.
  • Folkloras kopa “Atštaukas”, Liepāja – par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu.
  • Ināra Mālkalne, Z/S “Blūdži”, Jelgavas novads – par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu.
  • SIA “Limbažu Tīne”, Limbaži – par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu.
  • Bomja maiznīca “Lielezers”, Limbaži – par latviskās maizes daudzināšanu.
  • Igates pils Dzirnavu krodziņš, Limbažu novads – par latviskiem ēdieniem.
  • Jānis Ulmis, Veselības augu brīvdabas ekspozīcija ”Lādes Avotiņi”, Limbažu novads – par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu.
  • Biškopis Aivars Radziņš, Vecpiebalgas novads – par biškopības prasmju daudzināšanu.
  • Uģis Puzulis, keramikas darbnīca “Racupkalns”, Alūksnes novads – par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
  • Krogs “Sidrabiņi”, Salacgrīvas novads – par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu.
  • Keramikas darbnīca “Cukrasāta”, Rēzeknes novads – par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
  • Biedrība “Jubra”, Daugavpils novads – par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu.
  • Podnieks Ilmārs Vecelis, Krāslavas novads – par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
  • Tāšu meistars Jurijs Ivanovs, Zilupes novads – par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu.
  • Aldis Pušpurs, Mežniecības muzejs Egļavā, Viļakas novads – par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu.
  • SIA “Latgalessmakovka.lv”, Kārsavas novads – par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu.

 Kultūras zīme “Latviskais mantojums” izveidota pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” iniciatīvas, un sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību zīme kopš 2013. gada tiek piešķirta lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un rāda apmeklētājiem latviskās kultūras un sadzīves tradicionālās vērtības. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 88 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Ar visām saimniecībām var iepazīties “Lauku ceļotāja” mājas lapā:  http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.

Kultūras zīmes “Latviskais mantojums” komisijā darbojas arī LLF izpilddirektore A. Seļicka.