JELGAVAS NOVADS | 7. jūnijs

I Vēsture veido nākotni- senā iedzīvināšana iekārojamai lauku telpa

Maršruts: Zaļenieki-Lielvircava-Eleja (DA virziens no Zaļeniekiem)

• Abgunstes muiža​​​

​Gadu desmitiem muiža pacietīgi ir gaidījusi durvju atvēršanu jaunajiem laikiem. Tad satiekoties ar jaunajiem saimniekiem, tā pārsteidzoši atdzima pēdējo divu gadu laikā.
Šobrīd tā ir radošuma rezidence, māja dzīvošanai un vieta dzīves svinēšanai. Jaunie saimnieki Asnāte un Jānis šeit rīko vietējus un starptautiskus mākslas un kultūras simpozijus. Piedzīvojumu meklētājiem tiek piedāvāta kvesta spēle. Saderinātajiem vieta īpaši fotogēniskām kāzām. Tieši šeit ir Baltijā lielākais keramikas ceplis. Muižā dzīvo laimes kaķi, kas pieskata un neredzami virza katru jauno saimnieku ieceri. 

• Lielvircavas muiža un modes vēsture

​Muiža ir bagāta ne tikai ar savu vēsturi, bet arī ar kādu pavisam nesenu iedvesmas stāstu. Kāda jauna un enerģiska dāma ieraudzīja šo muižu daudz īpašāk nekā kāds to būtu redzējis līdz šim. Viņu iedvesmoja 19.gadsimta mode un tērpi. Šodien tieši šie tērpi un stāsts par modes vēsturi ir jaunie laiki Lielvircavas muižā.
 Jaunā šneideriene Zanda aizrautīgi darina sieviešu apģērbus, ievērojot tā laika modes tendences , konstrukcijas ,izmantojot dabīgos audumus – zīda taftu, kokvilnu, muslīnu , vilnu un citus. Viņa prot apģērbt īstas 19.gadsimta dāmas – no korsetes līdz virs apģērbam un aksesuāriem.

• Elejas muižas parks un tējas namiņš

Elejas muižas ansamblis 19.gs. bija Kurzemes klasicisma pērle un izcils būvniecības paraugs Eiropā. Vēstures notikumi nebija saudzīgi un nopostīja gandrīz visu muižas kompleksu.
Šodien ejot pa muižas romantisko ainavu parku, aiz koku ēnām, iespīdot saulei drosmīgi un skaisti iemirdzas kāda pavisam maza pērlīte no tā laika muižas godības. Tas ir restaurētais Tējas namiņš, kam liktenis ir devis iespēju turpināt rakstīt vēsturi un priecēt ļaudis mūsdienās.
Šeit notiek kāzu ceremonijas un tā ir jauka kāzu pieturvieta. Tējas namiņā skaisti ieskanas  koncerti, dzejas vakari un daudzi svinīgi notikumi. 

II Jaunu pieeju ieviešana šķietami zināmiem, tradicionāliem procesiem

, ​Maršruts: Zaļenieki-Lielplatone-Platone, (mazliet uz Austrumiem no Zaļeniekiem)

• Zemnieku saimniecība “Trubenieki” un šitake sēņu audzēšana

Saimnieks Jānis šobrīd ir lielākais šitake sēņu audzētājs Latvijā. Iemesls tam ir vienkāršs. Nelielas pieejamās zemes platības lika saimniekam rast pēc iespējas labāko risinājumu tās racionālam pielietojumam. Jānis to ir atradis netradicionālajā saimniekošanas jomā. Viņa saimniecībā visu gadu audzē augstākās kvalitātes šitake sēnes, kuras piegādā labākajiem Latvijas restorāniem un veikaliem.
Zināšanas tehnoloģiju pasaulē ir priekšrocība tam, ka izveidots īpašs inkubators sēņu audzēšanai. Tai pat laikā ir radīta arī vieta saimniecības viesiem un interesentiem, kur piedzīvot sēņu stāstu klātienē un baudīt gardo sēņu zupu.

• Lielplatones muiža un senā veļas mazgāšanas tradīcija

Pastaigā pa muižas parku iztēlē var redzēt Baronu Hānu staigājam pa mīlestības aleju un vešerieni steidzam mazgāt baroneses tērpu ballei. Tad pēkšņi sastingst pagātnes ainas un parkā starp kokiem var ieraudzīt patiešām īstu autentisku 18./19. gs. veļas māju- vešūzi. Tas atdzimis pavisam nesen- pagājušajā gadā, lai pastāstītu un parādītu senā aroda tradīcijas mūsdienu cilvēkam. Pašas vešerienes vadībā šeit notiek veļas mazgāšana un gludināšana. Ar viņas laipnību var ielūkoties arī viņas personīgajā istabiņā. Vešūzis ir vienīgā zināmā šādas funkcijas ēka ne tikai Latvijā, bet tuvējā reģionā.           

