No 22. līdz 24. novembrim Latvijas Lauku forums īstenoja pasākumu, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un jaunienācēju iesaistei pilsoniskajās aktivitātēs. Trīs dienu laikā dalībnieki no dažādām vietām un pieredzēm apvienojās, lai diskutētu, dalītos iedvesmojošos stāstos un kopīgi veidotu idejas pilsoniskajai rīcībai Latvijas sabiedrībā.
Pasākums tika atklāts ar svinīgu ceremoniju un iedvesmojošām uzrunām, kurās tika uzsvērta sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības loma Latvijas kopienu attīstībā. Kultūras ministrijas pārstāve dalībniekus iepazīstināja ar aktuāliem politikas plānošanas dokumentiem, piemēram, Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam, virzienu “Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums” un diskusijām par sabiedrības saliedētību.
Zane Seredina, Latvijas Lauku foruma programmu vadītāja, savā uzrunā izcēla pilsoniskās sabiedrības būtību un veidus, kā iesaistīt jaunienācējus pilsoniskajās aktivitātēs.
Turpinājumā dalībnieki piedalījās darba grupās, kur tika apspriesti jautājumi par jaunienācējiem Latvijā. Grupu aktivitātes ne tikai veicināja jaunu ideju rašanos, bet arī stiprināja dalībnieku savstarpējo sadarbību.
Dienas kulminācija bija saruna ar vjetnamiešu mākslinieku Kao Vietu Ngujenu, kurš dalījās pieredzē par dzīvi Latvijā un savas mākslas nozīmi savstarpējās sapratnes veicināšanā. Katrs saņēma viņa zīmētu kartīti kā simbolu kopīgai sadarbībai un mākslas spēkam.
Otrā diena iesākās ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem no cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā īsāku vai ilgāku laiku. Stāstos tika atklāti veidi, kā pilsoniskās aktivitātes spēj savienot dažādas kultūras un pieredzes, veicinot piederības sajūtu un kopīgu līdzdalību.
Jonas, kurš dzimis Vācijā, bet ieprecējies Latvijā, uzsvēra, ka lielākais izaicinājums Latvijas sabiedrībai ir “atbrīvoties no pagātnes rēgiem” un veidot jauniešos lepnumu par savu valsti, kas balstās uz cerību un ticību. Viņš atgādināja, ka integrācija sākas no mums pašiem – būt atvērtiem un pieņemošiem pret tiem, kuri patiesi vēlas dzīvot Latvijā. Khushi, medicīnas studente no Indijas, dalījās pieredzē par to, kā brīvprātīgais darbs 14 gadu vecumā palīdzēja iepazīt latviešu kultūru un tradīcijas. un iemācīties lieliski runāt latviešu valodā. Viņa vēlētos nākotnē kļūt par Latvijas pilsoni, bet pagaidām likumdošana viņai to neļauj iegūt. Ludmyla no Ukrainas pastāstīja par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras kara bēgļi no Ukrainas un jo īpaši ukraiņu skolotāji Latvijā – no grūtībām apgūt latviešu valodu līdz nespējai strādāt savā profesijā. Maryna, politiskā bēgle no Baltkrievijas, dalījās stāstā par sākotnējām grūtībām, sākot dzīvi Latvijā. Bez personas koda, bankas kartes vai skaidras piekļuves pakalpojumiem, kas ir ikdienas dzīvei būtiski. Šī pieredze iedvesmoja viņu rīkoties un piedalīties noderīgas iniciatīvas radīšanā kopā ar biedrību FreeBelarus tika radītas mājaslapas https://riga.tips un https://riga.events/ . Šie resursi kalpo kā atbalsta rīki, palīdzot jaunienācējiem ne tikai orientēties Latvijas sabiedrībā, bet arī atrast iespējas aktīvi iesaistīties un justies kā daļai no šīs kopienas. Joanna, kura ir Lielbritānijas pilsone, ar ģimeni pirmo reizi Latvijā ciemojās 2000.gadā, bet 2007.gadā iegādājās zemi pie Ērgļiem, bet 2008.gadā pārvācās uz dzīvi Latvijā. Šobrīd dzīvo Latvijā, bet strādā Igaunijā universitātē. Savā īpašumā iegādājās alpakas un šobrīd piedāvā arī ekskursijas. Joanna uzsvēra, ka viss tas, ko piedzīvojat konkrētajā vietā, stiprina jūsu pieķeršanos vietai un ir faktori, kas padara šo pieķeršanos spēcīgāku un ir tādi, kas vājina.Šie stāsti iedvesmoja dalībniekus grupu darbam, kur tika radītas idejas pilsonisko aktivitāšu un vietējo kopienu iesaistes veicināšanai. Diskusijas rezultējās konkrētos priekšlikumos, kas risināja dažādas problēmas, piemēram, informācijas pieejamību un iesaisti vietējās iniciatīvās, lai veicinātu to pilsonisko līdzdalību dažādās aktivitātēs.
Diena noslēdzās ar produktīvām diskusijām un dalībnieku atziņām, kas parādīja, cik svarīgi ir sadarboties un veidot jaunas pilsoniskās iniciatīvas, kas veicina gan indivīda, gan kopienas izaugsmi.
Noslēdzošajā dienā tika apkopoti un precizēti sagatavotie priekšlikumi. Risinājumi tika salīdzināti un papildināti, dalībniekiem balsojot par svarīgākajiem no tiem. Pasākuma beigās tika izstrādāti septiņi priekšlikumi, kas tiks nodoti Kultūras ministrijai kā sabiedrības rekomendācijas.
Šis pasākums pierādīja, cik būtiska ir kopienu sadarbība un cik efektīvas var būt deliberatīvās metodes, lai veicinātu sabiedrības izpratni un iekļaušanu. Dalībnieku ieguldījums palīdzēs radīt spēcīgāku un iekļaujošāku Latviju. Latvijas Lauku forums pateicas ikvienam par aktīvu iesaisti un izteiktajām idejām!
Latvijas Republikas Kultūras ministrija iniciatīvu “Deliberatīvās metodēs balstītu sabiedrības rekomendāciju izstrāde un apkopošana par jaunienācēju Latvijas sabiedrībā iesaisti pilsoniskajā sabiedrībā un pilsoniskajās aktivitātēs” īsteno biedrība “Latvijas Lauku forums”.
