No 24. – 30. jūlijam Latvijā viesojās 48 Moldovas pārstāvji, kuri sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, vietējām rīcības grupām un pašvaldībām pēc individuāli izstrādātām programmām ieguva pieredzi un zināšanas vairāk kā 15 Latvijas pilsētās un novados, kā arī piedalījās vasaras skolā – nometnē Daugavpilī.
Biedrība „Latvijas Lauku forums” kopā ar biedru organizācijām uzņēma 18 Moldovas delegācijas pārstāvjus, kuri stažējās vietējās rīcības grupās, lai detalizēti iepazītos ar vietējo rīcības grupu administratīvo darbu un institucionālo ietvaru. Stažieri ieguva praktisku informāciju par dažādām Latvijas reģionu iniciatīvām atbilstoši savai profesionālajai darbībai Moldovā.
Savukārt, trīs vizītes noslēdzošās dienas iesaistītās puses no Latvijas un Moldovas aktīvi darbojās Daugavpilī, piedaloties vasaras skolas–nometnes pasākumos, kas tika organizēti ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Vasaras skolas-nometnes mērķis bija nodrošināt kvalitatīvas un individuāli pielāgotās konsultācijas par pašvaldību, uzņēmējdarbības, tūrisma u.c. jomu projektu plānošanu un īstenošanu, pilnveidot attīstības plānošanas procesā nepieciešamās prasmes, kā arī sekmēt pieredzes apmaiņu un kontaktu dibināšanu. Šī pasākuma ietvaros vietējām rīcības grupām un Moldovas pārstāvjiem bija iespēja apzināt turpmākās sadarbības iespējas, kā arī iegūt plašākas zināšanas un praktisku pieredzi sadarbības projektu izstrādē. Iegūtā pieredze veidos priekšnosacījumus LEADER pieejas iedzīvināšanai Moldovā, spēcinot vietējo ekonomiku, sociālā un cilvēkkapitāla attīstību Moldovas reģionu lauku teritorijās.
Biedrība “Latvijas Lauku forums” un tās biedru organizācijas, iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzsāktajā sadarbībā ar Moldovas Ziemeļu reģionu, jau trīs gadu garumā sadarbojas ar Moldovas NVO „Pro Cooperare Regionala”. Sadarbība tika izveidota un tiek turpināta, lai sniegtu atbalstu lauku attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos Moldovas reģioniem, kā arī, lai apzinātu Latvijas iniciatīvas, kas var kalpot kā paraugs un iedvesmas avots citiem. Kopš 2014. gada atbalstu sadarbībai līdzfinansē LR Ārlietu ministrija.
Īpaši nozīmīgs sadarbības aspekts ir vietējā līmeņa publisko privāto partnerību attīstība un to izveide Moldovā, kas balstās uz mērķtiecīgu privātā sektora, NVO un valsts pārvaldes partnerību. Šāda sadarbība ir praksē balstīts sadarbības piemērs, kas mudina Moldovas pārvaldes struktūras attīstīt efektīvas partnerības ar NVO, uzņēmējiem, risinot attīstībai nozīmīgus jautājumus, piemēram, spēcinot vāji attīstīto plānošanas kapacitāti, sekmējot atbalstu uzņēmējdarbībai, apzinot savus resursus un tos efektīvi izlietojot, attīstības stratēģiju izstrādē un ieviešanā balstoties uz savu iedzīvotāju vajadzībām.
Īstenotās starpvalstu sadarbības aktivitātes veicina Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķu sasniegšanu, stiprinot Latvijas kā divpusējā donora lomu, veicinot sabiedrības izpratni un atbalstu attīstības sadarbībai, ka arī sekmējot Latvijas darbu starptautisko attīstības mērķu sasniegšanā un starptautisko saistību izpildē. Attīstības sadarbība ir palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, veicinot šo valstu un to sabiedrību ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību, samazinot nabadzību un nodrošinot mieru un drošību pasaulē. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvija no palīdzības saņēmējas ir kļuvusi par donorvalsti, pildot uzņemtās starptautiskās saistības globālās attīstības veicināšanā un atbalsta sniegšanā attīstības valstīm. Vienlaikus attīstības sadarbība nav vienvirziena – Latvija nav tikai devēja, bet arī ieguvēja, sadarbības procesā iegūstot ne tikai pieredzi un zināšanas, bet arī jaunas kvalitātes attīstības turpmākai veicināšanai.
Aktivitātes tiek īstenotas projekta „ Atbalsts Moldovas Ziemeļu reģionam reģionālās attīstības veicināšanā, sekmējot vietējo partnerību un lauku tīkla izveidi strukturētai un efektīvai līdzdalībai un starpnozariskiem ekonomiskās un sociālās attīstības risinājumiem” (projekta Nr. ĀM/GPK-22/2016, līguma Nr. 24) ietvaros. Projektu līdzfinansē LR Ārlietu ministrija.