• SIA “Zeltlejas” un smiltsērkšķu audzēšana

Platones upes piekrastē zeltaini zaigo smiltsērkšķu dārzs. Tas ir īpaši izveidots, jo tajā tiek audzēti tikai vienas-šķirnes smiltsērkšķu koki, kuru ogas satur paaugstinātu eļļas saturu. Smiltsērkšķi tiek audzēti kvalitatīvi un atbildīgi, kā arī pilnībā tiek nodrošināts bez-atlikumu ražošanas process. 
Saimniecība aktīvi strādā pie pievienotās vērtības radīšanas primāri izaudzētajam  produktam. Attīstās viesu uzņemšanas piedāvājums, kas dos iespēju pašiem piedzīvot smiltsērkšķa daudzveidīgo pielietojumu gastronomijā un dabīgajā kosmētikā. Jau šodien zīmols ZELT papildus smiltsērkšķu sulām un eļļai piedāvā brīnišķīgus kosmētiskos krēmus un ziepes, kas top veiksmīgi sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem. 

III Saimniekošana laukos ar jaunu “asāku” garšu

​Maršruts: Zaļenieki-Svēte-Valgunde-Kalnciems ​(Z virziens no Zaļeniekiem)

• Svētes „Lejnieki” un mūsdienīgi bioloģiskie produkti

No pilsētnieces par lauku meiteni, kas līdztekus ainavu arhitekta profesijai, mērķtiecīgi attīsta ne tikai bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētas dabas veltes, bet sper drosmīgi soļus uz priekšu un piedāvā mūsdienīgus risinājumus bioloģisko produktu segmentā. Jaunā uzņēmēja Lelde gatavo BIO cepumu pusfabrikātus vakuma iepakojumā un dažādus  ogu smēriņus. Viņas uzņēmība jau novērtēta gūstot uzvaras dažādos jauno uzņēmēju konkursos.
Atbraucot ciemos, ikviens var pagatavot savu īpašo tējas maisījumu, degustēt BIO cepumus un izstaigāt dārzu zirga mugurā. Saimniecībā ir trīs zirgi. Lelde audzē sporta zirgu un pati nodarbojas ar jāšanu. Viņa plāno izveidot nelielu jāšanas sporta skoliņu. 

• “Burka&Ledus” un čili piparu audzēšana

Lielupes tuvumā sākotnēji tika iegādāta brīvdienu māja, tad savām vajadzībām tika izaudzēts čili. Kad tas pārsniedza iespēju pašiem visus notiesāt, radās ideja dalīties ar citiem asā pipara cienītājiem. Tā radošo industriju pārstāvis Ronalds atvēra durvis savai jaunajai nodarbei, kas nu jau ir kļuvusi tik pat spēcīga cik asa un ļauj ierindot lauku sētu “Zvaņus”, kā lielāko čili piparu audzētavu Latvijā.
Ronalds radījis vairāk kā 30 dažādus produktus no čili pipariem. Pie viņa viesojoties iespējams nodegustēt no maigākā līdz pat pasaulē asākajam čili piparam, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.

• Tīreļu destilātu ražotne / Distillery TIRELI un brandvīni no augļiem un ogām

Tīreļu destilātu ražotnē top augstas kvalitātes brandvīns pēc gadsimtos izkoptas vācu destilācijas metodes. Stiprie dzērieni tiek iegūti ar malku kurinātā destilācijas aparātā no Latvijā augušiem augļiem un ogām. Dzītuves saimnieka Jāņa stāstījumā klausoties, vislabāk iespējams atklāt šo dzērienu vērtību. Kā firmas dzēriens ir ozolkokā noturēts ābolu destilāts – pasaulē pazīstams kā kalvados. Šeit viesiem tiek piedāvāta arī atpūtas vieta STALLIS, kas dod iespēju atraktīvi svinēt svētkus un baudīt atpūtu kopā ar draugiem un ģimeni. Saimniecībā ir vēl viena kaislība – zirgi. Tos lolo un kopj saimniece Jolanta.