Varētu teikt, ka ir izskanējis viens no jaudīgākajiem pasākumiem Latvijā – Lauku kopienu parlaments, bet tā nav – jā, ir noslēdzies trīs dienu diskusiju, sarunu, vieduma, skaistuma, radošuma, zināšanu, vēlmju, lēmumu, ieceru, nākotnes soļu maratons – bet.. tas joprojām skan… tas skan ikvienā, kas bija klātesošs un klātjūtošs. Šajās dienās izjutu tik ļoti lielu savējo sajūtu, kopā būšanas sajūtu, ka bija tāda pat kā fiziska izjūta – ka šo siltumu un mīļumu var ielikt groziņā kā pīrādziņu un paņemt līdzi uz mājām kā ciemkukuli, kas no Mālpils līdzi dots.
Paldies jums (mums) visiem, visiem! Šis atkal bija vareni un skaisti!
Paldies, Latvijas Lauku forums komandai un Mālpils Iedvesmo! Šādu notikumu dēļ ir vērts dzīvot un darīt!
___________________
Lauku kopienas: prāts un jūtīgums
🐝Nupat izskanēja 7.Latvijas lauku kopienu parlaments Mālpilī. Pateicoties mūsu sadarbības partnerim Preiļu – Līvānu novadu partnerība ” Kūpā” , Viduslatgales pārnovadu fonda pārstāvēm bija iespēja būt tur klāt, klausīties, piedalīties un smelties iedvesmu.
🐝Lauku kopienu parlaments katru otro gadu pulcē pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, NVO pārstāvjus, lauku kopienu līderus, citu valstu ciemiņus, lai spriestu un domātu par laukiem kā vietu dzīvei un uzņēmējdarbībai. Kā laiktelpu , kas kvalitatīvi atšķiras no urbānām teritorijām ar savu sociālo un kultūras kapitālu. Vienkāršāk gribat? Ar savu smeķi, skaistumu, viedumu un bagātību.
Dažas atziņas:
🫛Lauki nav lauksaiminiecība. Lauksaimniecība notiek lauku teritorijā. Bet lauki ir cilvēki, mājas, nozīmīgas vietas un lietas, ko cilvēki dara kopā.
🫛Cilvēki laukos, iespējams, jūtīgāk tver pasauli, jo daba un laikmaiņa ir tuvāk, saite ar dzīvo dabu ir taustāmāka. Taču prāta arī pietiek , lai redzētu ne tiksi iespējas, bet arī grūtības un izaicinājumus, domātu par gudriem risinājumiem. Ne vienmēr izdodas, bet ir jāmēģina atkal – kā jau cilvēkiem piedienas.
🫛No skatuves atskan runas par viedumu, jūtīgumu, Latvijas lauku vides kā dzīves telpas vērtību, par sarunāšanos un sadzirdēšanu. Par to, ka cilvēku dzīves vērtība laukos ir kas vairāk par ekonomisko izdevīgumu. Tomēr tad, kad esam darba grupā par vēja parkiem, vairs nerunājam par Latvijas ainavu, vien skaitļiem un ekonomiskām aplēsēm.
🫛Jo mazāk paliek Latvijā iedzīvotāju, jo uzmanīgāk visu mērīt tikai ar ekonomiskā izdevīguma mērauklu. Kā retoriski vaicāja viena dalībniece “cik izmaksā viens Latvijā palikušais cilvēks”? Būtu gaužām bēdīgi, ja viena vēja turbīna 300 m augstumā būtu ekonomiski izdevīgāka un tāpēc vērtīgāka par vienu domājošu un jūtīgu cilvēku Latvijas laukos un unikālo mūsu zemes ainavu, kuru apdziedam, apdzejojam, ieelpojam, gleznojam, apdzīvojam un sargājam, ka svētu mantojumu no paaudzes paaudzē.
_________________
Kāpēc ir vērts 3 dienas veltīt pasākumam, ko daudzi, iespējams uzskatītu par “papļāpāšanu”?
🍀Biju domājusi doties prom jau pēc otrās dienas, taču – ieraugot trešās dienas tīklošanas tēmas un ekspertus, tostarp starptautiskos pārstāvjus, nolēmu palikt arī trešo dienu un nenožēloju!
🍀Pašā vakarā Viedo ciemu zīmju pasniegšanas ceremonijā Koknese saņēma Viedā ciema zīmi 2025! Īpaši liels prieks, ka zīmi saņēma arī Ērberģe Biedrība Ērberģietes un Vecbebru kopiena.
