Briežuciems ir neliels pierobežas ciems Balvu novadā, tikai sešu kilometru attālumā no Latvijas–Krievijas robežas. No malas tas var šķist kluss un neliels, taču saruna ar Briežuciema cilvēkiem atklāja pavisam citu stāstu – par vietu, kur kopienas spēku neveido iedzīvotāju skaits, bet cilvēku vēlme būt kopā, radīt un saglabāt savu ciemu dzīvu.
Lai gan gadu gaitā slēgta skola un pakalpojumu kļuvis mazāk, Briežuciemā nav zudusi kopības sajūta. Tieši kultūra, tradīcijas un vietējo cilvēku iniciatīva kļuvusi par pamatu tam, kas notur kopienu.
Nedrīkst visu ielikt Excel tabulā
Šī doma sarunas laikā izskanēja vairākkārt un ļoti precīzi raksturo Briežuciema cilvēku skatījumu uz savu vietu.
“Nedrīkst visu ielikt Excel tabulā.”
Ar skaitļiem var saskaitīt iedzīvotājus, kilometrus vai finansējumu. Taču nevar izmērīt cilvēku savstarpējo uzticēšanos, vēlmi palīdzēt kaimiņam, kopīgi svinēt svētkus vai lepoties ar savu ciemu. Tieši šīs lietas veido kopienu.
Vieta, kur cilvēki rada un dalās
Briežuciemā kultūra nav tikai pasākumi kalendārā – tā ir ikdienas sastāvdaļa.
Šeit darbojas rokdarbu un kokapstrādes darbnīcas, savu darbnīcu izveidojis ādas meistars Andris, bet dāmu kapela “AMMA”, kas izaugusi no Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa, ar koncertiem priecē klausītājus visā Latvijā.
Briežuciems ir arī tematiskais ciems, un uz to brauc viesi no dažādām Latvijas vietām. Vieni vēlas iepazīt amatniecību, citi – satikt vietējos cilvēkus, bet vēl citi vienkārši izbaudīt Latgales mieru un dabu.
Vietējie ar smaidu atceras kādu notikumu. Kāda ekskursantu grupa jautājusi, vai drīkst vienkārši pastaigāties pa ziedošu pļavu un saplūkt pīpenes. Vēl lielāks bijis pārsteigums, uzzinot, ka par to nekas nav jāmaksā. Šis stāsts labi raksturo atšķirīgo skatījumu uz lietām – to, kas vietējiem šķiet pašsaprotams, pilsētniekiem reizēm kļūst par īpašu piedzīvojumu.
Tradīcijas, kas vieno
Briežuciemā kultūras dzīve ir pārsteidzoši daudzveidīga. Šeit darbojas vidējās paaudzes deju kolektīvs, dāmu deju grupa, dramatiskais kolektīvs, folkloras kopa un etnogrāfiskais ansamblis. Savukārt Pēterdienas svinības, Ģimeņu diena, pagasta svētki, jaundzimušo un jauniešu godināšana kļuvuši par tradīcijām, kas ik gadu pulcē kopā dažādu paaudžu cilvēkus.
Arī tradīcijas laika gaitā mainās. Piemēram, agrāk Pēterdienā notika pļaušanas sacensības, kurās piedalījās cilvēki no dažādām vietām. Šodien dalībnieku ir mazāk, tāpēc svētki ieguvuši citu formu. Tas apliecina, ka kopiena nebaidās pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus saglabājot pašu svarīgāko – kopā būšanas prieku.
Dzīvot pierobežā nozīmē meklēt risinājumus
Briežuciema cilvēki neizliekas, ka izaicinājumu nav.
Skolas slēgšana, pakalpojumu samazināšanās un sabiedrības novecošanās ir realitāte, ar kuru jārēķinās daudzām Latvijas lauku kopienām. Arī Briežuciemā aktīvāko sabiedrības daļu lielā mērā veido cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā.
Tomēr sarunā vairāk izskanēja risinājumi nekā sūdzības. Vietējie domā par to, kā saglabāt tradīcijas, kā iesaistīt cilvēkus un kā radīt iemeslus jaunajām paaudzēm atgriezties. To apliecina arī cilvēki, kuri pēc dzīves un darba citviet izvēlējušies atkal veidot savu dzīvi Briežuciemā.
Mēs esam Eiropas robeža
Šī doma ļoti precīzi raksturo Briežuciema cilvēku attieksmi pret savu vietu un tās nozīmi.
“Mēs jau neesam tikai Latvijas robeža. Mēs esam Eiropas robeža.”
Šajos vārdos ir gan lepnums par savu vietu, gan apziņa par atbildību. Dzīvot pierobežā nozīmē ne tikai atrasties pie valsts robežas, bet arī ik dienu uzturēt dzīvu vietu, kur cilvēki dzīvo, strādā, audzina bērnus un veido kopienu.
Briežuciema stāsts vēlreiz apliecina, ka kopienas spēks nav atrodams statistikā. Tas slēpjas cilvēkos, kuri dzied, dejo, rada, kopj tradīcijas, uzņem viesus un nepagurst rūpēties par savu ciemu.
Varbūt tieši tāpēc arī neliels pierobežas ciems spēj kļūt par vietu, uz kuru cilvēki brauc ne tikai apskatīt amatniecību vai paklausīties kapelu “AMMA”, bet arī sajust to, ko nevar izmērīt nevienā Excel tabulā – piederības sajūtu.
Stāsts tapis kopienu stāstu sērijas “Pierobeža dzīvo” ietvaros.
Iniciatīva tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild biedrība “Latvijas Lauku forums”.
