Gulbenes novada Stāmerienas pagasta Kalnienā dzīvo aptuveni 180 iedzīvotāju. Tas ir neliels lauku ciems, kur cilvēki galvenokārt nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, graudkopību, mežsaimniecību un mazo uzņēmējdarbību. Kalniena lepojas arī ar lielākajiem sparģeļu audzēšanas laukiem Latvijā un citiem veikumiem, taču tagad šeit tiek izmēģināts vēl kas Latvijā pavisam jauns – kā neliela lauku kopiena var ne tikai pati ražot elektroenerģiju, bet kopīgi lemt par tās izmantošanu, uzkrāšanu un radīto ieguvumu.
Kalnienā tapusi viena no pirmajām juridiski reģistrētajām energokopienām Latvijā. Tomēr Kalnienas aktivitātes nav tikai stāsts par ideju vai biedrības nodibināšanu – šeit praksē tiek pārbaudīts, kā energokopiena var darboties Latvijas laukos.
No praktiska jautājuma līdz energokopienai
Biedrība “Energokopiena KALNIENA” dibināta 2025. gada septembrī. Tās ideja radās no pavisam praktiska jautājuma – vai vietējiem cilvēkiem apvienojoties, enerģiju var izmantot izdevīgāk un gudrāk nekā katram atsevišķi? Vai iespējams saražoto enerģiju labāk izmantot uz vietas un panākt, lai ieguvums paliek pašā kopienā?
Idejas virzīšanā nozīmīga loma ir Kalnienas iedzīvotājam un biedrības valdes priekšsēdētājam Jānim Barinskim, kurš kopā ar citiem kopienas biedriem šo ieceri soli pa solim pārvērtis praktiskā risinājumā.
“Vajag darīt! Ja ir iespēja ‘piemērīt’ pēc tam, tad darīšana virza lietu uz priekšu. Ilga domāšana, bažas, bailes bremzē procesu.”
Eksperiments nav tikai par saules paneļiem
Svarīgākais eksperiments Kalnienā nav paši saules paneļi, jo saules paneļus Latvijā uzstāda daudzviet. Jaunais ir mēģinājums izveidot modeli, kurā vairāki iedzīvotāji un elektroenerģijas patērētāji darbojas kopā – ar kopīgu infrastruktūru, noteikumiem, lēmumiem un kopīgu interesi.
Šobrīd energokopienā apvienojušies 15 biedri – privātpersonas – ar 23 elektroenerģijas pieslēguma punktiem. Pilotprojekta laikā izveidotas trīs saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 40 kWp un akumulatoru sistēma ar 40 kWh uzkrāšanas jaudu.
Jau pirmajos darbības mēnešos, no maija līdz augustam, 68 % no saražotās elektroenerģijas tika izmantoti pašu vajadzībām, nevis nodoti tīklā. Tas parāda, cik lielu daļu uz vietas saražotās enerģijas kopiena spēj pati izmantot. Energokopiena sniedz iespēju ne tikai samazināt izmaksas, bet arī veidot lielāku enerģētisko neatkarību.
Pirmie rezultāti jau ir izmērāmi
Līdz 2026. gada 1. augustam kopienas stacijas bija saražojušas 11 MWh elektroenerģijas. No tās 7 MWh tika patērētas uzreiz objektos, bet 4 MWh nodotas tīklā.
Līdz šim aprēķinātais finansiālais ietaupījums ir 1744 eiro. Šajā summā ir arī ieguvums no divu objektu pārejas no fiksētas elektroenerģijas cenas uz biržas modeli, tāpēc Kalnienā uzsver, ka pilnvērtīgi rezultāti būs saprotami pēc pilna kalendārā gada.
Kā darbojas energokopienas modelis?
Energokopiena darbojas kā biedrība, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce. Visi ienākumi vispirms tiek novirzīti saules elektrostaciju izbūves izmaksu segšanai, uzkrājumu fondam un kopienas attīstībai, lai ilgtermiņā samazinātu biedru elektroenerģijas izmaksas.
Šobrīd kopienas līdzekļi netiek dalīti starp biedriem. Vispirms paredzēts segt aizņēmumus un biedrības tekošos izdevumus, veidot uzkrājumu apdrošināšanai un elektroenerģijas cenu svārstībām, kā arī ieguldīt tālākā attīstībā. Tikai tad, ja veidosies pietiekams uzkrājums, to plānots izmantot biedru elektroenerģijas izmaksu segšanai.
Ko no Kalnienas pieredzes var mācīties citas kopienas?