🍀Kokneses panākums ir visu aktīvo ļaužu nopelns, jo ko tad mēs stāstītu, ja nebūtu citu paveikto darbu? Savā prezentācijā un viedo ciemu pieteikumā atsaucāmies uz Jinns, SIA “MikroKods”, biedrību “Baltaine” Radošā Māja, Pērses krasts, Visit Koknese, Dunense u.c. Kopienas spēks nebūtu iedomājams arī bez Ieva Minde, Ieva Ūtēna, Ita Lejina, Inguna Žogota, Marta Utāne, Mtelpa un daudziem citiem, kuru aktivitātes dara bagātu Koknesi. Mūs jauki apsveica arī Aizkraukles Rajona Partnerība
🍀Izbaudīju iespēju satikt un dzirdēt akadēmiķus. Vienā no darba grupām manu uzmanību piesaistīja profesore Joanna Tamar Storie, kura strādā Igaunijas dzīvības zinātņu universitātē Eesti Maaülikool/Estonian University of Life Sciences un teicās rakstījusi doktora disertāciju par vietas izjūtu (sense of place). Šis termins ir viens no maniem mīļākajiem ģeogrāfijas studiju laikā, jo apvieno filozofiju, emocijas un ģeogrāfiju. Tad nu izprašņāju Joannu un tiku arī pie viņas doktora darba, kuru viņa veltījusi tiem 8 mazbērniem, kuri piedzimuši zinātniskā darba rakstīšanas laikā, Iespaidīgi, vai ne? Ja arī gribat uzzināt, kāpēc profesore, kura dzīvojusi ASV, UK un citur Eiropā, ir pārcēlusies uz Ērgļiem, apmeklējiet Griezītes Alpakas
🍀Viena no vērtīgākajām prezentācijām bija par sociālo psiholoģiju, ko sniedza Ivars Austers no Latvijas Universitātes. Pasauli var uztvert 2 veidos – destruktīvi vai vērtējoši. Viņa minētie eksperimenti demonstrēja mehānismu, kā veidojas sabiedrībā pieņemtas normas, uzskati, stereotipi, viedokļi utt. Secinājums – cilvēkiem ir bīstama tendence pielāgoties citu viedokļiem, kas var novest pie situācijas, kad patiesība nav redzama, bet mēs to interpretējam tā, kā to dara vairākums.
🍀Pamatu no kājām man izsita dalība vēja turbīnu diskusiju grupā, lai arī esmu studējusi ģeogrāfiju, manas zināšanas par AE ir jāatsvaidzina, jo nedrīkst ticēt uz vārda, visa informācija ir jāpārbauda, jāmeklē uzticami informācijas avoti, lai spētu saprast AE, vēja turbīnu un elektroenerģijas aprites sistēmu, lai spētu pamatot iedzīvotājiem energokopienu un vēja, saules enerģijas lietderību vēl arī protams, pa ceļam nepazaudējot apziņu, ka mums jāmazina atkarība no fosilajiem kurināmajiem un jādomā par ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību.
🍀Iepazinu biedrību Drosme darīt, kuri padziļināti pēta dažādas svarīgas jomas un rokas pa informāciju, lai izprastu dabas aizsardzības un ilgtspējas procesus Latvijā.
🍀Diskusiju grupā par Eiropas lauku nākotni pēc 2027. gada pesimisms mijās ar optimismu – nākamajā plānošanas periodā visi fondi būs vienā kopējā katlā un katra valsts nacionālā līmenī izlems , cik daudz atvēlēt katrai jomai. Lauku kopienai tas nozīmēs aktīvi iesaistīties, pamatot nepieciešamību ieguldīt Latvijas laukos.
🍀Sabiedrības integrācijas fonds piedāvā jaunu programmu – Sociālās inovācijas, ar iespēju NVO attīstīt sociālos pakalpojumus.
🍀Īpaši vērtīga ir starptautisko lauku kopienu organizāciju pārstāvju klātbūtne. Nelielā sarunā ar Pawel Krzeczunowicz, Polijas Lauksaimniecības konsultāciju centra direktoru, izdevās tikt pie kontaktiem, lai noskaidrotu Polijas vietējās rīcības grupas, kuras būtu sadarbības partneri vai pieredzes apmaiņas braucienu galamērķi partnerības “Vidusdaugava” projektiem par viedajiem ciemiem un vietas identitāti.
🍀Lielu enerģijas lādiņu un iedvesmu dod sastaptie cilvēki – lauku kopienu enerģiskie darītāji – Gunta Kivliša no Dvietes Augšdaugavas novadā, Biedrība “Augšzemnieki”, Kristīne Jonīte Jurkēviča no Mālpils Iedvesmo (grāmatu plaukts Mālpils kultūras centrā ir viena superīga ideja!), Mālpils kafijas rūķis Rolands Osis biedrība Bites, Daina Vanaga no Ziemupītes, Sēlijas Salas
🍀Tā kā runa bija arī par līdzdalības budžetiem, lepojos, ka dzīvoju Jēkabpils novads un mūsu pašvaldības iedzīvotājiem līdzdalības budžets ir 140 000 euro. Esmu šo faktu minējusi gan Uldim Dūmiņam no Zemgales NVO, gan arī citām lauku kopienām kā labu piemēru.
🍀Un nobeigumā – cik forši, ka mums ir Latvijas Lauku forums, kas tur roku uz Latvijas lauku pulsa.
_________________
Atsauksmes par 7. Latvijas lauku kopienu parlamentu – ANKETA ŠEIT