Latvijas Lauku forums kopā ar Kalnienas energokopienas pilotprojektu meklē atbildes uz ļoti praktiskiem jautājumiem: kāda būtu motivācija Latvijas lauku iedzīvotājiem veidot energokopienas, kāds būtu visefektīvākais biznesa modelis, kā kopiena pieņem lēmumus un kas notiek, ja tai vēlas pievienoties jauns biedrs.
Tie ir jautājumi, kas būs jāatrisina jebkurai citai Latvijas kopienai, kura gribēs iet šo ceļu.
Kalnienas pieredze rāda, ka sarežģītākais nav bijis tikai tehniskais risinājums. Daudz laika prasīja biedru uzrunāšana un uzticības veidošana, piemērotākā risinājuma aprēķināšana, kopīgošanas līguma sagatavošana, sadarbība ar elektroenerģijas tirgotāju un datu pārvaldība ERIS sistēmā. Tāpat bija jāatrod piemērotākie risinājumi saules paneļu un akumulatoru uzstādīšanai un jāiesaista paši biedri praktiskajos darbos.
Enerģija sākas ar izpratni
Ne mazāk svarīga energokopienas darbības daļa ir sabiedrības izglītošana. Kalnienā uzsvars tiek likts uz izpratni par gudru enerģijas izmantošanu – ne tikai saražot vairāk, bet saprast, kad un kā enerģiju patērēt.
Energokopiena organizē seminārus un darbnīcas, dalās pieredzē ar citām kopienām dažādos Latvijas reģionos un palīdz saprast, ka energokopiena ir nevis tehnoloģiju projekts, bet jauns sadarbības modelis, kā cilvēki vienā teritorijā sadarbojas ap ļoti praktisku kopīgu resursu.
Darbs turpinās
Tuvākajos gados iecerēts paplašināt enerģijas ražošanas infrastruktūru, pilnveidot datu analītiku, lai vēl precīzāk pārvaldītu saražotās un patērētās elektroenerģijas plūsmu, kā arī risināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes jautājumus un izvērtēt kopīgus siltumapgādes risinājumus.
Tas ir būtiski, jo ne Kalnienas kopienas, ne LLF mērķis nav uzstādīt trīs saules elektrostacijas un ar to projektu pabeigt. Pilota būtība ir saprast, vai energokopiena var kļūt par ilgtermiņa instrumentu, ar kuru neliels lauku ciems pats risina daļu savu enerģētikas jautājumu.
Kalnienas pieredze ļauj praksē saprast, kas energokopienas izveidē strādā, kur rodas juridiski, tehniski, finanšu un sadarbības sarežģījumi un kādi risinājumi būtu nepieciešami, lai nākamajām kopienām ceļš būtu vienkāršāks.
Galvenā atziņa – jāsāk darīt
Viena no galvenajām atziņām ir pavisam vienkārša – vajag sākt darīt. Vienlaikus pirms tam ir vērts izanalizēt savu elektroenerģijas patēriņu un paradumus un izvērtēt alternatīvas, lai saprastu, vai izvēlētais risinājums konkrētajai kopienai tiešām ir izdevīgākais.
Kalnienas pieredze rāda, ka arī nelielās lauku kopienās iespējams radīt inovatīvus risinājumus, kas vienlaicīgi stiprina vietējo noturību, veicina sadarbību un ļauj pašiem iedzīvotājiem kļūt par aktīviem savas enerģētiskās nākotnes veidotājiem.
Pieredze nākamajām energokopienām
Energokopienas izveide un attīstība turpinās projekta “Pilotenergokopienas izveide Latvijā” ietvaros, kura mērķis ir attīstīt pirmo lauku energokopienas pilotprojektu Latvijā, iesaistot vietējos iedzīvotājus, uzņēmējus un pašvaldību.
Projektu īsteno Heinriha Bolla fonds Šlēsvigā-Holšteinā sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu, bet finansē Vācijas Vides fonds (DBU – Deutsche Bundesstiftung Umwelt).
Kalnienas pieredze jau ļauj arī skaidrāk pateikt, kas nākamajām kopienām būtu vajadzīgs, lai ceļš būtu vienkāršāks. Viens no praktiskākajiem risinājumiem būtu kopīgošanas līgumu paraugi starp energokopienas biedriem un skaidrāki līgumu paraugi no elektroenerģijas tirgotājiem.
Kalnienā iegūtā pieredze – ne tikai tehniskais risinājums, bet arī izveidotais biznesa modelis un gūtā praktiskā pieredze – tiks izmantota, lai nākamajām Latvijas kopienām energokopienas izveide nebūtu jāsāk no nulles.
